Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Kamēr vecie veloceliņi brūk, zīmē jaunus! Rīgu sagaida velokultūras pārmaiņas2


Velosipedistu protesta brauciens “Kristiskā masa”.
Velosipedistu protesta brauciens “Kristiskā masa”.
Foto: Karīna Miezāja

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Covid-19 izraisītā pandēmija uzjundījusi diskusijas par velo infrastruktūras sakārtošanu. Laikā, kad pandēmijas dēļ daļa iedzīvotāju sabiedrisko transportu izvairījās lietot, bet pieauga velo izmantošana, atklājās gadu gadiem nerisināta problēma – velojoslu trūkums un veloceliņu sliktais stāvoklis.

Rīgā diskusijas par šo problēmu notiek jau vairākus gadus un līdz reālam risinājumam bijis grūti nonākt. Nu jau nākammēnes tiek solītas vairākas jaunas velojoslas. Tikmēr visvecākais veloceliņš Rīga–Jūrmala pussabrucis.

Ieviesīs jūlija vidū

Tā pēc pārbūves varētu izskatīties ielas.
RD Satiksmes departamenta vizualizācija

Pēc vairāku sabiedrības grupu iniciatīvas šopavasar sācies darbs pie jaunu velojoslu ierīkošanas Rīgā. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante stāsta, ka pēc 6. maijā notikušā velo hakatona darbs noris vairākos virzienos.

Tā mērķis bija radīt drošas velojoslas, kas savienotu galvaspilsētas centru ar apkaimēm.

“Tirgus izpētē tika uzaicināti piedalīties inženieri no SIA “Ie.La inženieri”, “BRD projekts”, “Projekts 3”, “Marten projekti”, “Vertex projekti” un Elmārs Daniševskis. Pretendenti līdz 14. maijam iesniedza savus cenu piedāvājumus,” stāsta I. Dimante.

Inženieriem iespējamās velojoslas jāizstrādā un jāsaskaņo līdz 12. jūnijam un tad tās jāiesniedz Satiksmes departamentā. Atkarībā no piedāvātajiem risinājumiem un izmaksām tikšot piemērota konkrētā iepirkuma procedūra to ieviešanai – 10 vai 20 kalendārās dienas.

LA.LV Aptauja

Vai tavuprāt ir nepieciešams ierīkot vairāk veloceliņus Rīgā un tās apkārtnē?

  • Protams, jo vairāk celiņu, jo vairāk braucēju!
  • Šis lēmums jāveic uzmanīgi, lai netraucētu autobraucējiem, kuru ir krietni vairāk
  • Man šķiet, ka šobrīd ir pietiekami celiņu, kurš grib braukt, tas atrod
  • Man vienalga, ir nopietnākas problēmas, kas pilsētā jārisina

Plānots, ka risinājumu ieviešanu varētu sākt jūlija vidū. Lai aptvertu visu Rīgas teritoriju, inženieri šobrīd strādā pie pieciem velomaršrutu savienojumiem: Centrs–Ķengarags, Centrs–Purvciems; Centrs–Sarkandaugava, Centrs–Mārupe un Centrs–Ziepniekkalns.

Paralēli tam Satiksmes departaments jau ieviesis pirmo pagaidu velojoslu Meža prospektā virzienā no Sarkandaugavas uz Mežaparku. Veloinfrastruktūra Meža prospektā sākas no Inčukalna ielas līdz pat Kokneses prospektam, savukārt pretējā virzienā velojosla būs rekomendējoša. Šāds lēmums pieņemts, līdzko tiks atrisināts autostāvvietu jautājums Mežaparkā.

RD Satiksmes departamenta pārstāve arī atklāj, ka 15. maijā jau uzsākta veloceļa izbūve Krasta ielā no Salu tilta līdz Dienvidu tiltam, tādējādi nodrošinot savienojuma daļu no centra uz Ķengaragu. Tāpat iesākta Sporta ielas seguma atjaunošana ar pilnībā pārveidotu satiksmes organizāciju.

Pēc seguma atjaunošanas vienvirziena auto satiksmes ielā tiks ieviesta divvirzienu velo kustība.

Abās ielas pusēs būšot izveidotas velojoslas, atdalītas ar drošiem elementiem un iela labiekārtota velobraucējiem. Tiesa, esot jārēķinās, ka autostāvvietas atsevišķos ielu posmos samazināsies. Iela krustojumos tikšot paaugstināta, radot drošu pārvietošanos ar velosipēdu, bet maksimālais atļautais ātrums Sporta ielā būšot 30 km/h. Jūnija beigās tikšot sākti būvdarbi Bruņinieku ielā, tāpat nomainīs ielas segumu un pārveidos satiksmes organizāciju, vienvirziena ielā ieviešot divvirzienu velo satiksmi.

