Havjers Milejs un “šoka terapija”: vai Argentīna piedzīvos veiksmes stāstu? 0
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju Argentīna droši vien ir pazīstama galvenokārt kā futbola lielvalsts – šobrīd tai pieder arī Pasaules kausa ieguvēju tituls. Argentīna, kurā dzīvo apmēram 46 miljoni, pēc iedzīvotāju skaita ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā; vairāk ir tikai Brazīlijā (212 milj.) un Kolumbijā (57 milj.). Savukārt pēc teritorijas izmēra Argentīna ir 8.lielākā valsts pasaulē.
Argentīnas līdzšinējais ekonomikas stāvoklis
No ekonomistu skatupunkta Argentīna līdz šim ir bieži tikusi apskatīta kā neveiksmīgs piemērs, ko mēdz analizēt dažādās mācību grāmatās, jo pagātnē tā ir vairākkārt pieredzējusi dažādas ekonomiskās krīzes, valsts maksātnespēju (defoltu), valūtas devalvācijas u.tml. Ja atskatās tālākā vēsturē, tad apmēram gadsimtu iepriekš Argentīna atradās starp pasaules bagātākajām ekonomikām, kuras vidējais labklājības līmenis ir bijis aptuveni līdzvērtīgs ASV un Apvienotajai Karalistei. Taču mūsdienās, izmantojot Pasaules Bankas klasifikāciju, Argentīna tiek ierindota starp valstīm ar vidēji augstu (upper-middle) ienākumu līmeni – Eiropā tam atbilst galvenokārt Balkānu reģiona valstis (piemēram, Serbija, Melnkalne, Albānija), Moldova u.tml.
Argentīnā ir viena no ražīgākajām lauksaimniecībām pasaulē, kuras galvenie eksporta produkti ir kvieši, kukurūza, sojas pupas, liellopu gaļa, vīni. Valstī ir pietiekami attīstīta rūpniecība, kas ietver ne tikai pārtikas ražošanu, ķīmisko rūpniecību, metālapstrādi u.c., bet arī autorūpniecību – Argentīnā tiek ražotas arī vairāku plaši pazīstamu brendu (“Toyota”, “Ford”, “Nissan”, “Volkswagen” un “Mercedes-Benz”) automašīnas. Nozīmīgs eksporta ienākumu avots tradicionāli ir bijis tūrisms, bet pēdējo gadu laikā attīstās arī IT un programmatūras eksports.
Argentīna varētu būt viena no bagātākajām Latīņamerikas valstīm, tomēr tās potenciālu līdz šim ir ierobežojuši dažādi apstākļi, tai skaitā politiskā un finanšu sistēmas nestabilitāte. Argentīnai ir bijusi vāja fiskālā disciplīna – salīdzinoši augsti valdības izdevumi (% pret IKP) dažādu funkciju veikšanai, subsīdijām u.tml., kā rezultātā valsts budžets regulāri ir bijis ar deficītu un valdības parāds ir augstāks nekā citās Dienvidamerikas valstīs. Lai finansētu savus izdevumus, bieži vien tikusi izmantota “naudas drukāšana” – kas izraisījusi hiperinflāciju un valūtas vērtības krišanos. Protams, ka šādas politikas rezultātā, kad biznesa vide ir grūti paredzama, samazinās arī ārvalstu investoru interese un uzticība.
Kā mainījies Argentīnas politiskais kurss pēdējā laikā?
2023. gada nogalē par Argentīnas prezidentu kļuva Havjers Milejs (Javier Milei), kurš nekavējoties uzsāka būtiskas reformas jeb “šoka terapiju”. Galvenie pasākumi, kas tika veikti:
• Argentīnas valūtas (peso) devalvācija, lai veicinātu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju;
• Būtiska valdības izdevumu griešana, atlaižot tūkstošiem valsts darbinieku, tostarp skaitā ministriju skaitu samazinot uz pusi (no 18 līdz 9);
• Deregulācija un birokrātijas samazināšana – atvieglojot darba likumdošanu, atceļot vai vienkāršojot simtiem dažādu noteikumu;
• Cenu griestu atbrīvošana dažādiem pakalpojumiem;
• Subsīdiju atcelšana vai samazināšana (enerģijas tarifiem, sabiedriskajam transportam, pētniecības institūcijām u.c.);
• Valstij piederošo uzņēmumu privatizācija.
Citiem vārdiem, līdz ar Mileja stāšanos prezidenta amatā ir strauji mainījies Argentīnas politiskais kurss, kura galvenā vadlīnija ir – valdība dzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem un būtiski samazina savu iejaukšanos ekonomikā.
Par ko liecina Argentīnas ekonomikas rādītāji
Ja vērtē pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, tad Argentīnas IKP uz iedzīvotāju 2024.gadā bija vien 34% pret ASV vidējo līmeni. Tas joprojām ir augstāks nekā Brazīlijā, Kolumbijā, Paragvajā, Peru un Bolīvijā, taču atpaliek no Urugvajas un Čīles. Pēdējās desmitgades laikā šī dinamika ir bijusi nelabvēlīga, jo Argentīnas relatīvā atpalicība pret ASV ir pat pasliktinājusies:
Tomēr, ja skatās operatīvos rādītājus (ceturkšņu griezumā), tad Argentīnas IKP uzrāda dinamiku, kas ir daudz labāka nekā citām Dienvidamerikas valstīm – pēc pāris gadu ilgstošas lejupslīdes Argentīnas ekonomikā atsākusies izaugsme, kuras tempi ir augstāki nekā citviet reģionā:
Argentīnas valdības izdevumi līdz šim ir bijuši vieni no augstākajiem starp citām Dienvidamerikas valstīm (% pret IKP). Taču 2024.gadā tie ir strauji samazinājušies (par 6,6% procentpunktiem pret IKP – no 37,6% līdz 31%) pēc tam, kad uzsāktas reformas Argentīnas valdības sektorā. Tas ir bijis ļoti būtisks izdevumu samazinājums.
