1
Nauda paliks Latvijā
Viņš uzsver: veidojot KS otro līmeni, noteikti ir jāsaglabā kooperācijas princips. Proti, arī otrajā līmenī katrai KS lemšanā, neraugoties uz ieguldījuma lielumu kapitālā, ir jāsaglabā viena balss, lai visiem kooperatīviem būtu vienādas iespējas ietekmēt lēmumus. “Citādi varam pārvērsties par komercstruktūru un zaudēt sākotnējo mērķi,” bažas pauž R. Strenga.
Viņš nosauc vēl vienu piemēru, kas rāda guvumu no otrā līmeņa KS. Latgalē patlaban nav daudz KS, bet vairākās citās KS no biedru noguldījumiem veidojas uzkrājumi. Šo naudu var aizdot Latgales cilvēkiem. Svarīgi, ka KS izsniegtie galvenokārt mazie aizdevumi ir drošāki, ar zemākām aizdevumu procentu likmēm nekā banku kredīti. Finanšu kooperatīvs zina savus biedrus, veido ar tiem tiešu kontaktu, vērtē riskus, tāpēc arī visu KS zaudētie aizdevumi šā gada trešajā ceturksnī veidoja vien 2,7% lielu īpatsvaru. “Tādējādi nauda ne tikai paliek konkrētā reģiona izaugsmei, mūsu Latvijā veidojas ļoti veselīga, vienkārša finanšu sistēma. Tas sniedz kopējo labumu iedzīvotājiem,” piebilst R. Strenga.
KKS “Allažu saime” vadītājs Ēriks Čoders uzsver – izveidojot otrā līmeņa KS, varēs algot zinošus ekspertus un nodrošināt naudas aizdošanu juridiskajām personām, kas reģionu nomalēs ir ļoti svarīgi. Patlaban uzņēmējam nauda ir jāaizņemas kā fiziskajai personai un tālāk jāaizdod savam uzņēmumam, kas palielina nodokļu slogu. Ē. Čoders arī nosauc Apvienotās Karalistes piemēru, kur uzraudzība mazajām KS ir daudz mazāka nekā lielajiem finanšu kooperatīviem, kas ļauj darboties efektīvāk. Vēl viens labs piemērs ceļā uz kooperatīvās bankas izveidi ir nesen pārvarētā krīze. Vācijā un citās ES dalībvalstīs, kur darbojas šīs bankas, valstij nevajadzēja ieguldīt papildu naudu to atbalstam.
Veidojot otrā līmeņa KS, tās minimālajam kapitāla lielumam ir jābūt vismaz vienam miljonam eiro. Patlaban lauku KS rīcībā ir daudzas reizes vairāk līdzekļu, tāpēc sarežģījumiem šā procesa īstenošanas laikā nevajadzētu būt. Vēl svarīgi, lai jaunajā regulējumā otrā līmeņa KS nebūtu uzliktas tādas pašas prasības kā bankām.
“Mēs krājaizdevu sabiedrību otro līmeni negribētu pielīdzināt bankai. Vēlamies augt. Bankas piedāvā citus pakalpojumus, tām ar mazajiem klientiem darboties ir grūti. Ja krājaizdevu sabiedrību otrajam līmenim uzliek tās pašas regulācijas prasības, kas ir bankām, to izpildīt nevar. Finanšu kooperatīvu vissvarīgākās operācijas ir droši naudas noguldījumi un ātra, vienkārša un vienlaikus droša naudas aizņemšanās,” uzsver R. Strenga.
No viņa teiktā izriet, ka otrā līmeņa KS nespēs un negatavojas Latvijā konkurēt ar ārzemju komercbankām.
Glābiņš arī nebanku kredītņēmējiem
Voldemārs Burģis, pirms aptuveni diviem gadiem izveidotās Rīgas KKS jurists, atzīst, ka KS Latvijā zina ļoti maz. Viņš atgādina – aizvadītā gadsimta 30. gados Latvijā bija aptuveni 500 krājaizdevu sabiedrības. “Dažkārt ir grūti izstāstīt – cilvēki redz, ka mēs piedāvājam lētākus aizdevumus nekā banka un par noguldījumiem maksājam daudz, daudz vairāk nekā banka. Cilvēks baidās – kas tā tāda par struktūru, domā – kā tajā var iestāties. Iestāties mūsu kooperatīvā var, nopērkot paju 30 eiro vērtībā, un tad varam palīdzēt visiem, tostarp tiem, kas savu dzīvi pavisam salaiduši grīstē. Vismaz ar padomu,” tā V. Burģis. Viņš piebilst, ka patlaban Rīgas KKS ar aizdevumiem palīdz daudziem cilvēkiem, kas pārkreditē nebanku aizdevumus, kurus augsto aizdevumu procentu dēļ nav varējuši atdot.
Rīgas KKS par naudas noguldījumu maksā 3 – 4% lielu ienākumu gadā, aizdevumus līdz 7000 eiro piešķir uz termiņu līdz pieciem gadiem ar procentu likmi, sākot no 12% gadā.
