Francija un Vācija rosina reformas 4
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vakar paziņoja Eiroparlamenta ārkārtas sēdē, ka aicinās Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu iespējami drīz viest skaidrību par savas valsts turpmāko virzību, ņemot vērā referenduma rezultātus.
Junkers apliecināja, ka ir devis rīkojumu uz laiku aizliegt Eiropas Savienības komisāriem diskutēt par Britānijas izstāšanās noteikumiem ar britu amatpersonām, lai sabiedrībā nerastos aizdomas par slepeniem aizkulišu darījumiem.
Francija un Vācija pēc britu referenduma ierosinājušas plašas reformas ES trīs jomās – drošībā, migrācijā un ekonomikā. Pirmdien publiskotajā dokumentā Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero un Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojuši, ka reformas būtu jāveic pat tad, ja visas ES valstis tās neatbalstīs, paverot ceļu “divu ātrumu” Eiropai. Attiecībā uz drošību Francija un Vācija ierosinājušas stiprināt pastāvīgās ES militārās struktūras ar “pastāvīgu civilo un militāro pavēļu ķēdi”, gatavību izvietot ātrās reaģēšanas spēkus, kā arī stiprināt jūras spēkus. Reformas paredz pretterorisma informācijas apmaiņu, izveidot ES civilās aizsardzības korpusu un ilgtermiņā saskaņot krimināllikumus, kas attiecas uz terorismu un organizēto noziedzību. Migrācijas jomā Parīze un Berlīne ierosina pieņemt kopīgus noteikumus par patvēruma piešķiršanu bēgļiem, ievērojot nepieciešamību atgūt kontroli pār ES ārējām robežām un saglabāt Eiropas vērtības.
“Višegradas četrinieks” pret ES “strauju integrāciju”
“Višegradas četrinieka” valstis – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija – paudušas negatīvu nostāju pret Eiropas “straujas integrācijas” ideju, kas izskanējusi pēc Britānijas lēmuma izstāties no ES. Pēc tikšanās Prāgā Višegradas valstis paudušas šaubas par Vācijas un Francijas ārlietu ministru ierosinājumu padziļināt Eiropā “politisko savienību”. Pašreizējos apstākļos runas par strauju integrāciju būtu “bezjēdzīga atbilde” uz Britānijas lēmumu pamest ES, sacīja Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks. “Ir atklājies, ka sabiedrība atpaliek no integrācijas procesiem, kas netika pienācīgā veidā izskaidroti,” norādīja Čehijas ministrs. “Višegradas četrinieka” valstis ES partnerus aicinājušas izturēties piesardzīgi pret kopīgas aizsardzības politikas ideju, sacīja Zaoraleks.
Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis paziņojis, ka Varšava vēlētos vēl vienu britu referendumu par valsts dalību blokā, vienlaikus norādot, ka ES būtu radikāli jāmainās, lai briti vēlētos atgriezties. Lai gan Kačiņskim nav amata valdībā, viņa balsij ir liels svars Polijas politikā. Stingri noskaņots pret Eiropas federālismu, Kačiņskis uzskata, ka Britānijas referenduma rezultāts ir apliecinājums tam, ka nepieciešams jauns Eiropas līgums, lai garantētu nacionālo valstu tiesības. Viņš brīdināja, ka Vācijas un Francijas arvien ciešākas politiskās un ekonomiskās integrācijas modelis var beigties ar katastrofu.
