Ukraina un Krievija sākušas lielāko gūstekņu apmaiņu trīs gadus ilgajā karā – atgriezti gandrīz 800 gūstekņi, un process turpināsies vairākas dienas 0
Apstiprinot, ka pirmais apmaiņas posms jau noticis, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina nodevusi Krievijai 390 cilvēkus un ka process turpināsies ar nākamajām grupām sestdien un svētdien.
“Ļoti svarīgi ir atgriezt visus mājās,” Zelenskis rakstīja savā Telegram kanālā, pateicoties visiem, kas strādāja pie apmaiņas īstenošanas, un solot turpināt diplomātiskos centienus, lai panāktu vēl citas apmaiņas.
“Vienošanās par 1 000 mūsu cilvēku atbrīvošanu no Krievijas gūsta bija gandrīz vienīgais reālais rezultāts no tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu pirms nedēļas Turcijā,” viņš piebilda citā ierakstā sociālajos medijos. Zelenska biroja izplatītajos attēlos redzami skūti bijušie gūstekņi, kurus sveic viņu ģimenes. Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka atbrīvotie krievi nogādāti Baltkrievijā medicīniskai aprūpei.
Šī ir arī lielākā vienlaikus notikusī Ukrainas civiliedzīvotāju apmaiņa, taču tā nešķiet kā priekšvēstnesis kauju pārtraukšanai.
Ukrainas medijs “Espreso TV” publicēja video, kurā redzama gūstekņa sieva, kas raud no prieka, ietinusies Ukrainas karogā Kijivas Neatkarības laukumā. Viņa stāstīja, ka gaidījusi vīra atbrīvošanu kopš 2022. gada un tikko saņēmusi zvanu no varas iestādēm ar apstiprinājumu.
“Mēs gaidījām, cerējām un cīnījāmies,” sacīja sieviete, kura tika nosaukta par Viktoriju.
Apmaiņa ir daļa no vienošanās “1000 pret 1000”, kas panākta nedēļu iepriekš Stambulas miera sarunās, kur citos aspektos panākumi bija ierobežoti.
Pirmais apmaiņas posms notika pie Baltkrievijas robežas Ukrainas ziemeļos, norādīja Ukrainas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Iepriekš Ukrainas varasiestādes bija lūgušas žurnālistiem pulcēties Čerņihivas reģionā, kur daļa atbrīvoto gūstekņu varētu tikt nogādāti.
Apstiprinot apmaiņas norisi, Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmajā posmā atgriezti 270 militārpersonas un 120 civiliedzīvotāji, kas, pēc tās teiktā, esot tikuši sagūstīti Ukrainas uzbrukuma laikā Krievijas Kurskas reģionam.
Apmaiņā iekļauto personu statuss sākotnēji nebija skaidrs.
Medicīnas iestādē, kur tika nogādāti atbrīvotie ukraiņi, tuvinieki gaidīja ziņas par savējiem.
Svitlana Kuskova, 49 gadus veca, turēja plakātu ar sava vīra Oleksandra Kuskova foto – viņš bijis pazudis jau gadu. Viņš kalpoja kā militārais šoferis, bet vēlāk tika pārcelts uz kājniekiem, un sieva aktīvi meklēja viņu caur Krievijas militārajiem kanāliem, cerībā atrast kādu pazīmi, ka viņš vēl ir dzīvs. “Ir ārkārtīgi grūti katru nakti aizmigt, nezinot, kas ar viņu noticis,” viņa teica.
Olesija Djadushkina, 37 gadi, turēja sava 40 gadus vecā vīra Valentīna foto, kurš pazuda 2024. gada jūlijā. Lai gan viņai nav informācijas par viņu, viņa joprojām cer, jo nav saņēmusi apstiprinājumu par viņa nāvi.
