Somija ir NATO. Kāds būs tās pienesums? 13
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar Somijas karoga pacelšanas ceremoniju pie NATO galvenās mītnes Briselē, Somijas prezidentam Sauli Nīnistem, ārlietu ministram Pekam Hāvisto un aizsardzības ministram Anti Kaikonenam klātesot, otrdien NATO valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā noslēdzās Somijas uzņemšanas procedūra aliansē. Tā sākās pagājušā gada maijā, ritēja rekordātri un jau nosaukta par vienu no svarīgākajiem notikumiem alianses vēsturē, jo runa ir par valsti, kura pēc Otrā pasaules kara noslēguma stingri turējās pie neitralitātes un tika uzskatīta par PSRS, pēc tam Krievijai draudzīgāko rietumvalsti. Tradicionālais Helsinku kurss zibenīgi mainījās pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad somu atbalsts dalībai NATO no ierastajiem 20–30% burtiski dažās nedēļās divkāršojās, bet šī gada februāra sākumā jau bija 82%.
Dabisks solis
Somiem iestāšanās NATO, kas sākta un noslēgta Sannas Marinas aizejošās valdības laikā, pēc visa spriežot, bijis dabisks solis, kam nav pretojies neviens daudzmaz vērā ņemams politiskais spēks. Interesanti, ka somu mediji šajās dienās lielāku vērību piegrieza 2. aprīļa parlamenta vēlēšanu iznākuma apspriešanai un jaunās valdības koalīcijas veidošanas procesam, nevis tam, kas notiks Briselē. Somijas Parlamentāro pētījumu centra direktors Marku Jokisipila raidītājam “YLE” izteicies, ka somu sabiedrība un politiķi atšķirībā no agrākiem laikiem vairs nediskutē par drošības jautājumiem un neprāto, kā nākotnē varētu izskatīties Somijas attiecības ar Krieviju: “Šķiet, neviens vairs par to negrib runāt. Un izskatās, ka kopējais konsenss par to ir, ka šis nav brīdis izvirzīt tur kādus redzējumus.” Valdības maiņa Somijas NATO pozīcijā neko nemainīs. “Somijas valdības Krievijas politika aizvien vairāk balstīsies atbaidīšanā, nevis dialogā ar Maskavu kā līdz šim,” vācu “Deutsche Welle” prognozējusi Somijas Ārlietu institūta eksperte Minna Alandere.
NATO robeža ar agresorvalsti Krieviju tagad ir dubultojusies, sasniedzot 2600 km. Taču Somijas–Krievijas sektors lielākoties atrodas skarbos ziemeļu rajonos, kurus klāj grūti šķērsojami meži, purvi, ezeri un klinšaini lauki. Valda pārliecība, ka somi ar pašreizējo armiju spēj nosargāt valsti pat bez NATO palīdzības. Jo vēstures mācības allaž paturētas prātā, obligātais karadienests netika atcelts pat gados, kad PSRS skaitījās liels Somijas draugs, un par modernu un pietiekamu armijas tehnisko apgādi arī vienmēr gādāts. Ne velti tai ir viens no lielākajiem artilērijas arsenāliem Eiropā. Turklāt somu armija jau iepriekš atbilda alianses standartiem, tāpēc NATO struktūrās iekļāvās burtiski “vienas nakts laikā”. Vienprātīgi atzīts, ka Somija padara NATO tikai spēcīgāku. Somu dalība uzlabo gan Baltijas valstu drošību, gan sniedz lielākas iespējas aliansei Arktikā. Tomēr, kad NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam nesen preses konferencē jautāja, vai Somija tagad sūtīs savus karavīrus uz apdraudēto NATO austrumu flangu, piemēram, Baltijas valstīm un Poliju starptautisko kaujas grupu sastāvā un vai pašā Somijā varētu parādīties kādi jauni alianses infrastruktūras objekti un bāzes, Stoltenbergs atbildi nesniedza.
Krievija valdās
Krievija līdz šim neko pārlieku kareivīgu, atskaitot vispārējas runas par “pretpasākumiem”, nav atļāvusies. Propaganda sludina, ka Somiju, tāpat kā Zviedriju, aliansē esot “ievilkusi” Vašingtona. Kremļa medijos dominē atzinums, ka Somija jau sen integrēta NATO militārajā infrastruktūrā un vienīgais, kas tagad mainās, ir apstāklis, ka nu uz to attiecas NATO līguma 5. pants par savstarpējo palīdzību uzbrukuma gadījumā. Kodolieroču vai amerikāņu karabāzu izvietošanas iespēja Somijā tiek vērtēta kā ļoti zema. Tiesa, Maskavā nevar ignorēt, ka Somijas pierobežā atrodas gan Krievijas karaflotes, gan stratēģisko raķešu bāzes. To apgādes līnija – viena šoseja un viens dzelzceļš – ir viegli pārraujama.
Novērotāji neuzskata, ka izdevumā “Argumenti i fakti” 4. aprīlī publicētā intervija ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, tieši dienā, kad Somiju uzņēma NATO, bijusi sakritība. “Eiropas Savienība ir “pazaudējusi” Krieviju. Bet tā [ES] pati ir vainīga. Jo tieši ES dalībvalstis un pašas ES vadība atklāti runā par nepieciešamību sagādāt Krievijai, kā viņi izsakās, stratēģisku sakāvi. (..) Šo iemeslu dēļ mēs ES uzskatām par nedraudzīgu apvienību,” paudis Lavrovs, apsūdzot Rietumus “Kijivas režīma uzpumpēšanā” ar ieročiem un “algotņiem”. Maskava esot gatava “vajadzības gadījumā rīkoties stingri”. Acīmredzot tas bija adresēts Rietumiem kopumā.
Tagad tiek gaidīts, kad Ungārijas un Turcijas parlaments beidzot piekritīs Zviedrijas uzņemšanai. Somu politiķi izteikušies, ka Somijas un Baltijas jūras drošība nav pilnīga, kamēr Zviedrija nav pievienojusies aliansei. Iespējams, zviedru pievienošanās notiks alianses sanāksmē Viļņā 11.–12. jūlijā.
Somijas papildinājums NATO
* 280 000 karavīru kara apstākļos un 900 000 rezervē
* 200 tanku
* 212 kājnieku kaujas mašīnu
* Aptuveni 1000 bruņutransportieru
* Aptuveni 900 artilērijas iekārtu
* 107 kaujas lidmašīnu un 19 kaujas helikopteru
* 20 krasta apsardzes un patruļkuģu
* Somijas iedzīvotāju skaits – 5,5 miljoni
* Robežas garums ar Krieviju – ap 1300 km
AVOTS: IISS
