Olafs Zvejnieks: Un sākas viss no gala… 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tā, tagad sastājamies visi glītās rindās, veram mutes plati vaļā un dziedam visiem labi pazīstamu dziesmu: “Viss nāk un aiziet tālumā, Un sākas viss no gala-ā-ā…” Dziedam tāpēc, ka tā ir dziesma par mums, ne mazāk svarīga kā “Dievs, svētī Latviju!”.
Pagājušajā nedēļā Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas sēdē ierosināja, ka Latvijā atkal būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis.
ĀIPL uzskata, ka IKT jomai valsts pārvaldē būtu jāpiešķir augsta stratēģiskā prioritāte, tādēļ jāveido neatkarīga IKT ieviešanas iestāde ar centralizētu budžetu. “Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju,” uzsvēra ārvalstu investoru organizācijas pārstāvji, kas vienlaikus ir arī viens no efektīvākajiem biznesa interešu lobijiem Latvijā.
Pārtulkosim visu teikto latviski – Latvijai atkal jāveido kaut kas līdzīgs īpašo uzdevumu ministra postenim elektroniskās pārvaldes lietās, kuram jāpiešķir līdzīgas pilnvaras kā savulaik bija Jānim Reiram un Inai Gudelei.
Jāatgādina, ka šis amats pēc 2008. gada krīzes taupības nolūkos tika likvidēts, funkcijas nododot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
Tagad, vienpadsmit gadus vēlāk, mokoties kompleksos par to, ka elektroniskās pārvaldes jautājumos atpaliekam no Igaunijas, esam nonākuši pie atziņas – decentralizētais modelis ir neefektīvs. ĀIPL spiediens, nepieciešamība nodrošināt ar amatiem valdošās koalīcijas biedrus un mūsu kompleksi liek domāt, ka priekšlikums kritīs auglīgā augsnē – nebūs ilgi jāgaida, kad dzirdēsim par attiecīgu likumprojektu.
Kamēr to gaidām, varam apcerēt, kā tad īsti valstij veicies ar elektronisko pakalpojumu ieviešanu līdz šim. Protams, subjektīvi. Pirmajā mirklī jāatzīst, ka virkne šādu pakalpojumu, ar kuriem saskaras iedzīvotāji, funkcionē gluži labi – elektronisko deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestam nav īpaši sarežģīta, šķiet, ka veiksmīgi darbojas arī CSDD un Zemesgrāmatas mājas lapas, pozitīvs piemērs, manuprāt, ir arī e-klase un “Mycoob”.
Taču pati galvenā lapa – latvija.lv – liekas lietotājam samērā nedraudzīga: funkciju milzums, bet orientēties tajās un atrast vajadzīgo grūti.
Ja komercbanku mājas lapas būtu tikpat samudžinātas, tad klientus paturēt ilgi neizdotos.
Taču tas viss nobāl e-veselības sāgas priekšā. Kādi tik garšīgi apzīmējumi nav veltīti šai daudzcietušajai sistēmai. “Gadsimta kiberbrāķis”, “nepareizi ieņemts bērns”, “strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu” ir tikai pirmie, kas nāk prātā. Un tas viss par vismaz 16 ar pusi miljoniem?
Cilvēkam digitālajā laikmetā, ejot pie ārsta, jāturpina nest līdzi papīra norīkojumus, analīžu izdrukas, datortomogrāfijas izmeklējumu diskus un vēl viskautko, kaut gan visiem skaidrs, ka šai informācijai bija jābūt pieejamai vienotā e-veselības platformā.
Jādomā, ka tieši šī vērienīgā izgāšanās bija viena no lielākajām naglām pašreizējā elektroniskās pārvaldības modeļa zārkā.
Ja vēl atceras to, kas dzirdēts no valsts pārvaldē strādājošajiem speciālistiem – to, ka, pat veicot vienkāršas funkcijas, jāstrādā ar četrām piecām dažādām datubāzēm, kurās dati jāievada manuāli, jo tās savstarpēji nesinhronizējas. Tad vēl tas, ka daļu programmu uztur privātie uzņēmēji, piemēram, “Lursoft”, bet otru daļu – valsts, to, ka katra ministrija izmanto savas programmas un datubāzes.
Īsi sakot – valsts uzturētajām elektroniskajām sistēmām bieži vien nav vienotas pieejas, vismaz daļa no tām ir nevajadzīgi sarežģīta un darbs tajā ir pārāk laikietilpīgs, jo par lietotāja ērtībām, izstrādājot sistēmu, īpaši domāts nav. Kad tā padomā, kļūst skaidrs, no kurienes “aug kājas” ĀIPL ierosinājumiem.
Bet, kamēr “augšas” Saeimā un valdībā sāk grūstīties, pūloties tikt skaidrībā, kurš un kā tagad vadīs un koordinēs desmitiem miljonu eiro vērto informācijas tehnoloģiju un elektroniskās pārvaldes ieviešanu valstī, mēs varam vismaz filozofiski uzdziedāt. “Viss nāk un aiziet tālumā, Un sākas viss no gala-ā-ā…”
