Vienošanās par konkrētu termiņu jauno aizsardzības tēriņu sasniegšanai joprojām ir neskaidra 0
Kamēr ASV un Austrumeiropas valstis vēlas robežu līdz 2030. gadam, mazākas valstis piedāvā 2032. vai pat 2035. gadu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite piedāvājis kompromisu – 2032. gads –, taču iespējamais gala variants ļautu to sasniegt līdz 2035. gadam.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, iespējams, piedalīsies tikai atklāšanas vakariņās. Samitā nebūs arī NATO–Ukrainas padomes tikšanās, ko daļa sabiedroto vēlējās, bet ASV noraidīja, lai uzmanība netiktu novērsta no Trampa prioritātēm.
NATO valstis cenšas arī izvairīties no papildu sarežģījumiem, ko var radīt Trampa draudi sākt karu ar Irānu vai iesaistīties Izraēlas militārajā operācijā.
Vienlaikus Rute savā runā Londonā uzsvēra, ka NATO nepieciešams četrkāršot pretgaisa un raķešu aizsardzības kapacitāti, palielināt bruņutehniku un munīciju miljonos, kā arī dubultot loģistikas un medicīnisko atbalstu.
Jaunā aizsardzības plāna mērķis ir ilgtermiņā palielināt Eiropas ietekmi un spēju aizsargāt pašai sevi, kamēr Tramps var gūt politisku uzvaru.
Turklāt ASV šo 5% mērķi pozicionē kā jauno “globālo standartu”, izdarot spiedienu arī uz ārpus NATO esošiem sabiedrotajiem, piemēram, Japānu.
Tomēr daudzas valstis, tostarp pat Lielbritānija, atzīst, ka šī robeža būs grūti sasniedzama. Jaunais britu premjerministrs Keirs Stārmers solījis līdz 2027. gadam sasniegt 2,5% un līdz 2034. gadam – 3%.
Samita galvenais mērķis: paziņot par panākumiem Hāgā – pat ja par detaļām vēl nav vienošanās.
