Mājas saimnieks Edgars Kramfts pie senā zirgu staļļa durvīm ar mūslaiku priekškaramo atslēgu un seno laiku “skrūves atslēgu”.
Mājas saimnieks Edgars Kramfts pie senā zirgu staļļa durvīm ar mūslaiku priekškaramo atslēgu un seno laiku “skrūves atslēgu”.
Foto – Andris Grīnbergs

Vērtības, ko naudā izmērīt nevar: vecvectēva celtās “Rutuļu” mājas ir unikālas 0

Iespējams, Madonas novada Bērzaunes pagasta gandrīz 150 gadus vecā “Rutuļu” lauku sēta ir vienīgā Latvijā, kura ir tik labi saglabāta gan kopumā, gan neskaitāmās atsevišķās detaļās un vēstures liecībās un par kuru ir tik pilnīga informācija, sākot ar celtniecības lietām un beidzot ar paaudžu likteņgaitām. Turklāt te, neko nepārbūvējot un nenojaucot, šogad tiek īstenots Eiropas saimniekošanas projekts biškopībā. Vienīgā problēma – vecajā akā, kurai ir trīs grodi, nepietiek ūdens.

Reklāma
Reklāma

Zināt vēsturi – tas jau asinīs

Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ 22
Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80
Lasīt citas ziņas

“Rutuļus” cēlis pašreizējā saimnieka Edgara Kramfta, kam plecos jau 80, vecvectēvs Andrejs Švauksts. Baļķi vesti ar ragavām no meža starp Cesvaini un Lubānu. Vīri cēlušies trijos naktī un devušies sniegotajā ceļā, lai kāds sals pieturējies. Visi kokmateriāli gan cirsti, gan sagatavoti pēc vecajiem stingrajiem likumiem, tāpēc vēl tagad sijas, spāres un arī daļa dēļu turas stingri. Mūra piebūve, kas tapusi pagājušā gadsimta sākumā, tapusi no lieliem laukakmeņiem, kas spridzināti un novākti no mājas zemes. Šī ēkas daļa, ko cēlis vectēvs pa mātes līniju Kārlis Lācis, vēl mūsdienās izskatās tik labi, it kā tikai nesen būtu uzbūvēta. Vectēvs bijis lielisks akmeņkalis, amatu apguvis Polijā, kur piedalījies dievnamu celtniecībā.

“Man bieži jautā, kā izdevies visu tik labi saglabāt un kā es un mana sieva Vija par visu tik sīki var pastāstīt,” saka E. Kramfts un no plaukta paņem kādu vecu fotogrāfiju. “Īsi var atbildēt divos vārdos – paaudžu pēctecība. Šo foto ar vectēvu Kārli un vecmammu Emīliju rādu tāpēc, ka viņi bija ļoti gaiši cilvēki. Emīlija bija laba dziedniece, dzemdībās pieņēma bērnus, palīdzēja nākt pasaulē arī teliņiem, kumeliņiem un jēriņiem. Mans tēvs Pēteris, lai gan cēlies no Lauteres muižas kalpiem – viņa tēvs bijis kučieris un māte istabene –, 
tuvu un tālu bija izslavēts gan kā namdaris un galdnieks, gan kā lauku sētas saimnieks. Mani vecāki un vecvecāki pa mātes un tēva līniju bija ļoti aktīvi cilvēki, daudz mācījās no dzīves un savas dzīves gudrības nenogurstoši atdeva bērniem un bērnubērniem. Interesēties un labi zināt vēsturi, saglabāt un uzturēt vecas vērtības – tas man un sievai jau asinīs. Paldies Dievam, arī bērniem un mazbērniem.”

Vērtības, ko nevar izmērīt naudā

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vieglākais ir izsviest ārā,” izrādot savas mātes māsas pūra skapi, kam piemērota vieta atrasta virtuvē, stāsta “Rutuļu” saimniece Vija Kramfte. “Esam saglabājuši arī pūra gultu un kumodi. Maizes krāsni – ārā, sildmūrīti – ārā, jā, tā pateikts lielā daļā veco māju, taču es saku tā – kas gan ir lauku māja bez sildmūriņa? Kurinu plīti un – siltums tiek gan lielajai virtuvei, gan vienai no istabām. Kad atbrauc mazbērni, izrādu arī vecās stelles un stāstu, kā un ko vecos laikos audusi Edgara vecāmamma Emīlija. Stāstu arī, kā Emīlija šajā mājā, tāpat kā mana mamma Millija manā bērnības mājā, savulaik veļu mazgāja ar pelnu sārmu. Visa mūsu dzimta lepojas, ka Emīlijas atmiņu pieraksti atrodas Latvijas folkloras krājumos un ka daļa no tiem savulaik publicēta “Literatūrā un Mākslā”.”

Saimnieks Edgars piebalso, ka cenšoties saglabāt pilnīgi visu – sākot ar zirgu priekškāju metāla pinekļiem, ko aizslēguši ar atslēgu, lai stātos pretī zirgu zagļiem, veciem koka un metāla darba instrumentiem, ēvelsolu, kas tagad kalpo virtuvē par galdu, un beidzot ar veco klēti, kūti, zirgu stalli, šķūni un veco lauksaimniecības tehniku, arklu ieskaitot. “Ja zagļi nebūtu aizdzinuši, mūsu sētā joprojām atrastos arī vecā divjūga pļaujmašīna. Nereti pie mums ierodas cilvēki, kas vēlas vecās vēstures liecības nopirkt. Nepārdodam. Jo tās reizē ir arī mūsu ģimenes un dzimtas vērtības, ko nevar izmērīt naudā.”

Speciālists. Gaiziņš nav vainīgs

Jānis Lūkins, inženieris hidrotehniķis:

“Gruntsūdeņi te ceļas, te pazeminās, taču uzreiz jāpateic, ka “Rutuļu” akā ūdens trūkumam nav nekāda sakara ar Gaiziņkalna tuvumu, tā ir tikai tāda iedoma. Cita lieta, ka laikā gaitā akas vietā ūdens āderes var būt nedaudz pārvietojušās, tāpēc vispirms vajadzētu uzaicināt pieredzējušu rīkstnieku, lai gūtu skaidrību, vai aka šobrīd atrodas īstajā vietā. Ja viss kārtībā, aka jāpadziļina un kārtīgi jāiztīra. Ar manu aku bija līdzīga problēma, pēc 20 spaiņu smilšu izcelšanas pirmajā reizē un sešu spaiņu otrajā reizē problēma atrisināta.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.