Viņas četrus gadus vecā meita bieži jautājot, kur ir tēvs, un viņa atbild, ka viņš ir darbā un ļoti aizņemts, sacīja Djadushkina, noslaukot asaras. Krievija un Ukraina ir veikušas simtiem karavīru apmaiņu, taču Kremlis nav bijis ieinteresēts atbrīvot civiliedzīvotājus. 2024. gada aprīlī laikraksts “Guardian” un tā partneri publicēja “Viktorijas projektu” – izmeklēšanu par Ukrainas civiliedzīvotāju nolaupīšanu un sistemātisku spīdzināšanu, no kuriem, kā uzskata Ukraina, varētu būt pat līdz 16 000 cilvēku.
Daudziem no viņiem nav bijusi piekļuve advokātam un ģimenes nav informētas par viņu atrašanās vietu. Starp viņiem bija arī ukraiņu žurnāliste Viktoriia Roščina, kas mira Krievijas cietumā, mēģinot ziņot par piespiedu pazušanu gadījumiem.
Lai gan apmaiņa bija gaidāma jau piektdien, spekulācijas pieauga pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps – toreiz kļūdaini – paziņoja, ka Krievija un Ukraina jau ir pabeigušas lielo gūstekņu apmaiņu, ko Ukrainas amatpersonas nekavējoties noliedza, sakot, ka apmaiņa vēl turpinās.
“Liela mēroga gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu tikko notikusi,” Tramps rakstīja platformā Truth Social. Viņš piebilda, ka tā “drīz stāsies spēkā”, gan nebija skaidrs, ko tieši ar to domāts.
“Vai tas varētu novest pie kaut kā lielāka???” Tramps piebilda, acīmredzot domājot par starptautiskajiem diplomātiskajiem centieniem apturēt karu.
Pēc 16. maija sarunām Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans raksturoja gūstekņu apmaiņu kā “uzticības veidošanas pasākumu” un sacīja, ka puses principā vienojušās tikties vēlreiz.
Taču piektdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noraidīja nākamo miera sarunu iespēju Vatikānā, atmetot Trampa ierosinājumu.
Uzstājoties ultra-nacionālistiskā konferencē Maskavā, Lavrovs apgalvoja, ka Vatikāns nebūtu piemērota vieta divām pareizticīgām valstīm. Viņš atkārtoja Krievijas bieži atspēkotos kara iemeslus, apgalvojot, ka viens no kara cēloņiem esot Ukrainas veiktā pareizticīgo vajāšana.
“Viens no cēloņiem ir Ukrainas pareizticīgās baznīcas iznīcināšanas kurss,” sacīja Lavrovs. “Es uzskatu, ka Vatikāns nebūtu ērta vieta divām pareizticīgām valstīm.” Savos izteikumos Lavrovs arī signalizēja, ka Maskava joprojām ir apņēmības pilna nomainīt Ukrainas režīmu, apšaubot Zelenska leģitimitāti un saucot Ukrainas valdību par “huntu”.
Lavrovs sacīja, ka Maskava neļaus krieviski runājošajiem Ukrainā palikt Zelenska pārvaldībā, piebilstot, ka vienkāršākais risinājums būtu, ja starptautiskā sabiedrība pieprasītu Ukrainai atcelt likumus, kas diskriminē krievvalodīgos. Viņš arī apšaubīja Zelenska leģitimitāti parakstīt jebkādu miera līgumu un sacīja, ka jaunas vēlēšanas būtu vispiemērotākais veids, kā noteikt, kas pārstāv Ukrainu turpmākajās sarunās.
Vismaz 8 000 Ukrainas karavīru tiek turēti gūstā Krievijā, 1. maijā sacīja prezidenta biroja vietniece Irina Vereščuka, atsaucoties uz Ukrainas Gūstekņu lietu koordinācijas štāba datiem.
Simtiem tūkstošu karavīru abās pusēs tiek uzskatīti par ievainotiem vai nogalinātiem Eiropas asiņainākajā karā kopš Otrā pasaules kara, lai gan neviena puse nesniedz precīzus skaitļus. Tāpat desmitiem tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju ir gājuši bojā Krievijas spēku aplenkuma un bombardēšanas rezultātā.
