Gata Šļūkas zīmējums

Jaunās paaudzes debilizācija, lietojot “aborigēnu cilts valodu” mācību līdzekļos. Valodas rotaļas un tabu 7

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Latviešu valodas aģentūra izdevusi jau 15. rakstu krājuma “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” laidienu, un šoreiz tajā liela vieta atvēlēta jaunradei valodā visplašākajā šī jēdziena nozīmē.

Rakstu krājuma 15. laidiena tematiskais loks ir ļoti plašs – kopumā 12 raksti, kas tematiski iedalīti leksikas, terminoloģijas, gramatikas, tekstveides un pragmatikas sadaļā.

Anitra Roze pētījusi jaunvārdu tapšanu un to tālāko ceļu valodā. Anna Vulāne pievērsusies okazionālismiem, savukārt Alla Placinska – spāņu īpašvārdu atveides problēmgadījumiem.

Pieminot Izglītības ministrijas paspārnē darinātās Terminoloģijas komisijas simtgadi, Māris Baltiņš apskatījis ceļu līdz valstiski atzītai terminradei.

Tāpat terminoloģijas sadaļā atrodami materiāli par vārdu paralēlfunkcionēšanu gan vispārlietojamā, gan terminoloģijas nozīmē, kā arī par Latvijas Nacionālo terminoloģijas portālu.

Gramatikas sadaļā iekļauti raksti par divdabju lietojumu dažādu stilu un žanru tekstos, kā arī par ciešamās kārtas lietojumu lietišķajā tekstveidē. Tekstveides sadaļā aplūkota juridisko tekstu rediģēšana un mutvārdu teksta īpatnības, kas to atšķir no rakstītā valodas paveida.

Pragmatikas sadaļā rodami raksti par reklāmas valodu, kā arī Jāņa Veckrāča pārdomas par latviešu valodas lietojumu mūsdienās.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, LZA Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, humora lappusīte, kā arī ziņas par autoriem.

Kas par zvēriem grāmatā?

Anna Vulāne, sākot rakstu par okazionālismiem latviešu bērnu literatūrā, uzdod vairākus provocējošus jautājumus.

Vai ežagata ir elektroniska žagata? Varbūt gružrupuči var paglābt mūs no atkritumiem vai, tieši otrādi, vairo tos? Pateikšu priekšā šī raksta lasītājiem: ne viena, ne otra nav pareizā atbilde.

Sarežģītais termins “okazionālismi” apzīmē jaunu vārdu, kas darināts galvenokārt stilistisku funkciju īstenošanai konkrētā literārā tekstā vai runas situācijā.

Lielākoties tie paliek ģimenē – katram noteikti būs stāsts par to, kā mazuļu centieni izrunāt tuvinieku vārdus vai radniecības apzīmējumus pārtapuši iekšējai lietošanai paredzētos mīļvārdiņos.

Savukārt raksta mērķis, analizējot 350 okazionālismus, kas lietoti latviešu rakstnieku darbos, bijis parādīt, kādi vārddarināšanas paņēmieni izmantoti to radīšanā, kā arī to, kādās semantiskajās grupās šie jaunvārdi iedalāmi.

Raksta autore norāda – latviešu bērnu grāmatās okazionālismi biežāk sākuši parādīties pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad tos savos darbos izmantojuši lasītāju mīlētie dzejnieki Māris Čaklais, Ojārs Vācietis, Leons Briedis, Jānis Baltvilks, Viks un citi.

Savukārt mūsdienās okazionālismus daiļradē mīl lietot arī Māris Putniņš, Ēriks Kūlis, Arno Jundze, Māra Cielēna. Turklāt šie jaunvārdi, kas nereti lietoti tikai vienā pasakā vai dzejolī, ir visnotaļ ietilpīgi un izteiksmīgi, radot semantisku daudzslāņainību.

Īpaši tas sakāms par Vika un Māra Bērziņa radītajiem jaunvārdiem, kas, ja vien lasītājs tajos vēlas iedziļināties, sniedz bagātīgas kultūrvēsturiskas atsauces.

Piemēram, grāmatu sērijā par mežonīgajiem pīrāgiem Māris Bērziņš spēlējas ar ģeogrāfisko nosaukumu un īpašvārdu radošiem savienojumiem, kuru rezultātā rodas Tortiljas sala, Murseļa, Pelmeņkatepetls, kuģis “Santa Marmelāde”, kapteinis Mordāns, Fransuā Rabarblē un dažādi citi jaunvārdi.

Savukārt jau pieminētā ežagata nākusi no cita autora, bērnu dzejnieka Jāņa Baltvilka, krājumiem, proti, Māra Runguļa sastādītā krājuma “Kaķuzirņi un kurmjukārkli”, un ir eža un žagatas apvienojums, kas “tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas ceriņkrūmā un liek vaļā žadzināt”.

