Kultūra
Literatūra

“Baltie plankumi” e-lasītavā0

Foto: Shutterstock

Kopš pagājušās nedēļas vietnē “3td.lv” darbojas e-grāmatu lasītava, kurā pagaidām ir nedaudz vairāk kā simt izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu. Autoru loks – no klasikas līdz mūsdienām, pērn iznākušām grāmatām, visi – latviešu autoru oriģināldarbi. Te atrodami gan lasītāju iecienītie Ingunas Baueres vēsturiskie romāni, Aivara Freimaņa “Katls”, Toma Kreicberga “Lopu ekspresis”, vairāki Vladimira Kaijaka darbi, Karīnas Račko debijas romāni, viens Daces Judinas kriminālromāns, pasakas bērniem un daudz kas cits.

Publisko bibliotēku lietotāji vietnē “3td.lv” atvērto e-grāmatu lasītavu jau ir uzņēmuši ar sajūsmu. Tomēr ir arī vēl daudz neatbildētu jautājumu – piemēram, vai tieši par šādu literatūru esam ar mieru maksāt un tajā ir lietderīgi ilgtermiņā ieguldīt valsts līdzekļus?

Divas grāmatas uz divām nedēļām

Tie, kas pieslēdzās vietnei pašā tās darbības sākumā, iespējams, jau šonedēļ ieraudzīs, ka saraksts papildinājies ar jaunām grāmatām – vietnes uzturētājs Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) sola sekot lasītāju pieprasījumam un atbilstoši tam pievienot jaunus darbus.

“Tuvākajā laikā noteikti plānojam sarunas arī ar citām izdevniecībām par iesaisti e-grāmatu bibliotēkā, nākamais apgāds varētu būt “Jānis Roze”. Ir tikai pats projekta sākums, jāveic vēl dažādas sistēmas darbības tehniskās pieslīpēšanas, mazliet jāuzlabo ātrdarbība, tāpat jāpieradina lasītājs, ka bibliotēkā jāizņem attālinātās pieejas dati. Arī bibliotekāram turpmāk jāatceras, ka šī pieeja lasītājiem ir jāpiedāvā un jāinformē par iespēju izmantot “3td” e-grāmatu bibliotēku,” pauž KISC komunikāciju speciāliste Ilma Elsberga.

Jau 9. janvārī, pirmajā dienā, kad vietne tika publiskota, tajā grāmatas lasīja aptuveni simt cilvēku, nākamajā dienā tai bija jau 300 lietotāju. Tas ir ievērojams daudzums, ņemot vērā, ka iepriekš e-grāmatu “aizņemšanās” bibliotēkās dažādu iemeslu dēļ bijusi visai neaktīva. Kā liecina AKKA-LAA apkopotie dati par publisko patapinājumu bibliotēkās, 2018. gadā bijuši tikai 1405 e-grāmatu izsniegumi. Grāmatu izsniegumu skaits tajā pašā laikā bija 1 189 127.

Sen lolots projekts

Viena no projekta idejas autorēm ir Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga. Viņa teic – ir milzīgs prieks un lepnums par to, ka beidzot īstenots lielisks un valstiski nozīmīgs projekts, īpaši tādēļ, ka tajā nozīmīga loma tieši Valmieras bibliotēkai, kura pirmā jau 2014. gadā aktualizēja e-grāmatu izsniegšanu. Pirmais projekts “Lasi un tev sekos” bija mērķēts jauniešu auditorijai, kas ir galvenā e-grāmatu patērētāju daļa.

“Manā skatījumā, pareizi plānojot izdevniecības darbu un ieguldot darbā ar e-formātiem, grāmatnieki var tikai iegūt. Un apšaubīt drukātas grāmatas likteni šoreiz arī nevajadzētu, jo mēs esam pārliecinājušies, ka lielākā daļa cilvēku, ja būs iespēja izvēlēties, dos priekšroku drukātam izdevumam. E-grāmata ir tikai alternatīvs formāts, iespēja lasīt vairāk dažādās situācijās,” teic Olga Kronberga.

Nav pārsteidzoši, ka vairāk nekā piektajai daļai Valmieras bibliotēkas klientu jau ir lietotāja vārds un parole, ar kuru var pieslēgties “3td” e-grāmatu lasītavai.

Savukārt 2017. gadā pašreizējās lasītavas pilotprojektā piedalījušās pavisam sešas reģionu galvenās bibliotēkas – Valmieras bibliotēka, Ventspils bibliotēka, Latgales Centrālā bibliotēka, Jelgavas pilsētas bibliotēka, Preiļu novada Galvenā bibliotēka un Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Tobrīd pilotprojekts neizskanēja plaši un arī tā grāmatu loks bija šaurāks – pārdesmit izdevniecību “Zvaigzne ABC” un “Jānis Roze” grāmatas.

