Ekonomika
Bizness

Latvija un Igaunija plāno veidot kopīgu jūras vēja parku Rīgas līcī0


Trešais lielākais vēja parks pasaulē – “Gemini”, kur pie Nīderlandes krastiem Ziemeļjūrā izbūvētas 150 turbīnas.
Trešais lielākais vēja parks pasaulē – “Gemini”, kur pie Nīderlandes krastiem Ziemeļjūrā izbūvētas 150 turbīnas.
Foto: Gemini Windpark/AFP/SCANPIX/LETA

Latvija un Igaunija plāno veidot kopīgu jūras vēja parku Rīgas līcī. Ar tik negaidītu paziņojumu nāca klajā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pēc nesenās tikšanās ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu.

Kāpēc negaidītu? Vēlme attīstīt atkrastes vēja parkus pirms sauszemes vēja parkiem derīgās zemes maksimālas izmantošanas nav pasaulē ierasta prakse.

 

Dārgāk nekā uz sauszemes

Jau ilgstoši Latvijā sauszemes vēja parkus cenšas izbūvēt SIA “Eolus”. Uzņēmuma valdes loceklis Gatis Galviņš “LA” sacīja, ka abu valstu iecere par vēja parka attīstību jūrā ir apsveicama, jo skaidri apliecina, ka nozares vadības līmenī tieši vēja enerģija ir atzīta kā ilgtspējīgs risinājums Baltijas valstu enerģētikas drošības un pašpietiekamības stiprināšanai.

“Tomēr jāatzīmē, ka, lai arī šāds projekts ir īstenojams, ekonomiski pamatotāki ir sauszemes vēja parki, kuru izbūve ir aptuveni divas reizes lētāka. To apliecina arī starptautiskā pieredze – jūras parkus parasti attīsta tad, kad sauszemes parku potenciāls ir izsmelts. Baltijā tā ne tuvu nav,” sacīja Galviņš.

Savukārt energouzņēmuma SIA “Enefit” bijušais valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers norādīja, ka par atkrastes vēja parku attīstības iespējām valsts teritoriālajos ūdeņos domāt ir pareizi.

“Tā viennozīmīgi būs aktuāla tēma arī Latvijā piecu līdz desmit gadu perspektīvā. Kaut gadu no gada samazinās, atkrastes vēja parku izmaksas joprojām ir ievērojami augstākas nekā sauszemes vēja parku. Ir laikus jārisina sagaidāmos karstos jautājumus – jūras plašumu apguves noteikumus, starpvalstu pārvades tīkla attīstību un atbalstu Baltijas jūrā,” sacīja Bethers.

Sauszemes vēja parku mums ir ļoti maz – Latvijā uzstādītās sauszemes vēja parku jaudas ir desmit reižu mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā kopā.

Tāpēc Ekonomikas ministrijai paralēli darbam pie atkrastes vēja parka būtu jārisina arī jautājumi, kas mazinātu šķēršļus sauszemes vēja parku attīstītājiem, norāda Bethers.

Tāpat Bethers uzsvēra, ka šobrīd ļoti aktuāli ir saprast, kas sagaida ražotājus, kuri pieslēgsies pārvades sistēmas operatoram “Augstsprieguma tīkls”. “Vai tiem ir jārēķinās, ka, tāpat kā tikko apstiprinātajos “Sadales tīkls” tarifos, Latvijas ražotājiem būs jāmaksā pieslēguma maksa?

Tikpat liels atbalsts investoriem būtu Latvijas mēroga vienošanās, ka vietējā pašvaldība vai vēja parka tuvumā esošie iedzīvotāji saņem daļu no vēja parka samaksātajiem nodokļiem, tādējādi uzlabojot vietējo iedzīvotāju gatavību atbalstīt vēja parku izbūvi savas dzīvesvietas vai darba vietas tuvumā.”

 

Iegūs ekonomika un uzlabosies enerģētiskā drošība

Par projekta izmaksām un īstenošanas laiku nekas daudz nav zināms, taču Nemiro izteicies, ka parka kopējā jauda varētu sasniegt 1000 MW, kas ir ievērojams rādītājs. Līdz šim bija dzirdētas Ekonomikas ministrijas pārstāvju runas par sauszemes vēja parku attīstību līdz 2030. gadam ar kopējo jaudu ap 800 MW.

Vēl citi izteikušies, ka jauda varētu sasniegt arī 1200 MW, bet jūras vēja parkiem nekas vēl nebija dzirdēts. Šobrīd Latvijā darbojas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 68 MW. Igaunijā jauda sasniedz 310 MW, bet Lietuvā – 540 MW.

Projektu varētu finansēt “Connecting Europe Facility” fonda ietvaros, norādīja ministrijā, jo 2021.–2027. gada ES daudzgadu budžeta ietvaros līdztekus infrastruktūras līdzfinansēšanai no ES budžeta līdzekļiem 20% paredzēti pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu attīstībai. Šobrīd Eiropas Komisija strādā pie regulējuma izstrādes, kas būs pieejams nākamgad.

Pēc Nemiro teiktā, kopējs jūrā esošs vēja parks varētu abām valstīm dot ievērojamus ekonomiskus ieguvumus, kā arī nodrošināt enerģētisko drošību, diversificējot piegādes avotus.

Saistītie raksti

“Baltijas reģionam ir ārkārtīgi svarīgi strādāt kopīgu mērķu virzienā kā spēcīgai aliansei. Es ļoti priecājos, ka mums beidzot ir izdevies panākt aktīvu Latvijas un Igaunijas sadarbību kopēja atjaunojamās enerģijas avota attīstībā,” sacīja ministrs.

Nākamā gada sākumā Latvija un Igaunija varētu parakstīt vienošanas memorandu, bet tuvākais darāmais darbs būs sadarbības projekta pamatnostādņu izstrāde.

LA.lv
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
“Greis loģistika” mainījies īpašnieks
20 stundas
RE
REKLĀMA
Ekonomika
Bitcoin, zelts, akcijas – ieguldījums vai bīstamas spekulācija?
20 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
BTA: Apdrošināšanas tirgus pieaugumu bremzē transports un būvniecība
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Krūmiņam un Raitumam piemēro kopumā 86 000 eiro sodu lietā par ZZS un “No sirds Latvijai” nelikumīgu finansēšanu
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Eiroskeptiķi vēlas, lai Bigbens iezvana breksitu
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ģenerālprokuratūra par Misānes lietu: Latvijas pilsoņu tiesību aizstāvēšanai nevar tikt izmantoti nelikumīgi līdzekļi 2
12 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Latvijas izlasē uzspēlējušais Tobers pārceļas uz Polijas čempionātu
10 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ukrainas prezidents atsakās pieņemt Hončaruka atlūgumu
10 stundas