Autore gan brīdina, ka ar jaunvārdu darināšanu literatūrā pārmērīgi aizrauties nevajadzētu: “…reizēm šķiet, ka dažs darinājums ir profesionālās rutīnas vai spēles pieraduma radīts, jo padara tekstu smagnēju, grūti uztveramu, it īpaši tad, ja domājam par lasītāju, kuram darbs adresēts.”

Jāpiezīmē, ka kopumā pret okazionālismiem literatūrā nelabvēlīgāk izturas vecākā gadagājuma lasītāji. To apliecina arī vairākas diskusijas sociālajā tīklā “Facebook”, kas izcēlās šomēnes.

Kā ierasts mācību gada laikā, šādas diskusijas iniciē mācību grāmatās ievietoti teksti vai uzdevumi, šoreiz – 3. klases latviešu valodas mācību grāmatā pamanīts uzdevums, kurā bērni tiek aicināti izlasīt jautrās matemātikas uzdevumu par Ņursli, kas meklēja savus pazudušos pluksīšus, un slienīti, kurš dusmās buksījās.

“Facebook” lietotāju domas svārstījās no prieka par radošu pieeju valodas mācīšanai līdz sašutumam par jaunās paaudzes debilizāciju un nesaprotamas “aborigēnu cilts valodas” lietošanu mācību līdzekļos.

Runāts nav rakstīts!

Valodniece Linda Lauze krājumā pievērsusies mutvārdu teksta un tā elementu atveidei rakstiskā formā un šo tekstu lingvistiskajai kvalitātei.

Viņa norāda – to svarīgi pētīt un izprast saistībā gan ar latviešu valodas mācīšanas akcentu maiņu jaunajā pamatizglītības standartā, gan arī saziņas formu daudzveidību mūsdienās.

Valodniece atgādina, ka mutvārdu teksts apzīmē stilistiski ļoti plašu lauku – kā saziņu draugu vai ģimenes lokā, tā plašai auditorijai paredzētu uzstāšanos, televīzijas un radio raidījumus, kā formālas, tā neformālas runas situācijas.

Taču, kaut gan mutvārdu runa ir primārais cilvēku saziņas veids kā civilizācijas, tā arī cilvēka individuālajā attīstībā, valodniecībā paradoksālā kārtā primāri vienmēr pētīta rakstītā valoda, mutvārdu tekstiem pievēršot uzmanību daudz vēlāk.

Un, atšķirībā no citām, piemēram, angļu valodas, kurā izdota pat runātās un rakstītās valodas gramatika, latviešu valodai pagaidām tapusi nodaļa par mutvārdu teksta sintaksi jaunajā akadēmiskajā latviešu valodas gramatikā.

Šis raksts īpaši interesants šķitīs ikvienam, kurš strādā ar runātu tekstu pārvēršanu rakstītā formātā, piemēram, žurnālistiem.

Vidējai paaudzei vēl spilgtā atmiņā “Rīgas Laikā” publicētā intervija ar tā brīža ekonomikas ministru Aināru Šleseru, kura teiktais žurnālā bija atveidots precīzi tā, kā tika runāts un ievērojami pabojāja politiķa, kā to apzīmē Linda Lauze, “lingvistisko reputāciju”.

Šajā intervijā izskanējusī frāze “sievietes skaistums nāk no iekšām” tiek citēta vēl aizvien.

Taču kā toreiz, tā šodien uzskatu – piekrītot raksta autorei, – līdzvērtīgi būtu bijis iespējams sabojāt gandrīz jebkuras citas publiskas personas tēlu, jo ļoti reti, atšifrējot intervijas, iespējams tās publicēt, nemainot teikumu struktūru un neattīrot tekstu no liekvārdības.

Kā norāda raksta autore, kura sadarbībā ar kolēģi Ilzi Auziņu izveidojusi latviešu valodas mācību materiālu “Dzīvā valoda”, “mutvārdu teksta atveidojumos visvairāk ir pamanāmi sarunvalodas un slenga leksikas vārdi, no kuriem latviešu literārā valoda publiskajā telpā ir ilgstoši sargāta”.

Tāpat valodniece secina, ka publiski – ne tikai mutvārdu runā, bet arī tai pielīdzināmajos ierakstos sociālajos tīklos – arvien biežāk tiek lietoti interesanti jaundarinājumi, frazeoloģismu pārveidojumi, kā arī deminutīvi, atkārtojumi, norādāmie vietniekvārdi ar pastiprinājuma funkciju (“Nezinu, kā jūs tās bumbiņas taisāt, bet esmu ar mieru ēst tikai tās.”).

Saistītie raksti

Tomēr autore atgādina, ka ne viss tas, kas piestāv stihiskajai, mutvārdu valodai, organiski iederas, pārnesot uz rakstveida tekstu, piemēram, reklāmām, materiāliem interneta portālos vai intervijās avīzēs un žurnālos.

