
Bergs par juristu apsēstību ar vārdu “firma”: kāpēc nevar vienkārši teikt “uzņēmuma nosaukums”? 0
Kāpēc uzņēmumu reģistrā joprojām tiek lietots vārds “firma”? Tautai tas nozīmē pašu uzņēmumu, bet juristi ar to domā tikai nosaukumu. Vai tiešām nevar lietot skaidrāku apzīmējumu, piemēram, “uzņēmuma nosaukums”? Šķiet, šī ir kārtējā latviešu valodas dīvainība, kura negrib pazust, neizpratnē ir kāds sociālā medija “X” lietotājs.
Diskusijā atsaucas vēl citi lietotāji, kuriem ir nesaprašana par vēl citiem latviešu vidū iecienītiem terminiem. “Tāpat arī ievazāja vārdu “komersants” “uzņēmēja” vietā.”
Šeit problēma kļūst vēl skaidrāka juridiskā terminoloģija, šķiet, dzīvo pati savu dzīvi, nerēķinoties ar to, kā šos vārdus saprot sabiedrība. “Komersants” ir korekts juridiskais termins, bet atsvešināts no cilvēka, kurš vienkārši attīsta savu uzņēmējdarbību.
Par latvju dīvainībām. Kāds var paskaidrot, kāda velna pēc juristi ievazāja uzņēmumu reģistrā vārdu “firma”?
Sabiedrības firma ir AS “SAF tehnika”.Kāpēc nevar lietot pavisam saprotamo vārdu – uzņēmuma nosaukums?
Jo tautā vārds firma ir sinonīms vārdam uzņēmumas.— Normunds Bergs 🇱🇻🇺🇦 (@normundsbergs) June 20, 2025
Šo vārdu
1990.gadā “ievazāja” likumā “Par uzņēmējdarbību”, kurš bija nosperts un slikti iztulkots Dievs vien zin no kurienes!
Un neviens, juristus ieskaitot, kopš tā laika nav papūlējies šo muļķību izlabot.
Varbūt, arī labi, jo šodien būtu kas līdzīgs “valstspilsētai”…— Raimonds Krumins (@RKrumin) June 20, 2025
Citējot komerclikumu, kurā ir vesepa nodaļa par firmu: “Firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties”
— risikawi (@risikawi) June 20, 2025
Vēl būtiskāks jautājums ir par vārdu komersants vārda uzņēmējs vietā. Vārda komercija tulkojums ir pirkšana un pārdošana, tirgošanās, nevis uzņēmējdarbība.
— Ilze Zvidrina (@IlzeZvidrina) June 20, 2025