Foto: LETA

Tas nav godīgi pret visiem zemniekiem! Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija par ZM tiešmaksājumu sadalījuma piedāvājumu 1

Pašreizējais Zemkopības ministrijas (ZM) tiešmaksājumu sadalījuma piedāvājums nav godīgs, jo tas visvairāk sekmēs graudkopības konkurētspēju, bet visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, uzskata Latvijas Bioloģiskajā lauksaimniecības asociācijā (LBLA).

“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 11
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
Lasīt citas ziņas

Asociācijā atgādināja, ka pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka

2022.gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027.gadā – 215 eiro.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pret šo aprēķinu atbilstību realitātei jau iebildusi arī biedrība “Zemnieku saeima”.

LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi. Pēc viņa skaidrotā, ZM atbildībā ir noteikt, cik lielus tiešmaksājumus saņems Latvijas lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga.

“ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja,” uzsvēra Norkārklis.

Norkārkļa ieskatā, ZM izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums ir bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem Latvijā – dažādos piedāvātajos atbalsta veidos ir nepilnības.

Piemēram, lai saņemtu atbalstu precīzo tehnoloģiju izmantošanai, nav pieprasīts samazināt ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojumu.

Asociācijā atgādināja, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi – ienākumu pamata atbalstu papildina eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa ir Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums.

Komentējot Latvijas lauksaimniekiem paredzēto ienākumu pamata atbalstu, Norkārklis atgādināja, ka sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) tas Latvijā bija plānots apmērā no 96 eiro par hektāru 2022.gadā līdz 113 eiro 2027.gadā, kam papildus bija paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Savukārt ekoshēmu atbalstu Latvijā paredzēts piešķirt par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem.

LBLA ieskatā, tā kā tehnika maksā dārgi, pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības, lai gan to vajadzētu saņemt par videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses izmantošanu.

Tikmēr sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos paredzētie 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam sarukuši līdz sešiem miljoniem eiro un pieejami tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās, kas vērtējams negatīvi, norāda LBLA.

LBLA arī vērsa uzmanību, ka tiešmaksājumos ietilpstošo atbalsta veidu – mazo lauksaimnieku shēmu – plānots palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim 200 miljonus eiro, lai izpildītu Eiropas Komisijas (EK) prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības un mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju.

LBLA ieskatā, Latvijā plānotais atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu atbalstīs arī ar ražošanu nesaistītās mazās saimniecības un zemes īpašniekus, neizmantojot visas EK piedāvātās iespējas konkurētspējas veicināšanai vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu, norādīja asociācijā.

LBLA arī aicināja ZM padarīt ievērojami caurspīdīgāku lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanas procesu, tostarp maksājumu sadali.

Asociācijas ieskatā, diskusijās jāiesaista ne tikai lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, bet visu sabiedrību.

Jau vēstīts, ka līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums salīdzinājumā ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam.

Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40% – ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par hektāru.

Kopumā Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk nekā iemaksā – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 8
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 130
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum” 19
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
“Man ir pie kājas, kam tas traucēja!” Bokseris Zutis noparkojas pie invalīdu stāvvietas un nodēvē sabiedrību par slimu 133
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 11
VIDEO. Labi, ka mammas nebija tuvumā… Pārgalvīgi vīri mežā Limbažu pusē atrod lācēnu midzeni un nofilmē mazuļus
FOTO. “Pirmais uzdevums ir tikt vaļā no Z simbola,” Ukrainas tanku mehāniķis Anatolijs pastāsta, kā krievu tanki pārtop par ukraiņu tankiem
FOTO. “Kažoks bez siļķes,” “20% atlaide alkoholiķiem” – smieklīgi uzraksti, kas izvietoti Latvijas veikalos
Lasīt citas ziņas
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 26
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Pasaules ekonomikas foruma ziņojums: Dzīves dārdzības krīze aizēno klimata izmaiņas 15
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 11
Angļu valodas lietojums jauniešu ikdienā – modes lieta vai norobežošanās no pieaugušo pasaules?
Jau svētdien Latvijā sāksies solārais pavasaris 4
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija savervējusi 50 ieslodzītās no Doneckas sieviešu cietuma, lai sūtītu karot
VIDEO. JRT aktieri asprātīgā video ironizē par to, kad un kā varētu notikt teātra atklāšana 8
FOTO, VIDEO. Keita Midltone pārsteigusi fanus – kas ir šis izskatīgais, jaunais vīrietis kopā ar viņu?
FOTO. “Pirmais uzdevums ir tikt vaļā no Z simbola,” Ukrainas tanku mehāniķis Anatolijs pastāsta, kā krievu tanki pārtop par ukraiņu tankiem
Latvijas vēstnieks Ukrainā neticēja, ka viņam izrādīsies noderīga sapakotā 72 stundu soma evakuācijai
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
ASV virs Atlantijas okeāna notriec Ķīnas balonu 11
22:30
Kampars: “Mēs arvien vairāk norādām, ka mums nevajag bagātus cilvēkus”
22:04
Cik bieži skola drīkst mainīt stundu sarakstu?
22:01