Izdevniecību līdzdalība pilotprojektā bija nesavtīga – ne to darbinieki, ne autori par bibliotēkās izlasāmajām e-grāmatām atlīdzību nesaņēma, norāda izdevniecības “Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kilbloka. To apstiprina arī izdevniecības “Jānis Roze” direktore Renāte Punka, piebilstot – “Jāņa Rozes” izdevniecība pamatā izdod ārzemju autoru grāmatas, un tām saskaņot autortiesību jautājumus, lai e-grāmatu piedāvātu tiešsaistē, ir ievērojami sarežģītāk.

Tas arī izskaidro, kādēļ pirmā bezdelīga jaunajā projektā ir tieši “Zvaigzne ABC” – šim apgādam pieredze ar digitālajām grāmatām ir jau desmit gadu garumā. Turpmāk KISC plānojot sarunas arī ar citām izdevniecībām, kā arī izdevniecības var pašas iniciēt sarunas par savu izdoto e-grāmatu ievietošanu “3td” e-grāmatu lasītavā, saka Ilma Elsberga.

Juridiskie un ētiskie baltie plankumi

Kamēr pilnīgi saprotams lasītāju prieks par jauno piedāvājumu, pastāv arī dažādi kutelīgi juridiski un ētiski aspekti. Olga Kronberga apgalvo, ka “3td” e-grāmatu bibliotēkas projekts “rūpīgi gatavots vairākus gadus, lai izslēgtu jebkādu netaisnīgumu un būtu saskaņā ar Latvijas likumdošanu”.

Taču fakts nav tik viennozīmīgs, jo e-grāmatu regulējums vēl nav precīzi sakārtots Eiropas mērogā – vēl tikai 2016. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesā tika pieņemts lēmums, ka bibliotēkas drīkst izsniegt arī e-grāmatas tāpat kā fiziskā formā drukātās.

Atšķirīgi pret savu izdoto e-grāmatu pārdošanu bibliotēkām izturas arī dažādas pasaules lielās izdevniecības. Piemēram, “Penguin” pēc vairākiem eksperimentiem nolēmis samazināt bibliotēkām e-grāmatu cenu, atļaujot tās izmantot divus gadus. Izdevniecības pārstāvis norāda – pieredze liecina, ka lasītāju interese par e-grāmatām krasi samazinās aptuveni pēc 8 līdz 10 mēnešiem no izdošanas brīža. Patlaban licence vienai “Penguins” izdotai pieaugušo grāmatai ir 55 dolāri, jauniešu grāmatai – 45 dolāri, un bērnu grāmatai – 35 dolāri uz diviem gadiem.

Latvijas likumdošanā e-grāmatu izmantošanas regulējums ir ļoti vispārīgs un, kā var nojaust, daudzveidīgi traktējams. Izdevniecības ilgstoši bijušas skeptiski noskaņotas pret e-grāmatu pārdošanu bibliotēkām – valsts līdzekļu piesaiste platformai starp bibliotēkām un izdevējiem varētu šo skepsi mazināt.

KISC projekts paredz nevis grāmatu lejuplādi, bet gan lasīšanu tiešsaistē, turklāt e-grāmatas iegādātos nevis pašas bibliotēkas, bet gan par tām vismaz šobrīd tiek maksāts no valsts budžeta. Juridiskās un finansiālās attiecības tādējādi tiek regulētas nevis publiskā patapinājuma veidā, bet gan ar licences līguma palīdzību.

Proti, KISC maksā izdevniecībai licences maksu par “3td” e-grāmatu lasītavā atrodamo grāmatu lasīšanu – sākotnēji iegādātas divas licences katrai grāmatai, kas atļauj tās izlasīt kopā 30 reizes. Par šīm licencēm, norāda KISC, samaksāti 1700 eiro no valsts budžeta līdzekļiem, kas atvēlēti Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas uzturēšanai.

Vai aptuveni 50 centi par vienu grāmatas lasīšanas reizi ir daudz vai maz? Tas droši vien atkarīgs no skatpunkta. Pieprasītākajām grāmatām licences apjoms, ticams, tiks iztērēts ļoti ātri. KISC sola vērot pieprasījumu un attiecīgi meklēt līdzekļus licences līgumu atjaunošanai.

Taču šeit ir kāda ētiska nianse: jau ilgstoši nav izdevies sakārtot valsts iepirkumu bibliotēkām, un, kad iepirkums noticis, uzstādītas augstas prasības iepērkamajām grāmatām. Jaunajā e-grāmatu lasītavā, kas faktiski arī ir valsts iepirkums, vienīgie kritēriji vismaz pagaidām ir lasītāju pieprasījums un izdevniecību līgumi ar autoriem. Vai, caurskatot “3td” e-grāmatu lasītavu, piekrītam, ka tieši par šādu literatūru esam ar mieru un tajā ir lietderīgi ilgtermiņā ieguldīt valsts līdzekļus? Vai tomēr licences e-grāmatām būtu jāpērk pašām bibliotēkām, vērojot savu lasītāju interesi un bez valsts starpniecības? Un kā rīkoties tām bibliotēkām, kuras labprāt iegādātos vēl kādas citas e-grāmatas bez vietnē “3td” atrodamajām?