Īpaši vienkāršruna, slengs un lamuvārdi, kas tiek saglabāti rakstveida intervijās, liek vērtēt to, cik pamatoti pārkāpti lingvistiskie tabu – uz šādām pārdomām autori mudinājusi portālā “TvNet” publicētā intervija ar reperi Prusax, kurā ievietots brīdinājums par to, ka intervijā “lasāmi lamuvārdi, slengs, izteicieni angļu valodā, rusicismi”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Raivis Šveicars
Ziņas
Grib aizņemt “Huawei” nišu. Latvieši pierāda, ka spēj radīt globāli konkurētspējīgus produktus 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Plānoja nolaupīt un nogalināt cilvēkus: Teikā aiztur sevišķi bīstamu noziedznieku
10 minūtes
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Mani pārsteidz tā agresivitāte, kas nāk no liberāļu puses.” Saruna ar Dagmāru Beitneri-Le Gallu 10
12 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Rīgas Dinamo” ir novedams uz vēstures mēslaini. Egila Līcīša komentārs
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Ķīlnieku krīze Gruzijā: jaunākā informācija par bankā sagūstītajiem cilvēkiem
20 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Šoferis netiek galā ar agresīvu pasažieri bez sejas maskas, iesaista policiju
30 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pūtīs spēcīgs vējš un līs. Laika prognoze ceturtdienai
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Nedomāt par sliktāko scenāriju. Martins Dukurs par gatavošanos sezonai un noskaņojumu
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Iedzīvotājus plāno atbrīvot no parādsaistībām. Vai parādu atlaidīs visiem?
14 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: “Par šo zemi esam samaksājuši ar savām asinīm. Karš noteikti būs…” 2
10 stundas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts
1 stunda
SP
Sarmīte Pujēna
Ziņas
“Pūt, vējiņi!” ir miruši. Lai dzīvo “Pūt, vējiņi!” Liepājas rokenrola katedrāles smagā pārdzimšana
13 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Uzbrukumi Levita likumam. Par ko satraukušies Krievijas propagandisti? 3
15 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO. “Atskanēja kliedzieni un četri šāvieni.” Ropažu novadā nošauts vīrietis 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Viņi ir Dieva bērni.” Pāvests pauž atbalstu homoseksuālu pāru savienībām 13
13 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Sauca par trakiem suņiem, sita pa ugunsgrēka trauksmes pogu un pretojās,” “Depo” stāsta par agresīvo pircēju 24
18 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
“Dakteris kabatā” – lietotne, kurā sazināties ar ārstu, tiklīdz sajusti pirmie slimības simptomi
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lūdz palīdzību Rīgā pazuduša 14 gadus veca zēna atrašanā 1
12 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Mazkustīgā paaudze. Kā bērnus atradināt no čipsiem un un motivēt sportot
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Viljama un Keitas apģērbā pēdējos mēnešos dominējusi viena krāsa: lūk, kāpēc! 3
21 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Mēs taču nedzīvojam kapos!” Keris par Covid-19 pārspīlējumu un mūsu veselības patiesajiem datiem 43
1 diena
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Zinātniski apstiprināts D3 vitamīna līderis Latvijā 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pārsteigums! Dziedātājs Markus Riva satuvinājies ar Samantu Tīnu 11
22 stundas
AK
Aiva Kalve
Veselam
Ēd našķi un notievē? Tumšās šokolādes veselīgie noslēpumi
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Kautiņš “Rīgas satiksmes” autobusā! Pasažieris ar suni uzbrūk šoferim 1
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
Nepilngadīgā Egita pirms divām nedēļām aizbēga no mājām, māte izmisumā 4
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Mākslinieki pliki kā baznīcas žurkas, tagad nebūs naudas opioīdiem un alkoholam!” Egila Līcīša feļetons 22
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Izravēts” tikai pirmās reģistrācijas nodoklis, bet kā ar pārējām aplamībām? 10
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
6 iemesli, kāpēc jāēd auzu pārslas: plus brokastu recepte – mājās gatavots auzu pārslu kraukšķīgs muslis 1
20 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Begonijas ledusskapī? Jā, līdz pavasarim!
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Zvaigznes šodien spēlēsies ar tavām atmiņām, jūtām un emocijām! Horoskopi 22.oktobrim 1
16 stundas
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Atjautīgas un oriģinālas dāvanu idejas visai ģimenei
09:00
LE
LETA
Ziņas
Plānoja nolaupīt un nogalināt cilvēkus: Teikā aiztur sevišķi bīstamu noziedznieku
08:57
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Ķīlnieku krīze Gruzijā: jaunākā informācija par bankā sagūstītajiem cilvēkiem
08:47