“Visā Latvijā šobrīd ir aptuveni 200 psihiatri” – arvien nepieejamāka kļūst valsts apmaksātā psihiatriskā palīdzība 125
Eiropā un arī Latvijā arvien biežāk parādās jaunas sintētiskās narkotiskās vielas, kuras nepieciešams identificēt, taču modernas masspektrometriskās aparatūras un standartvielu trūkuma dēļ Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC) jauno psihoakīvo vielu noteikšana ir apgrūtināta, aģentūra LETA noskaidroja iestādē.
Lai iepazītos ar centra darbu, kā arī psihiskās veselības un atkarību ārstēšanas aktualitātēm, šodien RPNC apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Līdz šim neviens amatā esošs prezidents iestādi nav apmeklējis.
Vizītes laikā prezidents apmeklēja Akūto psihiatrisko vīriešu nodaļu, kurā uzturas arī pacienti, kuriem ar tiesas lēmumu piespriesta piespiedu ārstēšana ar tiesas lēmumu, kā arī Akūto psihiatrisko pirmreizējo pacientu nodaļu.
Tāpat tika apskatīts arī stratēģiskais redzējums par RPNC Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas (ANPREN) tālāko nākotni, kā arī ANPREN tālākā attīstība un finansējuma jautājums.
RPNC Komunikācijas speciāliste Ilze Krūkle norāda, ka šim nolūkam nav garantēta valsts finansējuma un budžets ir atkarīgs no pasūtītāja, proti, policijas. ANPREN veic ne tikai medicīniskās pārbaudes un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, bet pilda arī valstiski svarīgas funkcijas, sniedzot konsultācijas, rakstiskus skaidrojumus tiesībsargājošām iestādēm – tiesai, policijai, prokuratūrai par dažādu vielu psihotropām īpašībām un ietekmi uz organismu, gatavo tiesu eksperta atzinumus administratīvajās un krimināllietās. Tāpat speciālisti regulāri tiek aicināti piedalīties tiesas sēdēs, izsaukti uz nopratināšanu, un šo funkciju veikšanai nav piešķirts finansējums. Tiesu eksperta atzinumu sagatavošana ir darbietilpīgs process, speciālistiem ir jāstrādā papildus ārpus noteiktā darba laika.
Krūkle uzsver, ka Eiropā un arī Latvijā arvien biežāk parādās jaunas sintētiskās narkotiskās vielas, kuras nepieciešams identificēt, kas prasa papildu izpētes darbu un finansiālus līdzekļus. Jauno psihoaktīvo vielu noteikšana RPNC ir apgrūtināta modernas masspektrometriskās aparatūras un standartvielu trūkuma dēļ. Veikto analīžu precizitātes un kvalitātes nodrošināšanai, laboratorija ir iesaistīta starptautiskā laboratoriju kvalitātes kontroles sistēmā, kā arī tiek veikti iekšējie auditi, kas prasa papildu darbu laboratorijas personālam un finanses.
ANPREN veic laboratoriskos izmeklējumus analīzēm, kas tiek saņemtas no visām ārstniecības iestādēm Latvijā. Šobrīd RPNC ir vienīgā tiesu ekspertīžu iestāde Latvijā, kas veic tiesu ekspertīzes narkoloģijas jomā.
Tāpat aktuāla problēma Latvijā ir Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes pārbaužu veikšana, kas nodrošināšana ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās visu diennakti. Pēc Krūkles paustā, to nevar nodrošināt visos rajonos.
RPNC norāda, ka veiktie grozījumi noteikumos “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”, kas stājās spēkā 2020.gada 23.aprīlī un 1.jūlijā, kā arī Administratīvās atbildības likuma normu stāšanās spēkā no 2020.gada 1.jūlija dramatiski ietekmē ANPREN darbību. Proti, strauji samazinās medicīnisko pārbaužu skaits un veikto izmeklējumu skaits, kas ietekmē finansiālo nodrošinājumu. Papildus finansējums ir nepieciešams gatavības režīma nodrošināšanai, lai uzturētu ANPREN nodaļas darbības nepārtrauktību un saglabātu cilvēku resursus, uzsver iestādē.
ANPREN gadā tiek veiktas 1850 medicīniskās pārbaudes. Kopumā pārbaudes veikušas 8230 personas, bet veikto analīžu skaits sasniedz 13 300.
Krūkle informēja, ka kā aktuāls jautājums tika pacelta arī jauniešu akūtā psihiatriskā ārstēšana un pusaudžu pāreja uz bērnu psihiatrijas uz pieaugušo psihiatriju.
Lai arī pavisam nesen Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) atklāts jauns, moderns bērnu psihiskās veselības centrs, tomēr neatliekamā medicīniskā palīdzība jauniešus ved uz RPNC, jo akūtiem pacientiem BKUS ir piešķirta viena valsts apmaksāta psihiatrijas gulta.
Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece norāda, ka pusaudži, sākot no 16 gadu vecuma nonāk RPNC Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā, kur “kāda no telpām reizi divās nedēļās tiek izdemolēta tieši no jauniešu puses”.
“Mums problēma ir tāda, ka nevaram nodrošināt pusaudžiem izolēto vidi, jo pie mums ir dažāda vecuma pacienti, tai skaitā pacienti, kas ir piespiedu ārstēšanā. Mēģinām kā varam – sarunāt Ģintermuižu, lai paņem pusaudzi ārstēšanā, ielikt kādā no Uzņemšanas nodaļas brīvajām palātām, pielāgojamies,” atzīst Ķiece.
Kopumā no 2023.gada janvāra līdz novembrim psihiatrijā stacionējušies 80 nepilngadīgi pacienti, bet narkoloģijā – deviņi nepilngadīgi pacienti.
Kopumā šajā laika posmā psihiatriju ambulatori apmeklējis 601 nepilngadīgs pacients, bet narkoloģiju – 229.
Vienlaikus RPNC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce atzīst, ka grūti pieejama ir tieši valsts apmaksātā psihiatriskā palīdzība. Visā Latvijā šobrīd ir aptuveni 200 psihiatri un lielākā daļa šo ārstu strādā gan valsts iestādēs – RPNC, Ģintermuižā, Strenčos, Daugavpilī – gan arī privāti. Daudziem ārstiem ir arī vairākas specialitātes – papildus psihiatrijai ir arī narkoloģija, bērnu psihiatrija, kas nozīmē, ka reāli to psihiatru skaits, kas praktizē, ir vēl mazāks.
‘Tāda šobrīd ir realitāte, un psihiatru ir tik, cik ir. Tā vietā, lai uzreiz dotos uz RPNC, mēs aicinātu cilvēkus vispirms doties pie sava ģimenes ārsta, kurš jau veiktu pirmo skrīningu un noteiktu, vai pacientam ir nepieciešams psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs, un kurš, piemēram, var konsultēt par depresijas ārstēšanu, ja nepieciešams, arī izrakstīt atbilstošus medikamentus,” aicina Pūce.
