Foto: no “AGRO TOPA” arhīva

Vai audzēt kartupeļus pārstrādei cietē ir izdevīgi? Integrētajā laukā – izdevīgāk 1

Ilze Skrabule, Dr. agr.; Lāsma Rābante-Hāne, Mg. biol., AREI, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Lasīt citas ziņas

 

Statistika vēsta, ka kartupeļu audzēšanas platības pēdējos desmit gados valstī samazinājušās no 51 000 ha 2000. gadā līdz 16 000 ha 2021. gadā. Bet tieši 2022. gadā vērojams neliels kartupeļu lauku kopplatības palielinājums. Iemesls varētu būt ģeopolitiskās situācijas saasināšanās, kā arī ekonomiskās krīzes sākums Eiropā. Pārtikas kartupeļu cenas šogad ir augstākas nekā pērn, bet tirgū ieplūst arī lētākie ārzemēs izaudzētie bumbuļi.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Latvijas kartupeļu audzētājiem pilnveidojot audzēšanas tehnoloģijas, laika periodā no 2000. gada kartupeļu raža vidēji valstī pārsniegusi 20 t/ha, 2019. gadā sasniedzot 22,4 t/ha. Ražas pieauguma tendence turpinājās līdz pagājušajam gadam, kad kartupeļu augšanai nelabvēlīgo apstākļu dēļ ražas līmenis bija tikai 15,3 t/ha. Šogad raža kopumā droši vien ir nedaudz augstāka nekā pērn, tomēr kartupeļu ievākums dažādos Latvijas novados bijis ļoti atšķirīgs. Atsevišķos reģionos Vidzemes pusē par ražu nevarēja sūdzēties, bet Latgales pusē vietām kartupeļu devums bijis katastrofāli zems.

 

Neražas gadi

Pēdējās divas vasaras nav bijušas pārāk labvēlīgas kartupeļu audzētājiem, zināmā mērā tās viņiem bija izturības un uzņēmības pārbaudījums. Bumbuļu ražas veidošanos vasarā kavēja diezgan ilgie periodi ar lielu karstumu un bez lietus, kas vietām mijās ar pārlieku lieliem nokrišņiem. Vairāk par lakstu puvi šajās vasarās kartupeļu laukus apdraudēja kartupeļu lapgrauži jeb Kolorado vaboles. Ne vienmēr to ierobežošanai veiktie pasākumi bija pietiekami efektīvi. Tomēr bija iespēja meklēt risinājumu arī ekstrēmos apstākļos, kā arī ieraudzīt perspektīvu, kā varētu pasargāt kartupeļu stādījumus turpmāk, ja atkal atkārtojas pārmērīgs karstums, sausums vai kaitēkļu izplatība.

 

Pieaug kartupeļu izmantošana pārstrādei

Arī pie mums, tāpat kā citās Eiropas zemēs, kartupeļu patēriņš pārtikā kopumā samazinās, vienlaikus palielinās pārstrādei izmantoto kartupeļu īpatsvars. Latvijā ir divi kartupeļu pārstrādes uzņēmumi, kas ražo kartupeļu cieti un čipsus. Sadarbība ar pārstrādes uzņēmumiem ir izdevīga kartupeļu audzētājiem, jo nodrošina stabilu saražotās produkcijas noietu. Protams, nepieciešams izpildīt pasūtītāja – pārstrādes uzņēmuma – prasības, audzēt piemērotas kartupeļu šķirnes un lietot atbilstošu tehnoloģiju.

Kartupeļu audzēšanas tehnoloģijas prasa lielus ieguldījumus, vairāk jāveic lauka apstrāde, smidzināšana, bet stādīšana un ražas novākšana ir darbietilpīgākas, nepieciešami specifiski glabāšanas apstākļi, arī transportēšanas izdevumi ir augstāki.

 

Kartupeļu ražošana pārstrādei cietē

Vai tiešām ir ekonomiski izdevīgi audzēt kartupeļus pārstrādei?

Situācijas izvērtējums cietes kartupeļu ražošanai integrētajās saimniecībās veikts, balstoties uz 2019.–2020. gada situāciju, kad kartupeļu audzēšanas apstākļi bija salīdzinoši labvēlīgi, vēl nebija sākušās izejmateriālu un citu ražošanas resursu cenu kāpumi, vēl nebija pandēmijas ierobežojumu un kara draudu ēnas.

