Balti, pūkaini, bet ne nevainīgi! Zinātnieki atklāj, kā mikrobi mākoņos ietekmē dzīvi uz zemes – arī cilvēkus 0
Mākoņi nav tikai ūdens tvaika plīvuri – tie ir dzīvības pilnas “peldošas salas”, kas satur triljonus mikroorganismu: baktērijas, sēnes, vīrusus un vienšūņus. Šie mikroorganismi, kas kopā veido t.s. aerobiomu, ceļo pa atmosfēru un spēlē nozīmīgu lomu laikapstākļu veidošanā, klimata procesos un pat cilvēku veselībā.
Pirmo reizi gaisā esošās dzīvības ideju piedāvāja Luijs Pastērs jau 1860. gadā, bet tikai mūsdienās, izmantojot dronus, DNS sekvencēšanu un citus rīkus, zinātnieki sāk izprast šīs neredzamās dzīves apmērus. Mikroorganismi nokļūst debesīs no okeāniem, augsnes, augiem un pat meža ugunsgrēkiem. Sēnes un augi aktīvi izdala sporas un ziedputekšņus gaisā, bet daļa mikrobu var pacelties pat līdz stratosfērai – vairāk nekā 12 km augstumā.
Pētījumi uz Puy de Dôme kalna Francijā liecina, ka mākoņos ir simtiem tūkstošu mikrobu šūnu uz katru ūdens mililitru. Daudzi no tiem spēj ne tikai izdzīvot, bet arī augt mākoņos – barojoties ar organiskajām vielām, ko satur mākoņu pilieni. Viena no sugām – Methylobacterium – pat izmanto saules enerģiju, lai “ēstu mākoņus”. Katru gadu mikrobi mākoņos pārstrādā ap miljonu tonnu oglekļa.
Šie mikrobi arī palīdz veidot lietu un sniegu. Lai ūdens mākoņos sasalstu, tam bieži nepieciešama “sēkla” – netīrumu vai bioloģiskas vielas daļiņa, kas veicina ledus kristālu veidošanos. Dažas baktērijas, kā Pseudomonas, ir īpaši spējīgas radīt ledu un tādējādi stimulēt lietus veidošanos. Daži zinātnieki pat uzskata, ka augi un baktērijas var sadarboties, lai piesaistītu vairāk lietus.
Turklāt mikroorganismi mākoņos var pārnēsāt antibiotiku rezistences gēnus. Pārmērīga antibiotiku lietošana cilvēkiem un lopkopībā veicina rezistentu baktēriju izplatību. Šīs baktērijas nokļūst gaisā – un līdz ar mākoņiem var ceļot tūkstošiem kilometru, izplatot rezistences gēnus, kad atkal nolīst uz zemes. Zinātnieki ir atklājuši triljonus šādu gēnu mākoņos – tie ir kā DNS lietus, ko paši esam radījuši.
Šie atklājumi liek pārvērtēt mākoņu nozīmi – tie nav tikai laikapstākļu veidotāji, bet arī globālas bioloģiskas mijiedarbības un ietekmes nesēji.
