“ERST Finance” izpilddirektors Arnis Blūmfelds.
“ERST Finance” izpilddirektors Arnis Blūmfelds.
Publicitātes foto

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā? 2

Arnis Blūmfelds, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
Kokteilis
VIDEO. Latvieši pauž viedokļus par NBA čempiona Kristapa Porziņģa rīcību pēc iegūtā titula
Mājas
Sieru nevar uzglabāt ledusskapī šādā veidā – vērtīgs padoms mājsaimniecēm 6
Lasīt citas ziņas

Arī biznesa vide uzvedas līdzīgi. To redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus iziet no situācijas sausām kājām.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir tādi, kas ieziemo savas ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt.

Ekonomikas pārmaiņas atspoguļojas arī finanšu nozarē, mainās pieprasīto pakalpojumu tops biznesa alternatīvās finansēšanas jomā. Pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc apgrozāmo līdzekļu jeb iepirkuma finansēšanas. Iemesls tam ir fakts, ka liela daļa uzņēmumu, kas agrāk darījumos balstījās uz pēcapmaksu, ir pārgājuši uz priekšapmaksu. Tomēr šādai jaunai pieejai ir grūti pielāgoties un var veidoties būtiski pārrāvumi apgrozāmo līdzekļu plūsmā. Tieši tādēļ apgrozāmo līdzekļu jeb iepirkumu finansēšana ir tik pieprasīta – tā sniedz uzņēmumam iespēju turpināt strādāt pēc jau labi zināmā pēcapmaksas principa, nodrošinot stabilu darbību.

Savukārt, analizējot alternatīvo finansētāju portfeli un pašreizējo pieprasījumu pēc nozarēm, redzam pieprasījuma pieaugumu lauksaimniecībā. Tas saistīts ar piegādātāju maksājumu kavēšanos, kā arī – jo­projām tiek gaidītas izmaksas no ES fondiem un Lauku atbalsta dienesta. Tāpat pieprasījums pēc finansēšanas pakalpojumiem ir pieaudzis pārtikas ražošanas nozarē, kur uzņēmumi cenšas iepirkt izejvielu krājumus un veido uzkrājumus Ziemassvētku laikam. Pašlaik vēl ir iespējams iepirkt izejvielas par cenu, kas, visticamāk, ir zemāka, nekā būs nākamgad. To apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas dati, ka cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām. Eksperti prognozē, ka augsts izejvielu cenu līmenis turpināsies arī 2023. gada sākumā.

Vēl viena tendence, ko sajūt alternatīvie finansētāji, ir fakts, ka arvien vairāk uzņēmēju izvēlas tieši mūsu nozares sniegtos pakalpojumus, pametot banku sektoru. Banku kapitālais remonts ir bijis tik kapitāls, ka virkne uzņēmumu ir pārguruši no sadarbības ar tām. Tas savukārt sniedz iespēju alternatīvajiem finansētājiem. Uzņēmumi, meklējot jaunu partneri finansēšanas jomā, velta laiku izpētei, salīdzina izteiktos piedāvājumus, izvērtē nosacījumus un sadarbības noteikumus. Tas ļauj alternatīvajiem aizdevējiem labāk izrādīt savas priekšrocības.

Reklāma
Reklāma

Taču jāuzsver, ka arī alternatīvie finansētāji ievēro augstus darbības un finanšu stabilitātes standartus. Lai nodrošinātu uzticamus pakalpojumus, nepārtraukti monitorējam klientu un partneru finanšu veselību. Tāpat esam ieviesuši papildu rīkus, ar kuru palīdzību spējam uzraudzīt un analizēt iespējamos riskus.

Šobrīd prognozēšana ir viena no nepateicīgākajām nodarbēm, tomēr, skrupulozi sekojot norisēm Latvijas un starptautiskajā ekonomikā un politikā, var iezīmēt kopsakarības. Viens ir skaidrs, ka līdz ar refinansēšanas procentu likmju pieaugumu EURIBOR kāpuma radītās sekas būs jūtamas ne tikai šogad, bet arī nākamā gada pirmajā pusē, kur likme varētu sasniegt pat 4,5% atzīmi. Tāpat arī finansējuma pieejamība vairs nebūs tik viegla un lēta, kāda tā bija pirms viena vai trijiem gadiem. Paredzams, ka uzņēmumu 2022. gada finanšu rādītāji būs vājāki nekā 2021. gadā, neskatoties uz to, ka apgrozībā esošo naudas līdzekļu apjoms ir audzis par 20–30%. Ņemot vērā iepriekšējo krīžu pieredzi, pirmās nepieciešamības preces saglabāsies esošajā patēriņa līmenī. Savukārt nozarēs, kas saistītas ar atpūtu, izklaidi, tūrismu un nav primārās nepieciešamības, patēriņš jūtami samazināsies – sasniedzot pat 30% kritumu –, kas nozīmīgi ietekmēs uzņēmumu dzīvotspēju.

* “ERST Finance” izpilddirektors

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.