NEVEIKSME. Baltie krabji virs naftas

Norvēģijas arestētais Latvijas krabju zvejas kuģis “Senators” liek paskatīties uz šo lietu no ekonomisko interešu, nevis apšaubāmas nelikumīgas zvejas viedokļa. Pirmajā brīdī neticami, bet tieši virsrakstā izteiktais apgalvojums izriet no aizvadītajā nedēļā Norvēģijas žurnālistiem piederošā interneta izdevuma “The Independent Barents Observer” secinājumiem.

1920. gadā Parīzē noslēgtais Špicbergenas līgums, pēc kura nevienam nepiederošo Špicbergenas (patlaban Švalbāras) salu arhipelāgu nodeva Norvēģijai, paredzēja piekļuvi tās dabas resursiem visām līgumu ratificējušajām valstīm. Patlaban šo pārvaldītāju ir 42, tostarp Latvija, Krievija, ASV. Ir gan nianse – tolaik nebija jēdzienu “kontinentālais šelfs” un “ekonomiskā zona”, ko uzsver ziemeļnieki un norāda, ka kontinentālais šelfs ir viņu teritorija. Tolaik nezināja arī par naftas un gāzes krātuvēm šajā reģionā. Līguma gars gan no tā nemainās.

Tātad Norvēģija vēlas palielināt savu suverenitāti un mazināt saistības. Piekļuve balto krabju zvejai vienlaikus nozīmē arī pārvaldītāju valstu piekļuvi šā reģiona gāzes un naftas iegulām. Pērn 14. decembrī EK apstiprināja Regulu par balto krabju zvejas tiesību piešķiršanu 20 kuģiem, tostarp 11 Latvijā reģistrētajiem kuģiem. Latvijas kuģis “Senators” bija pirmais ES dalībvalstu kuģis reģionā, kur norvēģi paši krabjus zvejo jau vairākus gadus. Norvēģi uzskata – Latvijas kuģa veiktā zveja ir nelikumīga, tāpēc kuģis ar 30 cilvēku apkalpi arestēts. Citas līguma valstis šādam lēmumam nepiekrīt. Ja neizdosies vienoties, tad risinājums būs jāmeklē Starptautiskajā Hāgas tiesā, sola Latvijas zvejnieku pārstāvji. Nākotnē balto krabju zvejai arī, visticamāk, noteiks kvotas. Tās nosaka pēc vēsturiskā nozvejas daudzuma, tāpēc jānospēlē ir gudri.