VIDEO. “Latvija ir vieta, kur tu esi starp savējiem” – TV24 ģenerālmenedžeris Klāvs Kalniņš par drosmi, medijiem un pašapziņu
0
Ko tev nozīmē Latvija? TV24 ģenerālmenedžeris Klāvs Kalniņš
Noskatījos lielāko daļu ierakstu, kur izcili cilvēki atbild uz šo jautājumu, lielākā daļa vienmēr saka – mājas, ģimene un tā tālāk. Līdz ar to es neatkārtošos. Teikšu – Latvija ir vieta, kur tu esi starp savējiem. Un man tas vienmēr dzīvē ir bijis ļoti nozīmīgi, ka līdzīgi domājoši cilvēki ir apkārt ar līdzīgiem dzīves un pasaules uzskatiem. Līdz ar to Latvija man ir cilvēki, draugi, visi, kas man ir apkārt.
Kādā mēs laikmetā dzīvojam? Es domāju, ka informācijas laikmetā; strādāt medijos, pirmām kārtām, ir liela drosme un liels izaicinājums, jo mēs arvien vairāk dzīvē saskaramies ar to, ka informācija ir tas process, ar kuru mēs veidojam visu sev apkārt. No otras puses, tas ir ļoti dinamisks, interesants un savā ziņā arī ļoti atbildīgs darbs – īpaši pēdējos gados. Tas vairs nav tikai informācijas lauks, kurā tu mēģini padarīt savu labo darbu, bet mēs esam arī informatīvā kara apstākļos un šāda veida izaicinājumi liek savu darbu padarīt arvien precīzāk, arvien labāk un arvien atbildīgāk. Tā ka tas ir ļoti liels un atbildīgs process, darbs, kuram tu ikdienā sevi velti.
TV24 strādā ar dažādiem cilvēkiem, nereti – pretēji polarizētiem. Ļoti dažādi viedokļi un ar ļoti dažādu politisku piederību. Kā noturēt stabilitāti, vidusceļu un skatienu uz nākotni?
Bija viens salīdzinājums, ielikts kādā ziņu portālā. Kā senos laikos svēra medījumu? Respektīvi, nebija svaru un nebija viegli nosvērt, cik medījums ir smags. Telpā tika aicināti dažādi cilvēki, un katrs cilvēks, paskatoties uz medījumu, pateica – cik viņaprāt medījums ir smags. Un ļoti interesanti – izrādījās – tad, kad izrēķināja vidējo, rezultāts bija ļoti tuvs patiesībai. Man liekas, ka, skatoties uz informatīvo lauku, dažādiem viedokļiem, dažādām personībām, pretpolarizācijām, ļoti interesanti sanāk tas, ka TV24 televīzija ir vieta, kur vari izvilkt vidējo aritmētisko domas skaitli, jo katram cilvēkam ir kaut kāds savs viedoklis, katrs ir ar savu dzīves uzskatu.
Ir ļoti daudz mediju Latvijā, kas mēģina pasniegt vienīgo patiesību. Bet mēs vairs nedzīvojam laikmetā, kurā mums ir viens medijs, kurš var pateikt savu patiesību jeb savu vēstījumu. Mēs dzīvojam ļoti dažādā laikmetā, mums ir visādi sīkrīki, kas katru dienu nāk virsū, un ir jābūt vietai, kurā tu vari izvilkt vidējo aritmētisko skatījumu. Man liekas, ka mums ar TV24 tas ir izdevies.
Pēdējos gados var redzēt, ka mediju institūcijās tiešām ir izveidojušās lielas savstarpējas pretrunas. Īpaši tas manāms, ka ir kaut kādas pretrunas izveidojušās arī starp komerctirgu un sabiedrisko mediju tirgu.
Bet kaut kādā veidā vienmēr ir ļoti svarīgi runāt ar medijiem, kas ir vietējā kapitāla mediji, un cilvēkiem, kas šeit veido biznesu un kuri ir ilgstoši veidojuši biznesu mediju vidē. Un ir ļoti liela atšķirība – vai mediju vada menedžeri, kas pieder ārzemju kapitālam, vai tos vada Latvijas menedžeri. Tad ir pilnībā dažādi dzīves skatījumi uz vietējo informatīvo telpu. Un kaut kā ir izveidojies tā, ka ļoti daudzās organizācijās darbību pārņem tieši nacionālā kapitāla mediju vadītāji, īpašnieki, menedžeri, un kaut kādā veidā veidojās plašāks skatījums tieši uz informatīvo lauku, kas ir saistīts ar Latvijas interesēm, jo pirms tam lielākā vai mazākā mērā ļoti daudzi ārzemju kapitāla mediju menedžeri vadīja šīs organizācijas, un tas devalvēja nacionālo skatījumu.
TV24 ir nacionāli patriotiska mediju kompānija, kas visādos veidos atbalsta Ukrainas cīņu pret agresoru. Tas notiek gan piesaistot ziedojumus, gan vedot palīdzību uz Ukrainu, gan atbalstot Slaidiņa grāmatas, gan intervējot profesionālus militāristus.
Ja mēs skatāmies uz mediju darbību pirms Ukrainas, mēs varējām runāt par covid laiku, runāt par informētību, bet šobrīd īstenībā mediji ir vesela sastāvdaļa no hibrīdkara aizsardzības balstiem, un mēs jau sen vairs nedzīvojam laikmetā, kurā mēs varam stāvēt malā un uz kaut ko viegli no malas noskatīties. Tādēļ arī mūsu televīzija ļoti aktīvi iesaistījās no pirmās kara dienas, pirmām kārtām – informēja Latvijas sabiedrību. Tas bija un ir viens no pamatuzdevumiem. Bet tas nākamais ir – kā mēs varam iesaistīties vairāk, kā mēs varam palīdzēt? Kā mēs varam attīstīt kaut kādas lietas šeit, Latvijā? Un mēs ar savu kolektīvu nonācām pie secinājuma, ka mēs varam darīt ļoti daudz. Pirmām kārtām tie ir dažādi raidījumi, dažādas atbalsta ieceres, neskaitāmi droni un cita palīdzība, kas ar Jāņa Slaidiņa palīdzību aizsūtīti uz Ukrainu. Jāsaka liels paldies arī pašai sabiedrībai, kura aktīvi seko līdzi un iesaistās.
Nākamais jautājums droši vien ir – kā mēs varam informatīvā kara lauku vēl spēcināt? Šobrīd Ukraina ar savu pieredzi ir soli priekšā jebkuram Eiropas medijam – kā strādāt “x” stundā. Bet ir jau ne tikai “x” stunda un informatīvā kara apstākļi, kuros mēs ļoti strauji mācāmies un ļoti strauji attīstāmies, bet tagad mēs ļoti strauji veidojam interesantus produktus, noderīgus produktus, lai stātos pretī izaicinājumiem, kas nāk.
Es domāju, ka ar Latviju un latviešiem viss ir kārtībā. Mums vienīgais dažkārt pašiem pietrūkst pašapziņas, drosmes, un, teiksim, kaut kādas nekaunības pastāvēt par sevi. Jaunai paaudzei tas šķiet ir vairāk nekā iepriekšējām paaudzēm, kas tik daudzām lietām gājuši cauri. Mums vienkārši jāspēj pašiem apzināties to, ko mēs varam izdarīt, ko mēs esam izdarījuši un ko mēs vēl izdarīsim. Un – ja mums būs pašapziņa, ticiet man, šeit vēl ļoti daudzas lielas lietas notiks.