Lai gan var uzskatīt, ka uzņēmums Aloja Starkelsen ir specializējies tieši bioloģiskās kartupeļu cietes ražošanā, tomēr nozīmīgs ir arī parastās cietes apjoms, kas tiek ražots no integrētajās saimniecībās audzētiem kartupeļiem. Kartupeļu raža, lietojot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus (AAL), protams, ir augstāka nekā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, kur netiek pieļauts ķīmiski ražotu līdzekļu lietojums.

Lai gan kartupeļu šķirnēm abos saimniekošanas veidos cietes daudzums bumbuļos pārāk neatšķiras, tomēr kopējā cietes raža no hektāra lielāka ir tieši integrētajos laukos.

 

Piemērotas šķirnes izvēle

Pirmā prasība, lai audzētu kartupeļus pārstrādei cietē, ir izvēlēties šķirnes ar lielu cietes daudzumu bumbuļos. Svarīgs ir ne tikai liels, bet arī stabils cietes daudzums mainīgajos dažādu sezonu augšanas apstākļos. Ne mazāk svarīgs faktors ir šķirnes spēja veidot augstu ražu. Parasti šķirnes ar salīdzinoši lielu cietes daudzumu bumbuļos un labu ražību pieder vidēji vēlo un vēlo šķirņu grupām. Bet Latvijas īsajās vasarās piemērotākas būtu šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu, un, lai vieglāk būtu izvairīties no lakstu puves bojājumiem, labāku izturību pret postīgāko patogēnu – lakstu puvi. Tāpēc ieteicamas ir vidēji vēlas šķirnes ar īsāku bumbuļu veidošanās periodu.

Kā redzam pēc pieredzes, Latvijā veiksmīgi var audzēt gan Latvijā izveidotas, gan ārzemju selekcionāru šķirnes ar pietiekami lielu cietes daudzumu (ap 20%) un labu ražību (sk. tab.). Īpaši iepriecina pavisam nesen ražošanā ieviestā Latvijā izveidotā šķirne ‘Jogla’, kas tiešām labi piemērota tieši mūsu audzēšanas apstākļiem.

 

Audzēšanas tehnoloģija

Integrētajā laukā kartupeļi jāaudzē, izmantojot atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju. Tas nozīmē, ka jāveic augsnes apstrāde un arī stādījuma kopšanas darbi, lai augsne būtu pietiekami irdena. Kartupeļu laukā jālieto piemērots un sabalansēts mēslojums. Viens no efektīvākajiem mēslošanas veidiem ir minerālmēslu iestrāde vagā reizē ar stādīšanu. Tomēr, lai veicinātu cietes uzkrāšanos bumbuļos, būtu vērts padomāt arī par ārpussakņu mēslošanu veģetācijas laikā.

Kartupeļu augšanas laikā jāveic kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumi, sākot ar nezāļu ierobežošanu, smidzinājumiem kartupeļu lapgraužu izplatības iegrožošanai, bet īpaši sezonas otrajā pusē jānosargā kartupeļu stādījumi no lakstu puves bojājumiem. Šajā laikā zaļajos lakstos un lapās fotosintēzes procesā notiek ogļhidrātu veidošanās, to transportēšana uz bumbuļiem, kur ogļhidrāti tiek uzkrāti cietes veidā. Jo ilgāk saglabāsies zaļi laksti, jo lielāka bumbuļu raža veidosies un vairāk cietes varēs uzkrāt jaunās ražas bumbuļos. Tomēr sezonas gaitā nedrīkst pārspīlēt ar slāpekļa mēslojumu – tas veicina lakstu augšanu un veidošanos, bet pagarina auga veģetāciju un kavē cietes uzkrājumu veidošanos bumbuļos.

Svarīga ir arī ražas vākšana, bet cietes pārstrādei domātiem kartupeļiem nav nepieciešama īpaša glabāšana. Toties vajadzīgs transports ražas nogādei uz pārstrādes uzņēmumu.

