Taču pagaidām Augstskolu likums nosaka, ka valdība, lemjot par jauna virziena atvēršanu, izvērtē ne tikai to, vai augstskolai ir gana daudz resursu virziena īstenošanai, bet arī to, vai jauna virziena atvēršana atbilst “valsts attīstības prioritātēm”. Arī vakar valdības sēdē spriežot par “Turības” plāniem, K. Šadurskis runāja ne tik daudz par šīs augstskolas spēju īstenot virzienu “Māksla”, bet par to, ka nepieciešams konsolidēt resursus un pamazām samazināt studiju programmu skaitu, nevis to vairot. K. Šadurskis sola, ka Akadēmiskās informācijas centrs, kas 2018. un 2019. gadā izvērtēs arī jau esošās studiju programmas, būs gana stingrs, lai šīs vētīšanas gaitā Latvijā īstenoto studiju programmu skaits samazinātos. Vēl gan esot jāizdomā, kādai jābūt sistēmai, lai tiktu izvētītas arī jaunas studiju programmas, ko atver akreditētos studiju virzienos. Grozījumi Augstskolu likumā turklāt paredz, ka valdībai vēl būs jānosaka skaidra studiju virzienu atvēršanas un studiju programmu licencēšanas kārtība. 4
Tikmēr “Turības” rektors Aldis Baumanis neslēpj: ja valdības apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā gūs atbalstu arī Saeimā, jau nākamā gada sākumā augstskolā lems par nule noraidītā virziena atvēršanu. Viņš ir pārliecināts: ja vien virziens būs atvērts, tas tiks akreditēts. Pašreizējo sistēmu, kad valdībai ir tiesības atteikt virziena atvēršanu, rektors dusmās sauc par murgu. A. Baumanis skaidro, ka jauno studiju pro-grammu bija plānots īstenot tikai angliski. Tā būtu dārga studiju programma, jo pirmkārt paredzēta ārvalstniekiem. Taču IZM kopš janvāra esot vilcinājusi lēmuma pieņemšanu un tā arī neesot kārtīgi noskaidrojusi, kādu tieši studiju pro-grammu jaunajā virzienā augstskola grib atvērt. Piemēram, pasniedzēji tiktu aicināti no ārvalstīm. “Ja mēs jau šogad būtu uzņēmuši studentus šajā programmā, tas valsts budžetā dotu aptuveni 200 000 eiro lielu ienākumu,” apgalvo rektors. Jāpiebilst, ka jaunā virziena atvēršanu atbalstīja Ekonomikas ministrija, bet Kultūras ministrija bija pret.
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš iestājies par stingrāku kārtību studiju virzienu un programmu atvēršanai un akreditācijai, pieļauj, ka valdība, lemjot par izmaiņām Augstskolu likumā, nav pieņēmusi tālredzīgu lēmumu. “Pat tad, ja nākamā studiju virzienu akreditācija būs stingra, efekta nebūs, jo augstskolas, kam tikko atteikta kāda virziena akreditācija, to nedaudz modificētu varēs tūlīt pat atkal atvērt,” spriež bijušais ministrs.
Visvairāk atvērtie studiju virzieni*
Studiju virziens “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība” atvērts 32 augstskolās un koledžās.
“Ekonomika” – 22 augstskolās un koledžās.
“Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” – 18 augstskolās un koledžās.
* Daži no minētajiem virzieniem tiek īstenoti, sadarbojoties divām augstskolām, ne visi atvērtie virzieni ir akreditēti.