Es teiktu: pēc pirmajiem trim mēnešiem, kad jau būs iespējams izteikt sākotnējo vērtējumu par e-grāmatu lasītavas lietotāju paradumiem, ir vērts šo jautājumu padziļināti izskatīt Grāmatniecības padomē, pieaicinot visu (nevis tikai pāris) Latvijas izdevniecību, AKKA-LAA, Latvijas Bibliotēku biedrības un KISC pārstāvjus.

 

Atlīdzība autoriem?

Ik reizi, kad publiskajā bibliotēkā tiek izsniegta kāda grāmata, tās autoram automātiski tiek ierēķināta neliela naudas summa, kompensējot atlīdzību, ko viņa vai viņš saņemtu, ja šis grāmatas eksemplārs tiktu nopirkts.

Par lasīšanu “3td” e-grāmatu lasītavā patapinājuma atlīdzība tradicionālā nozīmē aprēķināta netiks. Kā skaidro Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, KISC nopirktajā licencē iekļauta atlīdzība gan izdevējam, gan autoram. Tiesa, to, cik liels procents atvēlams autoram, licence nenosaka. Ja paši autori, kuru grāmatas iekļautas katalogā, par to nav informēti – esmu runājusi ar vairākiem, kas par šo jaunumu uzzināja, tikai atverot vietni “3td.lv”, – vērts pārlasīt savus līgumus un piezvanīt grāmatas izdevējam.

AKKA-LAA norāda, ka par e-grāmatu izsniegumiem šobrīd publiskā patapinājuma atlīdzību izmaksā Dānijā, par šāda regulējuma pieņemšanu 2018. gadā paziņojusi arī Lielbritānija, kamēr publisko patapinājumu par tradicionālām grāmatām izmaksā 33 pasaules valstīs. Līdzšinējais e-grāmatu izsniegums Latvijā bija tik niecīgs, ka tā administrēšanas izmaksas būtu pārāk lielas.

Te ir arī kāda juridiska nianse: tradicionālais patapinājuma līgums ļauj bibliotēkai izsniegt lasītājam e-grāmatu, ja tās kopija izvietota publiskas bibliotēkas serverī, lietotājs var to lejuplādēt savā datorā vienā eksemplārā, pārliecinoties, ka pēc lietošanas termiņa beigām lietotājs lejupielādēto kopiju vairs nevar izmantot.

KM skaidro, ka licences līgums ir Eiropas bibliotēkās izplatītākais e-grāmatu izsniegšanas veids. Tā kā “3td” e-grāmatu lasītava seko šim modelim, mainīt Autortiesību likumu patlaban neesot nepieciešams.

Protams, patlaban visa valsts sistēma karājas kā dejā limbo, gaidot jauno valdību, taču ir pilnīgi skaidrs: e-grāmatu jautājumam jābūt vienam no pirmajiem tās darbakārtībā. Ne tikai autortiesību jautājums bibliotēkās – tikpat svarīgs ir arī jautājums par PVN e-grāmatām. Pagājušā gada oktobrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri atbalstījuši ierosinājumu ļaut bloka valstīm noteikt zemas vai pat 0% pievienotās vērtības nodokļa likmes šai grāmatu nozarei, taču Latvijā valdības līmenī vēl nav dzirdēts ne teikums šajā virzienā.

 

 

Kā darbojas e-grāmatu krātuve “3td.lv”

· Lasīt šajā vietnē iespējams no jebkuras vietas, kur darbojas internets.

· Lai pieslēgtos, nepieciešams jebkuras Latvijas publiskās bibliotēkas izsniegts attālinātās pieejas konts bibliotēkas e-katalogam – lietotājvārds un parole.

· Lietotājvārds ļauj pieslēgties sistēmai un izvēlēties grāmatu, kura tiek “izsniegta” tiešsaistē.

· Jūs e-grāmatu nevarat lejuplādēt savās ierīcēs, taču, kad beigsiet lasīt, sistēma atcerēsies, kurā lappusē palikāt, un tieši tajā vietā jums e-grāmatu nākamreiz atvērs.

· Līdzīgi kā parastā bibliotēkā, vienlaikus var “aizņemties” tikai ierobežotu skaitu grāmatu, šajā gadījumā divas, un tās būs lietotājam pieejamas divas nedēļas.

Ja šajā laikā grāmatas izlasīt nepaspēsiet, varēsiet tās aizņemties atkārtoti.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.