Artis Pabriks: Pateicības dienas ultimāts ir ultimāts gan Ukrainai, gan visām Eiropas tautām 0
Dr. Artis Pabriks, domnīcas “Northern Europe Policy centre” direktors
Prezidents Zelenskis un visa Ukrainas tauta ir smagas izvēles priekšā: pieņemt Vašingtonas un Kremļa izstrādāto netaisnīgo un pazemojošo kapitulācijas plānu vai zaudēt ASV kā sabiedroto šajā izdzīvošanas karā. Zelenskim šī izvēle ir salīdzināma ar to, ko viņš izdarīja 2022. gada februārī, kad šie paši sabiedrotie piedāvāja palīdzību bēgšanai no Kijivas, bet Zelenskis palika un lūdza ieročus, lai aizstāvētu Ukrainu.
Tomēr šī nav tikai Ukrainas un Zelenska izvēle. Tā ir visas brīvās un demokrātiskās pasaules izvēle starp brīvību un taisnīgumu no vienas puses un merkantilu izdevīgumu no otras. Pieņemot Vašingtonas–Maskavas izstrādāto “miera plānu”, karadarbība tiktu pārtraukta, Krievija atgrieztos pasaules politiskajā un ekonomiskajā apritē kā uzvarētāja, kara noziedznieki paliktu nesodīti un varētu svinēt savu “uzvaru” Eiropas saulainajos kūrortos. Savukārt Ukraina būtu pazemota, zaudējusi suverenitāti un nākotnes izvēles brīvību.
Zaudētāja būtu arī visa Eiropa, jo tiktu ielikti pamati jauniem konfliktiem un nerimstošai Krievijas imperiālajai ambīcijai. Piedāvātā “miera plāna” drošības garantijas Ukrainai un neuzbrukšanas garantijas ļoti atgādina Eiropas valstu un PSRS diplomātiskās sarunas 1939. gada vasarā, kad gan PSRS, gan nacistiskā Vācija piedāvāja visāda veida garantijas, kas tikai pāris mēnešus vēlāk noveda pie Otrā pasaules kara sākuma.
Pēdējo mēnešu statistika rāda, ka ASV ir beigusi sniegt Ukrainai finansiālu palīdzību, un viss atbalsts Ukrainai tiek nodrošināts no Eiropas valstu budžetiem. Būtu naivi sagaidīt, ka tuvākajā laikā šī ASV pozīcija mainīsies. Tas nozīmē, ka Trampa izteiktais ultimāts Ukrainai – pieņemt tai ļoti neizdevīgos noteikumus līdz ASV Pateicības dienai 27. novembrī vai zaudēt ASV atbalstu – ir ultimāts arī ASV sabiedrotajiem Eiropā. Proti, ja Eiropas valstīm rūp ne tikai Ukraina, bet arī sava kontinenta nākotne un drošība, tām būtu jāspēj pilnībā uzņemties tālākais Ukrainas atbalsts un viennozīmīgi noraidīt Vašingtonas–Maskavas plānu.
Eiropai ir jāizvēlas starp īstermiņa izdevīgumu un kompromisu uz Ukrainas rēķina vai principiālu pozīciju par labu brīvībai un taisnīgumam.
Iespējams, pirmā izvēle eiropiešiem ļautu īstermiņā izpatikt savām sabiedrībām, atgriezties pie merkantilu mērķu sasniegšanas, atjaunojot tirdzniecības saites ar Krieviju, un turpināt dzīvot ilūzijā par mieru un labklājību. Otrā izvēle liktu savilkt jostas, novirzīt ievērojamus līdzekļus gan Ukrainas, gan savas aizsardzības stiprināšanai un, iespējams, riskēt ar ierobežotu militāru iesaisti Ukrainā. Tas nozīmētu beidzot pašiem uzņemties pilnu atbildību par savu drošību, taču ilgtermiņā tas ļautu Eiropai atgūt zaudētās pozīcijas globālajā pasaulē.
Kuru no šīm izvēlēm veiks Eiropas valstu līderi, mēs redzēsim tuvākajās dienās un nedēļās. Vienlaikus vairāki secinājumi jau ir izdarāmi. Neatkarīgi no rezultāta ASV piedāvātais plāns turpina veicināt savstarpējās neuzticības pieaugumu starp Rietumu sabiedrotajiem un grauj transatlantiskās attiecības. Krievijas iespējas turpināt hibrīduzbrukumus un diversijas Eiropā pieaugs, bet Krievijas imperiālā diaspora, redzot Krievijas diplomātiskos panākumus Vašingtonā, iegūs papildu iedrošinājumu pretvalstiskām darbībām mītnes zemēs, tai skaitā Latvijā. Var droši apgalvot: ja Ukraina tiks piespiesta piekrist pazemojošajam līgumam, hibrīddraudi Baltijā, Polijā un citur Eiropā tikai pastiprināsies. Tāpat pieaugs arī citu militāru draudu iespējamība, jo Krievija neapstāsies neatkarīgi no tā, kādus mutiskus vai rakstiskus solījumus tā būs devusi — līdzīgi kā tas pieredzēts 1939. gadā.
Pateicības dienas ultimāts ir ultimāts gan Ukrainai, gan visām Eiropas tautām, kuras ir pieredzējušas vēsturisku netaisnību un nav gatavas iztirgot savu brīvību un pašcieņu, lai iegūtu īslaicīgu miera un labklājības ilūziju. Ikviens, kurš kādreiz bijis ieslēgts aiz dzelzs priekškara, nekad nevēlēsies tur atgriezties. Šajās dienās Ukrainas prezidents Zelenskis, Ukrainas tauta un mēs visi to ļoti labi saprotam, stāvot neiedomājamas izvēles priekšā starp brīvību un verdzību — izvēles, kuru mums ir uzspiedis nevis ienaidnieks, bet mūsu pašu sabiedrotais.