Kā jau minēts iepriekš, Argentīnas budžets līdz šim vienmēr ir bijis ar deficītu. Redzot citu Dienvidamerikas valstu rādītājus, pats deficīta fakts nebūtu nekas neparasts un īpašs. Uz šāda fona Argentīnas deficīta rādītāji ir bijuši vieni no sliktākajiem. Tomēr 2024.gadā, pateicoties valsts izdevumu samazināšanai, Argentīnai ir izdevies sasniegt budžetu ar pārpalikumu, kamēr citās reģiona valstīs bija deficīts. Tas ir ievērības cienīgs rezultāts!
Argentīnas valdības parāds (%) ir viens no augstākajiem starp citām Dienvidamerikas valstīm. 2024.gadā tas ir samazinājies, ņemot vērā gan ekonomikas izaugsmi, gan arī parāda pārvērtēšanu, ņemot vērā valūtu kursu izmaiņas. Arī Argentīnas kredītreitingi ir uzlabojušies. Tomēr valdības parāda līmenis (85% pret IKP) vēl joprojām ir pietiekami izaicinošs, kas nozīmē, ka valstij būs svarīgi arī turpmāk ievērot stingru fiskālo disciplīnu.
Argentīnā ir ilgstoši bijusi augsta inflācija jeb hiperinflācija. 2023.gadā tā sasniedza 133,5%, bet 2024.gadā – pat 219,9%. Salīdzinājumam, citās Dienvidamerikas valstīs vidējā gada inflācija parasti ir iekļāvusies 5-10% robežās.
Ja vērtē operatīvos rādītājus (mēnešu griezumā), tad inflācija Argentīnā vēl joprojām ir augstāka nekā citviet reģionā. Tomēr pēdējā gada laikā tā ir būtiski samazinājusies. Oktobrī mēneša inflācija (oktobris / septembris) bija 2,3%, bet gada inflācija – 31,3%. Tie ir zemākie rādītāji Argentīnā pēdējo 5 gadu laikā:
Bezdarba līmenis Argentīnā kopš Mileja stāšanās amatā ir palielinājies par aptuveni 2 procentpunktiem (no 5,7% līdz 7,6%), taču tas nav pārāk augsts, ja to salīdzina par pēdējo 10 gadu periodu. Piemēram, laika posmā no 2017. līdz 2020.gadam bezdarba līmenis Argentīnā bijis starp 8% un 13%, kas ir vairāk nekā pašreiz:
Kopsavilkums
Tādējādi Havjers Milejs, kurš savās priekšvēlēšanu kampaņās iepriekš izmantoja dažādus teatrālus trikus (piemēram, vicinoties ar motorzāģi, kas demonstrē apņemšanos samazināt valsts izdevumus, vai sašķaidot lelli, kas simbolizē centrālo banku), ir turējis savus solījumus. Pirmie rezultāti ir acīmredzami – tos apliecina Argentīnas jaunākie ekonomikas un finanšu rādītāji.
Protams, ka ar to vēl nav atrisinātas visas problēmas, jo Argentīnas finansiālais stāvoklis vēl joprojām ir ievainojams – valsts parāds ir pietiekami augsts, inflācija ir augstāka nekā citās Dienvidamerikas valstīs. Šoka terapijas rezultātā lielai daļai sabiedrības nācies “savilkt jostas”, jo augušas ārstniecības izmaksas, samazinājušās pensijas, likvidētas daudzas sociālās programmas, krities pārtikas patēriņš. No otras puses, ja sabiedrība spēs saglabāt pietiekamu toleranci pret notiekošajām reformām, tad Argentīnai ir cerības atgūt prognozējamas valsts tēlu – un tādā gadījumā ir sagaidāms būtisks investīciju pieaugums (gan ārvalstu, gan vietējo), kas nodrošinās noturīgu ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājības uzlabošanos.
Pēcvārds
Argentīna ir valsts, ar kuru mums ir salīdzinoši vājas ekonomiskās un finanšu saites, taču tajā notiekošais nav uzskatāms tikai par “sociālu eksperimentu kaut kur zemeslodes otrā pusē”. Tēma par valdības izdevumu revīziju un birokrātijas mazināšanu parādās politiķu dienaskārtībā gan ASV, gan Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Tādējādi Mileja uzsāktais reformu kurss Argentīnā šobrīd ir uzskatāms par nozīmīgu precedentu, kura iznākums ir spējīgs iedrošināt līdzīgas politiskās apņemšanās arī citās pasaules valstīs. Havjers Milejs ir metis izaicinājumu visiem valstsvīriem/-sievām – samazināt liekos un neefektīvos valdības tēriņus, ierobežot birokrātiju un mazināt valsts iejaukšanos ekonomikā.