Tā pēc pārbūves varētu izskatīties ielas.
RD Satiksmes departamenta vizualizācija

Pilsētplānotājs Neils Balgalis tur īkšķus, lai velojoslas Rīgā tiktu ieviestas jau jūlijā, nevis augustā. “Lai arī lēni, bet viss iet uz priekšu. Jau nākamnedēļ būs topogrāfiskās kartes, ko izstrādā SIA “Ie.La inženieri”, pēc tam jāveic saskaņojumi, un tad jau varēs izveidot velojoslas. Te ir līdzsvars starp ātri un pagaidām,” uzsver Balgalis.

Velojoslas izmanto ne tikai velobraucēji, bet arī elektroskūteri, cilvēki ratiņkrēslos, līdz ar to jādomā par velojoslu modernizēšanu.

Galvenais, lai būtu droša pārvietošanās, uzsver Balgalis. “Iespējams, ka jauno mācību gadu mēs varētu sagaidīt ar jaunām velojoslām. Šis process nedrīkst apstāties. Nākamais solis – Rīgas un Pierīgas savienošana. Arī piekrastē jāattīsta veloceļi. Problēma ir tā, ka veloceļi līdz šim nav bijuši visas valsts uzmanības lokā,” norāda Neils Balgalis.

Jūrmalas virzienā – nākamgad

Tikmēr tā saukto Rubika veloceliņu, kas rīdziniekiem ļauj nokļūt Jūrmalā, pārbūvēt sola tikai nākamgad. Celiņš celts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, un Priedaines tuvumā tas ir kritiskā stāvoklī – asfalts saplaisājis, izļodzījies un bedrains.

Šķēršļi, kas līdz šim kavējuši veloceliņa atjaunošanu, ir īpašumtiesības, taču šobrīd šis jautājums ir atrisināts un Jūrmalas pašvaldība savā teritorijā esošā veloceliņa atjaunošanu plāno veikt 2021. gada ietvaros, skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite.

Tā saucamais Rubika veloceliņš Priedaines apkārtnē ir kritiskā stāvoklī.
Foto: Sandra Dieziņa

Veloceliņš posmā no Priedaines dzelzceļa stacijas līdz Babītes novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežai šķērso Jūrmalas pilsētas un Rīgas pilsētas pašvaldībām piederošas zemes vienības jeb īpašumus, kā arī Satiksmes ministrijas īpašumā un VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldībā esošo dzelzceļa drošības aizsargjoslu.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums liedz pašvaldībai veikt ieguldījumus tai nepiederošā īpašumā, norāda Z. Leite.

Pagājušā gada augustā Jūrmalas pilsētas dome un “Latvijas dzelzceļš” noslēguši patapinājuma līgumu par šo veloceliņu. Nākamgad paredzēts atjaunot vissliktākajā tehniskajā stāvoklī esošo veloceliņa posmu.

Fiksē veloslazdus

Lai velobraukšanu padarītu drošāku un vieglāku, nevalstiskās organizācijas “Datu skola” aktīvisti izveidojuši projektu – tā saukto “veloslazdu” kartēšanu.

Veloslazdi ir vietas, kas traucē velobraucēju ērtu un drošu pārvietošanos – bedres, apmales, šauras un nepārredzamas vietas.
Saistītie raksti

Katru nedēļu par šiem slazdiem tiek informēts RD Satiksmes departaments. Pavisam jau apzināti vairāki tūkstoši “veloslazdu”, un saraksta augšgalā ir Gaisa tilts. RD satiksmes departaments skaidro, ka Gaisa tiltam tāpat kā Brasas pārvadam, lai sakārtotu veloinfrastuktūru, nepieciešama pilnīga pārbūve un paplašināšana, kas varētu notikt ne agrāk kā 2023. gadā.

Arī Vanšu tiltam, kura apkārtnē atzīmēti vairāki “veloslazdi”, nepieciešama pārbūve, un šogad plānots izsludināt apvienoto projektēšanas un būvniecības iepirkumu, kas ļaušot risināt jautājumu par veloinfrastruktūras iekļaušanu kopējā satiksmes plūsmā. Vairāki “veloslazdi” atzīmēti arī uz Jūrmalas veloceliņa, ko pašvaldība sola likvidēt.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Uz Liepāju atkal var aizlidot ar lidmašīnu
1 diena
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Satiksmes sodi – jūlija jaunumi. Vai lielāki maksājumi dos efektu, ja nav nodrošināta soda neizbēgamība? 1
2 dienas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Vērtēs ideju par tīmekļa vietņu slēgšanu
2 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
21 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
7 stundas