Greizos zarus Dainis Jansons pārvērš arī zupas karošu garajos kātos, kas labi der, vārot zupu uz ugunskura.
Greizos zarus Dainis Jansons pārvērš arī zupas karošu garajos kātos, kas labi der, vārot zupu uz ugunskura.
Foto: Inita Šteinberga

Veco zaru jaunā dzīve 0

Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Lasīt citas ziņas

“Nu kā gan tādu skaistumu var plītī bāzt!” grubuļainu ozola zaru mīļi apglaudīdams, teic galdnieks Dainis Jansons no Valmiermuižas. Viņa mājās no šķietami nederīgiem čakārņiem tapuši visi pakaramie, plaukti, bišu stropi un pat trauki.

Materiālu saviem galdniecības darbiem Dainis Jansons savāc gan savā dārzā, gan pastaigājoties pa mežu, veciem parkiem u. c. Uz šo mantu konkurence nav liela, jo nevienam nevajag pustrunējušu mizu vai līku ozola zaru. Komunālo dienestu darbinieki pat priecīgi, ka kārtējo nolūzušo alejas zaru kāds jau novācis pirms viņiem. Radošām izpausmēm piemērotus materiālus var atrast arī pie kurtuvēm, kur pilsētas kopēji saved vecos, nolūzušos kokus. Tie, ar caurajiem vidiem, ir kā radīti stropiem.

Grebj un dedzina

CITI ŠOBRĪD LASA

Tieši ozoli ir meistara mīļākais materiāls. Viņš skaidro, ka koki ir ļoti gudri un praktiski. Pat vecs, vidū iztrupējis koks spēj ilgi noturēt savu rumpi, jo zem mizas veidojas izturīgs jauno audu slānītis. Malka no tā nekāda, bet tieši tie ir kā radīti trauku veidošanai. Arī pat šķietami tievi zariņi ir ļoti izturīgi. No tiem iznāk lieliski plaukti, plauktu kronšteini, durvju rokturi, lampu abažūri u. c.

Kārtējo atradumu meistars liek kaudzē, kamēr nāks iedvesma. Kad tā ir klāt, tad koku ņem no lielās kaudzes, nomizo, nokasa atmirušās koksnes daļas, slīpē, dedzina u. c. Vēlamo rezultātu var panākt arī ar pavisam vienkāršiem darbarīkiem. Dedzināšanai izmanto degli ar liesmiņu.

Melnina ar tēju

Lai izceltu koku un koksnes dabisko skaistumu, meistars tos apstrādā ar dabīgām izejvielām. Piemēram, trauku tumšo toni var iegūt, gan dedzinot, gan apstrādājot ar senu metodi – ebonēšana.

Koku vispirms iesmērē ar stipru melnās tējas uzlējumu. Ļauj nožūt. Sagatavo šķīdumu no 9% galda etiķa un smalkām metāla skaidiņām. Skaidiņu vietā var iegādāties metāla beržamos, kas paredzēti virtuves katliem. Proporcija – uz aci.

Kad skaidiņas nedēļu nostāvējušās, ar šo šķidrumu pārklāj traukus. Tējā esošie tanīni reaģē ar metālu, un koksne kļūst dziļi melna.

Nožuvušo koku pēc apstrādes viegli nobrauka ar smilšpapīru un ievasko. Ekoloģiskākais vaskojamais ir no pašu bišu vāktā vaska, kas siltumā atšķaidīts ar lineļļu. Taču šis maisījums reljefāka trauka spraugās sakrājas un izskatās pelēcīgs. Ja tas netīk, tad var lietot speciāli pārtikas traukiem paredzēto vasku, kas iegādājams veikalā. Šādi apstrādāt var gan plauktus, gan pat grīdas. Tad, protams, izmanto šai vajadzībai paredzēto vasku.

Radošām izpausmēm piemērotus materiālus var atrast gan parkos, gan pie kurtuvēm, kur pilsētas kopēji saved zarus un vecos, nolūzušos kokus.
Foto: Inita Šteinberga

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.