Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valdības koalīcija vienojas atlaist Rēzeknes domi 33

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Ministre informēja, ka ir aicinājusi prokuratūru izvērtēt Rēzeknes deputātu rīcību, nepieņemot pašvaldības budžetu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pēc koalīcijas sanāksmes pauda vērtējumu, ka iepriekš no valdības puses ticis izdarīts viss, lai Rēzeknes esošajai politiskajai varai dotu iespējas turpināt strādāt, bet pilsētas vadošie politiķi nav tās izmantojuši.

Burovs kā pozitīvu piemēru un pretstatu Rēzeknei minēja Talsu novada pašvaldību, kur deputātu vairākums tomēr spēja pieņemt nepopulāru budžetu, lai sabalansētu savus izdevumus un kvalificētos valsts aizdevuma saņemšanai.

Valsts pārvaldes komisijas vadītājs uzskata, ka Rēzeknes domes koalīcijas deputāti paši gāja uz savu atlaišanu, bet opozīcijas deputāti bijuši vienīgie, kuri centās pieņemt pilsētas budžetu. Burovs apliecināja, ka Valsts pārvaldes komisija ir gatava strādāt ar gaidāmo Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu, lai pēc tam to virzītu izskatīšanai Saeimā.

Tāpat kā Bērziņa, arī komisijas vadītājs apliecināja, ka likumprojekts paredzēs, ka Rēzeknes domes vēlēšanas notiks plānotajā laikā kopā ar citu pašvaldību kārtējām vēlēšanām 2025.gadā, bet ārkārtas vēlēšanas līdz tam rīkotas netiks. Līdz ar to plānots pieņemt regulējumu, kas atļaus ieceltajai administrācijai strādāt atlikušo termiņu līdz jaunas Rēzeknes domes ievēlēšanai.

Reklāma
Reklāma

Atšķirībā no iepriekšējā gadījuma ar speciālu regulējumu par Rīgas domes atlaišanu 2020.gadā, šoreiz paredzēts pieņemt vispārīgu regulējumu par administratoru darba nosacījumiem domes atlaišanas gadījumā, skaidroja Burovs.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda, ka viņa pārstāvētā partija pilnībā atbalsta ministres Bērziņas redzējumu un piedāvātos risinājumus. Rēzeknes pilsētas domei bija visas iespējas rīkoties, pieņemot budžetu, bet tās deputāti to nav darījuši, atzīmēja “Progresīvo” politiķis.

Šuvajevs uzsvēra, ka Rēzeknes iedzīvotāji noteikti ir pelnījuši labāku politisko vadību un ka pašreizējā situācijā nekas cits neatliek, kā virzīties ar Rēzeknes domes atlaišanu.

Kā ziņots, Rēzeknes pilsētas dome 21.februārī, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem bija pēdējā diena pašvaldības budžeta pieņemšanai, nepieņēma sabalansētu budžetu.

Par budžeta projekta izskatīšanu balsoja Aleksejs Stecs (“Kopā Latvijai”), partiju apvienību NA, LZP, JV, LRA un “Latgales partija” pārstāvošie deputāti Ināra Groce, Jāzeps Korsaks, Juris Guntis Vjakse, kā arī Jānis Zeltiņš (P) un Voldemārs Platacis (JKP). Balsojumā atturējās valdošās koalīcijas deputāti no partijas “Kopā Latvijai” Aleksejs Grehovs, Igors Sergejevs, Vladimirs Bogdanovs un Olga Strode, bet trešdienas sēdē nepiedalījās šo pašu partiju pārstāvošie deputāti Kristīne Kokareviča, Bartaševičs un Aleksandrs Irišins, līdz ar to pietrūka balsu jautājuma iekļaušanai darbakārtībā.

Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Stecs, kurš pašlaik pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes noslēgumā rezumēja, ka acīmredzami pēdējais budžeta variants tiks izskatīts nākamajā Finanšu komitejas sēdē, bet sankcijas pret pašvaldību “noteiktas normatīvajos aktos”.

Normatīvie akti nosaka, ka pašvaldībām budžeti ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas, sekojoši 2024.gada budžeti pašvaldībām bija jāpieņem līdz 21.februārim. FM ir paziņojusi, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība tagad nesaņems solīto piecu miljonu eiro aizdevumu, kas nepieciešams pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai.

2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no “Kopā Latvijai” ir centušies panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.