Lai atbalstītāju loks neaug? Ekspremjers min iemeslu, kāpēc Gobzems 2
Valdības veidošanas sarunās iesaistītie politiķi vēl atturas prognozēt, vai partijām izdosies vienoties par valdības izveidi Alda Gobzema (KPV LV) vadībā, liecina aģentūras LETA aptauja.
Pašlaik būtisks progress sarunās vēl nav panākts, un iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Gobzema valdību, vēl nav skaidrs.
Premjera amata kandidāts Gobzems valdības veidošanas gaitu pagaidām apraksta poētiski, sakot, ka valdības veidošana un vadīšana ir radošs process, nevis tāds, kurā ir kāds aunu bars, kas ar galvu skries sienā.
Gobzems norādīja, ka jautājums par to, kuras partijas atbalstītu viņa valdību, šodienas sarunas apstākļos vēl neesot bijis aktuāls. Politiķi līdz šim jautājumam nonākšot, kad būs jāparaksta attiecīgi dokumenti, bet pašlaik esot pāragri par to runāt.
“Līdzīgi kā iepazīšanās attiecībās, tu uzreiz nespied savu potenciālo līgavu vai līgavaini stāties laulībā,” izteicās Gobzems.
Pie tik sadrumstalota parlamenta ir būtiski nodrošināt, lai valdības darbs nenonāk konfliktējošās situācijās, akcentēja Gobzems. Ja priekšvēlēšanu laikā partijas bija nosacīta kara situācijā, tad tagad tām kā potenciāliem partneriem jādiskutē pie viena galda, norādīja Gobzems.
Ekspremjers Gailis: Ja Vējonis nenominētu Gobzemu, būtu liela ķērkšana un brēkšana
Pēc bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera domām, iemesls tam, ka Latvijā tik ilgi nav jaunas valdības, ir meklējami sarunu sākumposmā. Viņaprāt, nebija prāta darbs dot cerību uz nomināciju trim potenciāliem valdības veidotājiem, tādējādi pamudinot Bordānu, Gobzemu un Pabriku uz konkurenci, nevis sadarbību. Taču tik un tā abiem nomināciju saņēmušiem iespējas veidot valdību ir, tik tās jāprot izmantot, vēsta TV3 Ziņas.
To, ka Gobzema izredzes izveidot valdību nav spožas, atzīst, arī ekspremjers Māris Gailis.
Pēc Gaiļa domām, Gobzema nominācija vairāk ir mēģinājums izdabāt “KPV LV” vēlētājam.
“Man tā šķiet, ka mūsu prezidents viņu izvēlējās, lai samazinātu iespēju, lai tā masa cilvēku, kas balsoja par “KPV LV”, nevairotos,” min M Gailis.
Viņš joprojām esot neizpratnē, kāpēc otro iespēju nedeva Artim Pabrikam.
Politiķi vēl atturas prognozēt, vai izdosies vienoties par Gobzema vadītu valdību
Valdības veidošanas sarunu pašreizējā stadijā ir diezgan daudz neskaidrību par partiju sadarbību koalīcijā, reizē nākamnedēļ gaidāms sadarbības līguma piedāvājums, šodien žurnālistiem sacīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka ir redzams mēģinājums izvairīties no vārdu “koalīcijas padome” lietošanas, lai gan tagad, kad Saeimā ir vairāk partiju nekā parasti, koordinācija, ko līdz šim nodrošināja koalīcijas padome, ir vairāk vajadzīga nekā jebkad.
Ceturtdienas sarunās tika panākta vienošanās, ka nākamnedēļ taps partiju sadarbības līguma projekts, norādīja politiķis. Pavļuts skaidroja, ka AP svarīgākā sarunu daļa būs par darbiem, kas sāksies piektdien. Viņš norādīja, ka pastāv atšķirīgi redzējumi dažādos jautājumos, piemēram, par to, kā veikt pašvaldību reformu.
Neoficiāli politiķi aģentūrai LETA atklāja, ka šodien pārrunāts jautājums par koalīcijas padomes likvidēšanu. Koalīcijas sadarbības padome ir oficiāls nosaukums koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmēm, kur piedalās arī uzaicinātas personas. Savukārt “KPV LV” rosināja atteikties no koalīcijas padomes. Neoficiāli gan tiek pausts, ka arī “KPV LV” piedāvā rīkot līdzīgas sanāksmes, gan mainot to nosaukumu.
Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns aģentūrai LETA pauda, ka pagaidām vēl ir grūti atbildēt uz jautājumu par to, vai valdība Gobzema vadībā tiks veiksmīgi izveidota. Liels progress sarunās pēc šodienas sarunas neesot sasniegts, un pārrunāti jautājumi par sadarbību. Bordāns prognozēja, ka sarunu rezultātus varēs vērtēt vēlāk, bet tagad nevar izdarīt kādus secinājumus.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka šodien politiskie spēki runāja par sadarbību un jautājumu saskaņošanu. Pašlaik process notiekot atbilstoši tam sarunu tēmu plānām, ko “KPV LV” ir piedāvājuši. Dzintars neprognozēja, vai varētu izdoties izveidot Gobzema valdību, jo pašlaik esot pārāk maz skaidrības, lai varētu atbildēt uz šo jautājumu.
Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka premjera amatam nominētais Gobzems un “KPV LV” frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs ir diez gan profesionāli izveidojuši valdības veidošanas sarunu formātu, kas balstīts pozitīvā gaisotnē ar biedrisku, tolerantu, cieņpilnu izturēšanos pret visiem sarunu partneriem.
Brigmanis norādīja, ka atslēgas jautājums būs pielaides valsts noslēpumam piešķiršana vai nepiešķiršana Gobzemam, un ZZS politiķis uzskata, ka nebūtu korekti “noraut” valdības veidošanu uz pieņēmumu pamata, ka pielaide varētu netikt piešķirta. Zaļo un zemnieku savienības politiķis uzskata, ka būtu tikai loģiski paātrināt šīs jautājuma izskatīšanu, jo nevarētu būt, ka tas prasa sešus mēnešus, kā to paredz publiski izskanējusī iespēja.
ZZS valdes loceklis retoriski vaicāja, kāpēc Gobzema valdības veidošanas laiku nevarētu pagarināt, piemēram, par dažām nedēļām, lai šajā laikā tiktu skaidrībā, vai premjera kandidāts var vai nevar saņemt pielaidi. Valdības veidošanas laiks gan ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa jautājums, savukārt attiecīgie dienesti tikšanās laikā ar prezidentu un partijām varētu sniegt informāciju, vai ir iespējams paātrināt pārbaudes veikšanu, norādīja Brigmanis.
Viņš skaidroja, ka sarunās ZZS nav programmātisku iebildumu un politiskais spēks iesniegs savas prioritātes valdības deklarācijai. Brigmanis sarunas par Gobzema valdības veidošanu vērtē pozitīvi, reizē akcentējot, ka gala lēmums par to, kāda būs ZZS rīcība attiecībā iesaisti valdības veidošanā būs jāpieņem politiskā spēka valdei un Saeimas frakcijai.
Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) politiķis Arvils Ašeradens norādīja, ka valdības veidošanas sarunās JV ir iestājusies par to, ka sarunu process nav konfidenciāls, reizē katrai partijai paužot tikai savu pozīciju. Savukārt attiecībā uz “KPV LV” ideju par slēgtajām valdības sēdēm nav nonākts pie kopsaucēju, jo JV uzskata, ka valdības sēdēm jābūt atklātām, pauda politiķis. Viņš norādīja, ka, neraugoties uz iepriekš izskanējušiem iebildumiem, šodien valdības sarunās panākta vienošanās, ka ir nepieciešams rakstisks līgums par valdību veidojošo partiju sadarbību.
Ašeradens akcentēja, ka svarīgs jautājums ir premjera kandidātam nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam un ka ir izveidojusies vēl nebijusi situācija, kad atbildīgā drošības iestāde paziņojusi par padziļinātas pārbaudes veikšanu Ministru prezidenta amatam kandidātam. Jābūt skaidrībai, kā virzīties uz priekšu, lai premjers būtu rīcībspējīgs un Latvijas ārvalstu sadarbības partneri varētu turpinātu dalīties ar informāciju, akcentēja politiķis, norādot, ka šo jautājumu plānots pārrunāt sarunā ar Valsts prezidentu. JV uzskata, ka jau pašlaik pielaižu piešķiršanas kārtība ir atbilstoši noregulēta, ļoti labi sabalansējot demokrātiju un valsts drošību.
Par valdības veidošanas sarunām plānota diskusija pirmdien, 3.decembrī, JV valdes sēdē.
Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalās viņa pārstāvētā “KPV LV”, apvienība “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī “Jaunā Vienotība”. Visas šīs partijas pauda, ka neredz iespēju veidot valdību ar “Saskaņu”.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10.decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.
Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No “Saskaņas” Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un “KPV LV” pārstāv pa 16 deputātiem, AP un nacionālo apvienību VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet JV – astoņi.
