“Tas ir brīnums, ko mums gribat atkārtot vēl un vēl,” Lūsēns par Dziesmu svētku nozīmīgumu 0

TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” komponists Jānis Lūsēns norāda, ka Dziesmu svētku būtība slēpjas daudz dziļāk par svētku formālo pusi vai repertuāru. Viņš atzīmē, ka svētku kodols ir emocionālais un personīgais pārdzīvojums, kas savieno cilvēkus ar mūziku un vienu ar otru.

Reklāma
Reklāma
Bērni bija šokēti par redzēto: vecāku strīds bērnudārza izlaidumā pāraug masu kautiņā
“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8
“Miša, mazais zēns, kliedza. Un tad iestājās klusums.” Ugunsdzēsējs atgriezās mājās, bet sieva, meita un mazmazdēls bija nogalināti 115
Lasīt citas ziņas

“Manuprāt, Dziesmu svētkos ir svarīgākais unikāls pārdzīvojums, kas ir iespējams ļoti personisks, bet saistās ar milzīgu cilvēku kopumu. Es teiktu, ka kaut kāda kolektīvās apziņas forma,” norāda Lūsēns.

Viņš uzsver, ka tieši šī kopīgā pieredze, ko nav iespējams izkalkulēt vai iepriekš paredzēt, veido svētku būtību: “Tas ir tāds vārdos nepasakāms fenomens, kāpēc vienā dziesmā ir kaut kas tāds… To nevar izkalkulēt. Tas ir tas brīnums, ko mums gribas atkārtot vēl un vēl.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā laikā Lūsēns kritiski raugās uz Dziesmu svētku formālajiem ietvariem un birokrātiskajām koncepcijām, kas, viņaprāt, var aizēnot šo svētku emocionālo nozīmi: “Es domāju, ka Dziesmu svētki varbūt ir pārāk aplipuši ar dažādām koncepcijām, ar formāliem risinājumiem.”

Pēc viņa domām, cilvēki ilgojas pēc kopības sajūtas, ko spēj dot mūzika. Lūsēns uzskata, ka viena no problēmām ir arī jaunā repertuāra trūkums. Viņaprāt, tas neveidojas organiski, jo nav pietiekama atbalsta komponistiem, un tiek uzspiesti pasūtījumi, kas ne vienmēr dod vēlamo rezultātu.

“Es jau sen runāju par to, ka tiem, kas organizē, ir jāstimulē komponistus, lai viņi raksta. Iespējams, šīs dziesmas ir jāieraksta diskos vai kādā citā veidā. Jāliek kaut kur sociālajos tīklos, lai lauku koru dalībnieki var paklausīties,” norādīja komponists.

Viņš uzskata, ka repertuāram būtu jāveidojas dabiski – kora dalībniekiem pašiem izvēloties, ko viņi vēlas dziedāt, nevis kādam no augšas nosakot to, kas būs jādzied. Lūsēns arī uzsver, ka pat visvērtīgākās dziesmas nerodas pēc pasūtījuma: “Tu nevari uzrakstīt dziesmu pēc pasūtījuma. Tas tā nenotiek.”

Tādēļ, viņaprāt, Dziesmu svētku radošais process jāorganizē ar īpašu rūpību un cieņu pret to, kā īsti rodas mūzika, kas spēj aizraut tūkstošus: “Ja mēs saprotam, ka tas notiek tā, tad tas process tā arī būtu ļoti saudzīgi jāorganizē.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.