Dīķis izrakts – kur dabūt vēžus? Vēžkopja padomi 0

Pirms dažiem gadiem izraku dīķi. Domāju tajā ielaist vēžus. Varbūt tos var nopirkt kādā audzētavā? IVARS

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Par vēžu audzēšanu dīķos viedokļi atšķiras – no vēži dīķī nedzīvo līdz pat dzīvo labi un aug. Izšķirīga nozīme ir dīķa ūdens kvalitātei, barībai, kopšanai.

“Nesen izraktā dīķī, kamēr ekosistēma nav izveidojusies, vēžus nedrīkst ielaist, jāļauj tai pāris gadu nostabilizēties. Tikai pēc tam var ielaist nelielu daudzumu spīļaiņu, lai pārbaudītu, vai tie nebēgs prom,” iesaka Bērzkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Kurmis” īpašnieks Gunārs Sārtaputns, kuram uzkrāta divdesmit gadu pieredze vēžkopībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēži aug lēni un tikai pēc 5–9 gadiem sasniedz 10 cm garumu, bet augšanas ap­stākļu prasību ziņā ir tikpat izvēlīgi kā strauta foreles, it sevišķi platspīļu vēži. Ja spīļaiņiem ūdenstilpē nepatīk, tie tajā nedzīvo, kāpj ārā un dodas pa sauszemi prom līdz 3 km attālumā. Ja ūdens kvalitāte ir piemērota, vēži dīķī sāk vairoties. Dīķa dibenā nedrīkst būt dūņas, labāk, ja pamatne ir akmeņaina, klāta ar oļiem, nevis gluda un tīra. Nav vēlams sekls ūdens vai ūdens līmeņa pazemināšanās, jo alas un paslēptuves var kļūt sausas, bet vēzis ir ūdens iemītnieks, kas elpo ar žaunām. Ja dīķa krasti ir māla vai smilts gruntī, jābūt mākslīgām paslēptuvēm no drenu caurulēm, šīfera loksnēm vai velēnu krāvumiem gultnes dibenā. Grīšļu, niedru un citu ūdensaugu cerus vēži izmanto,lai paslēptos, taču šādu vietu nedrīkst būt par daudz. Vajadzīgi arī ap 10 m2 lieli smilšaini laukumi, kur vēži maina čaulu, un tiem blakus jābūt paslēptuvēm, jo tūlīt pēc čaulas maiņas vēzis ir pilnīgi neaizsargāts un pāris nedēļu nepārvietojas.

Vēžkopis uzskata, ka pirmajos gados vēžus nevajag audzēt kopā ar zivīm, jo tiem ir daudz ienaidnieku. Pērkot spīļaiņus, sākumā jārēķinās aptuveni ar 100 eiro. Zemnieku saimniecības “Kurmis” saimnieks iesaka iegādāties 8–9 cm garus, dzimumgatavību sasniegušus vēžus. Katram tēviņam vajag trīs mātītes. Tēviņi atšķirībā no mātītēm ir kaujinieciski, ar garākām, gaļīgākām un platākām spīlēm, bet mātītēm ir plata aste. Vēžus parasti tirgo vasaras vidū un rudenī.

Diez vai vajadzētu vēžus audzēt zivju dīķos. Mazos vēzīšus visvairāk apēd asari, līdakas. Čaulai mainoties, spīļaiņus apdraud arī karpas. Tomēr, ja dīķī nebūs nekādu zivju, tie pamazām aizaugs. Tiesa, lielie vēži ir augēdāji un, sākot no maija, ēd ūdensaugu jaunos dzinumus, niedru, meldru un grīšļu sakneņus, elodejas. Lai iztīrītu aizaugušu ūdenstilpi no augiem, var mēģināt ielaist baltos amūrus. Taču, ja zālēdāj­zivis savu darbu sekmīgi padarīs un ūdensaugu vairs nebūs, ko vēlāk ēdīs vēži?