Izvēle dzīvot bez bērniem nebalstās finanšu trūkumā 9
Mēģinājumi pārkāpt sabiedrībā pastāvošajam priekšstatam par sievieti kā māti var nest līdzi emocionālu spriedzi un iekšēju konfliktu – pakļauties un iekļauties vai tomēr nepakļauties un neiekļauties? Izvēloties otro variantu, sieviete zaudē daudz vairāk, nekā tikai potenciāli nodrošinātas vecumdienas. Viņa ir spiesta izcīnīt sev jaunas lomas, kuras mūsdienu sabiedrība, iespējams, vēl nav gatava pieņemt.
Pretēji sabiedrības uzskatam, izvēle nedzemdēt bieži balstās nevis nespējā apgādāt bērnu materiālu vai ģimenes apstākļu dēļ (piemēram, sievietei nav partnera), bet gan izmainītā izpratnē par to, ko nozīmē būt sievietei. Bezbērnu sievietes gūst emocionālos piedzīvojumus un piepildījumu no citiem avotiem, kas nav saistīti ar bērniem. Viņas dodas ceļojumos, nododas darbam, veido un izbauda citas attiecības. Pretēji pētījumiem citās valstīs, Latvijas sievietes, kas izvēlējušās nekļūt par mātēm, salīdzinoši retāk kā bērnu nedzemdēšanas iemeslu min savu finansiālo situāciju.
Turpinājumā piedāvājam trīs pieredzes stāstus, kas atklāj, kāpēc dažas no sievietēm izvēlas dzīvi bez bērniem.
Anna, 26, nodibinājusi savu uzņēmumu
Kopā ar vīru esam jau sešus gadus, vienu no tiem – laulībā. Jau no sākta gala esam vienojušies, ka bērnus nevēlamies, un savu dzīvi patiešām plānojam pavadīt bez pēcnācējiem. Mūs allaž saistījusi dzīves baudīšana visdažādākajās tās izpausmēs – regulāri dodamies tuvākos un tālākos ceļojumos, apgūstam dažādus hobijus (piemēram, golfs un burāšana), apmeklējam saviesīgus pasākumus un rīkojam izsmalcinātas ballītes draugiem.
Jā, uz tām netiek aicināti bērni, un tuvākie draugi ir pieņēmuši, ka savās mājās viņu mazos redzēt nevēlamies. Tas nav tāpēc, ka mums nepatiktu bērni. Mums gluži vienkārši pārāk patīk kārtība, tīrība un elegance, bet bērni bieži vien to iznīcina. Mūsu mājas ir mūsu teritorija un tajā varam rīkoties, kā vēlamies mēs.
Protams, esam dēvēti par egoistiem un biedēti ar vientuļām vecumdienām, taču mūs neuztrauc, ka nebūs pēcnācēju, kuri pienes ūdens glāzi. Mēs būsim viens otram, un mums ar to pietiek. Savu lēmumu nekļūt par māti nekad neesmu saistījusi ar bailēm zaudēt fizisko formu vai pievilcību – ja tas būtu nepieciešams, es varu atļauties par to parūpēties. Šķiet, mēs vienkārši esam brīvību un neatkarību mīlošas personības, kurām ir paveicies satikties un bērnu jautājumā būt vienisprātis.
Maija, 37, strādā starptautiskā firmā
Par bērniem un ģimeni sapņoju pusaudzes gados, taču itin drīz, piedzīvojot vienu šķiršanos pēc otras, sapratu, ka uz vīriešiem paļauties īsti nevaru. Un, kam man bērnus, ja eventuāli tie visticamāk būtu jāaudzina vienai?
Diemžēl jāsaka, ka līdzšinējās attiecības ar vīriešiem nav veidojušās veiksmīgi, jo lielākā daļa manu partneru agrāk vai vēlāk ir izteikuši vēlmi kļūt par tēviem. Tā kā esmu izlēmusi par māti nekļūt, ilgstošas attiecības mums nav izveidojušās.
Tā kā strādāju uzņēmumā, kam ir biroji vairākās pasaules valstīs, bieži dodos komandējumos. Jāsaka, ka ārzemniekiem pret manu izvēli ir daudz brīvāka attieksme. Ja Latvijā mani nosoda un rauc degunus (tai skaitā mana ģimene un pat dažas draudzenes!), tad ārzemēs izvēle dzīvot bez bērniem nav nekas īpašs. Mans pašreizējais partneris nav latvietis, ir vairākus gadus vecāks par mani un divreiz jau kļuvis par tēvu. Viņam nav ambīciju padarīt mani grūtu, tāpēc saprotamies labi, un es ceru, ka mums izdosies izveidot noturīgas attiecības.
