Latvijā zaļā politika sakropļota 13
Latvija no ogļu dedzināšanas atteikusies, bet tranzīts uz citu valstu TEC darbina arī mūsu ekonomiku. Tīrās enerģijas likumdošanas iniciatīvas paredz iztikt bez subsīdijām gāzei, oglēm, kā arī zaļajai enerģijai.
Vai jāatsakās no subsīdijām mazajiem HES un gāzes koģenerācijai, ziņotājam vaicāja “LA”. “Tad, kad maksājam OIK, jāatceras, ka 70% no tā maksājam par gāzes koģenerāciju, lielākoties Rīgas TEC. Tātad tā ir subsīdija Krievijas dabasgāzes piegādātājam. Pārējais – vēja parkiem un mazajiem HES. Man tas liekas savādi, ka Latvijā iespējama pseidomonopolizācija ar licenču izsniegšanu, kad vienam ļauj ražot, bet otram ne. Turklāt neatkarīgi no tā, vai enerģija tajā brīdī ir pieprasīta vai nav,” atbildēja Kariņš. Viņam nav pieņemams, ka ikvienā citā tirgū, piemēram, pārtikas preču tirdzniecībā jārēķinās ar pieprasījumu, bet enerģētikas tirgū – ne. Jebkurā laikā, kad ir enerģija, to var pārdot par paaugstinātu tarifu. Ja nav – nav nekādu pienākumu. Regula vai direktīva varētu mudināt atbrīvoties no šāda veida subsīdijām, uzskata Kariņš. “Latvijā, manuprāt, vienīgā opcija būtu izpirkt šīs mazās spēkstacijas, lai tās izbeigtu darbību,” tāds ir viņa ieteikums.
“Tas, kā Latvijā īstenojas Eiropas klimata politika, ir shēmas ar valsts garantiju likt pārējiem patērētājiem maksāt. Latvijas gadījumā tā ir 90% – tā ir naudas krāpšana no sabiedrības vairākuma ar politisku aizsegu. Pie mums Eiropas politika ir sašķobīta un diezgan sakropļota. Latvijā nav mērķtiecīga klimata atbalsta mehānisma. Tas, ka valdība pieņēma politisku lēmumu no emisiju kvotu naudas atbalstīt Ventspils mūzikas skolu, ir klaji pretrunā ar tās izmantošanas nolūku. Tas, ka ēka ir energoefektīva, ir ņirgāšanās par Eiropas mērķi. Mērķis nav uzbūvēt jaunu, bet efektīvāk izmantot to, kas ir. Šī nauda bija jāiegulda energoefektivitātē tādā nozīmē, lai nākotnē no tā paša enerģijas daudzuma spētu saražot vairāk siltuma un elektrības. Par tiem 20 miljoniem varētu subsidēt elektroautomobiļu iegādi, piemēram, desmit tūkstošu automobiļu iegādi iedzīvotājiem. Tā mēs samazinātu atkarību no importētās naftas,” uzskata Krišjānis Kariņš.