 

Ražošanas izmaksas un peļņa

Mūsu apskatītajā 2019. gadā vidēji valstī kartupeļu raža no hektāra bija 22,4 t, bet pārstrādei cietē pieņemtajos kartupeļos cietes bija vidēji 20,2%. Iegūtā cietes raža – 4,5 t/ha. Tā kā ražas līmenis nav bijis augsts, jāpieņem, ka ražošanas izdevumi nepārsniedza 1000 eiro/ha. Tomēr arī iegūtā peļņa nebija pārāk augsta ar tik zemu cietes ražas līmeni.

Bet, lai iegūtu lielāku ražu, nodrošinot arī vairāk cietes bumbuļos, izdevumi kartupeļu audzēšanai palielinājās, un pēc aprēķiniem noskaidrojās, ka ražošanas izmaksas 2019. gadā bija ap 1680 eiro/ha. Toties, iegūstot augstu bumbuļu ražu, cietes raža no hektāra sasniedza vismaz 10 tonnu.

Palielinājās ne tikai izdevumi, bet arī peļņa gan no viena hektāra, gan par pārstrādes uzņēmumam nodoto tonnu cietes. Peļņa no hektāra, ja iegūtas vismaz 10 t cietes, piecas reizes pārsniedza peļņu no hektāra, ja cietes raža bija mazāka par 5 t no hektāra. Arī tālāk, palielinoties iegūtajam cietes daudzumam no hektāra, krietni pieauga gan peļņa par vienu saražoto tonnu cietes, gan arī peļņa no hektāra, kur kartupeļi audzēti.

Diemžēl aizejošais gads ienesis krasas pārmaiņas ražošanas izmaksās gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem. Piemēram, resursu izmaksas kartupeļu audzēšanā, salīdzinot 2020. un 2021. gada pavasari, palielinājās par 70%.

 

Izdevīga kartupeļu pārstrāde

Arī kartupeļu cietes ražotājiem izdevīgi pārstrādāt kartupeļu bumbuļus, kuros ir vairāk cietes, jo samazinās ražošanas izmaksas. Lai iegūtu vienu tonnu cietes, jāpārstrādā mazāk kartupeļu ar lielu cietes daudzumu nekā tad, ja cietes bumbuļos ir maz. Tas nozīmē, ka piemērotas šķirnes izvēle ir izdevīga ne tikai kartupeļu audzētājiem, bet arī pārstrādātājiem. Tātad pārdomāta un procesu pārzinoša kartupeļu audzēšana pārstrādei cietē ir izdevīga un kartupeļus var saukt par peļņu nesošu laukaugu.

Aloja Starkelsen joprojām cenšas nodrošināt izdevīgu ražošanas procesu un arī turpmāk ražot kartupeļu cieti. Salīdzinājumā ar 2019. gadu bāzes samaksa par nodoto tonnu cietes paaugstināta par 45%, bet vēl papildu piemaksas ir par līgumā paredzētā apjoma pārsniegumu. Arī turpmāk samaksas līmeni plānots pielāgot tirgus cenām un pieprasījumam pasaulē.

Pārtikas produkti būs nepieciešami jebkuros apstākļos, un mūsu valsts stabilitāti un drošību nodrošinās pašu ražotā pārtika un arī iespējas eksportēt.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Rakstam izmantoti LAD atbalstīta ELFLA projekta 17-00-A01620-000007 Cietes kartupeļu ražošanas cikla tehnoloģijas posmu pilnveidošana un ieviešana rezultāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Trifeles no Gotlandes arī Latvijā? Smalkos restorānos pieprasītās sēnes audzē arī pie mums
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 8
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 131
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum” 21
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
FOTO. Neticama līdzība! Fani atklāj kādu interesantu sakritību, ieraugot Keitas Midltones bērnības fotogrāfiju 4
Lasīt citas ziņas
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 26
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Nost cepures un šalles? Laika ziņu eksperts atklāj, kur Latvijā šonedēļ sāksies meteoroloģiskais pavasaris
VIDEO. Grūti pat aptvert Bahmutā notiekošo – tiek pielietota līdz šim nepieredzēta taktika – “varžu lēcieni”
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 134 100 karavīrus
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta
13:40
CSDD informē: Topošajiem šoferiem ar eksāmeniem nevajag vilcināties
13:32
VIDEO. “Esam kļuvuši par vilku izšaušanas lielvalsti, tas ir kauns!” Dzīvnieku aizstāvji cenšas panākt medību kvotu samazināšanu
13:23