Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vada Ministru kabineta sēdi par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.
Foto: LETA/Paula Čurkste

Valdība prioritārajiem pasākumiem sadala vairāk nekā 192 miljonus eiro 0

Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam. Tajā bija apkopoti tie ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārie pasākumi, kuriem 2020.gada budžetā piešķirti papildus līdzekļi.

Lai arī valdība ārkārtas sēdē lēma par papildus finanšu līdzekļu sadalīšanu ministriju prioritātēm, tomēr ministri vēl nelēma par detalizētu pasākumu sarakstu. Līdz šim vakaram ministrijas informēs FM, kādiem konkrēti pasākumiem tās plāno novirzīt papildus piešķirto finansējumu. Savukārt FM minēto informāciju apkopos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā. Valdība minēto ziņojumu skatīs nākamajā otrdienā, 17.septembrī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā nākamā gada ministriju prioritārajiem pasākumiem bija pieejami 178 miljoni eiro. No šīs summas ministriju prioritātēm tiks pārdalīti 167 miljoni eiro, bet neatkarīgajām institūcijām – 25,5 miljoni eiro.

2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm novirzīti astoņi miljoni eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus novirzīti 23 miljoni eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra novirzīti 32 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus novirzīti 18,9 miljoni eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljoni eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit miljoni eiro.

Papildus pieci miljoni eiro tiks novirzīti Tieslietu ministrijas prioritātēm, tajā skaitā esošās cietumu infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt Liepājas cietuma celtniecībai papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā ieplānoti 2022.gada budžetā.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildus novirzīti 6,3 miljoni eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim novirzīti pieci miljoni eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljoni eiro.

Valsts prezidenta kancelejai novirzīti papildus 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam – 400 000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100 000 eiro, Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000 eiro.

Reklāma
Reklāma

Septiņi miljoni eiro novirzīti aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildus novirzīti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1,1 miljons eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus novirzīti trīs miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasīja 953,5 miljonus eiro.