Veselības ministrija izvirzījusi mērķi pārskatīt zāļu cenu veidošanās principus, samazinot pacientiem zāļu gala cenas. Taču izskatās, ka šī Saeima un valdība aprobežosies ar koncepciju, nevis reālu rīcību, jo nepietiks laika, lai koncepciju varētu ietērpt konkrētos tiesību aktos, kas būtu pamats medikamentu PVN samazinājumam un citām darbībām.
Veselības ministrija izvirzījusi mērķi pārskatīt zāļu cenu veidošanās principus, samazinot pacientiem zāļu gala cenas. Taču izskatās, ka šī Saeima un valdība aprobežosies ar koncepciju, nevis reālu rīcību, jo nepietiks laika, lai koncepciju varētu ietērpt konkrētos tiesību aktos, kas būtu pamats medikamentu PVN samazinājumam un citām darbībām.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ministra iniciatīva ar zāļu cenām – tikai pirmsvēlēšanu triks? 0

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Lasīt citas ziņas

 

“Ja pievienotās vērtības nodokli (PVN) maksātu zāļu tirgotājs, to varētu saprast, bet to maksā zāļu pircēji – slimnieki. Tas nozīmē, ka valsts uzliek nodokli saviem iedzīvotājiem par to, ka viņi grib būt veseli un grib ārstēties. Tas ir tieši pretēji visiem humānisma principiem. Tātad, ja cilvēks negrib ārstēties, valsts to atbalsta. Ja grib ārstēties un pērk zāles, tad valsts no viņa iekasē,” uzskata pieredzējušais farmaceits un bijušais aptiekas vadītājs Apē Jānis Miezītis.

CITI ŠOBRĪD LASA

To, ka vajadzētu samazināt PVN zālēm, daudzi cilvēki prasa gadiem, arī atsevišķi politiskie spēki to rosinājuši, bet rīcība tā arī nav sekojusi. Jau 2018. gadā sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” sāka vākt parakstus, lai samazinātu PVN no 12% līdz 5% un lai medikamenti mūsu valstī nebūtu dārgākie Baltijas valstīs.

Savāca 17 575 Latvijas pilsoņu parakstus un 2019. gada 10. oktobrī iniciatīva tika iesniegta parlamentā. Saeima 2020. gada 16. janvārī nolēma uzdot Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. jūnijam sagatavot koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību. Tā parlamenta dotais uzdevums nonāca uz veselības ministra galda.

Bet sākās kovida pandēmija, un Veselības ministrija (VM) trīs reizes informēja parlamentu par termiņa atlikšanu. Nu beidzot koncepcija ir uzrakstīta un līdz 16. jūnijam ir nodota sabiedrībai apspriešanai.

Arī pašreizējais veselības ministrs Daniels Pav­ļuts pieķēries šai tēmai tikai īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

 

Pētījumi, ziņojumi un koncepcija

Te gan jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad tiek analizēts, kāpēc mūsu valstī ir tik dārgas zāles un ko darīt, lai tās kļūtu lētākas. Saeimas Analītiskais dienests ir pievērsies šim jautājumam un 2020. gada septembrī publicējis izvērstu pētījumu par zāļu cenu regulējumu un finansiālo pieejamību Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Ar līdzīgu pētījumu klajā nāca arī Konkurences padome, un arī VM bijis ne viens vien informatīvais ziņojums par dārgajām cilvēkiem nepieejamām zālēm. Turklāt VM 2017. gadā nodokļu reformas tapšanas laikā bija pat izveidota darba grupa, kas vērtēja zāļu cenu veidošanās caurskatāmību, zāļu finansiālo pieejamību iedzīvotājiem un farmaceitiskās darbības uzņēmumu iespējamo konkurences pārkāpumu ietekmi uz zāļu pieejamību. Rezultātā ministrija izstrādāja virkni priekšlikumu, no kuriem viens bija par PVN likmes pārskatīšanu.

Taču tas bija pretrunā ar nodokļu politikas pamatnostādnēm, kas neparedzēja samazināt PVN nevienai preču un pakalpojumu grupai. Vēl vairāk – Finanšu ministrija toreiz nāca klajā ar priekšlikumu atteikties no samazinātās PVN likmes medikamentiem vispār.

Proti, atteikties no 12% piemērošanas bezrecepšu zālēm un pāriet uz PVN standarta likmi jeb 21%. Priekšlikums gan tika noraidīts.

Arī Pasaules veselības organizācija 2021. gada ziņojumā “Ceļvedis medikamentu pieejamības uzlabošanai Latvijā” norādīja, ka “Latvijas salīdzinošai augstā PVN likme zālēm (gan recepšu, gan bezrecepšu) ir faktors, kas veicina lielus pacientu personīgos maksājumus, t. sk. ņemot vērā mazāku valsts līdzdalību zāļu kompensēšanā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju”.

Taču PVN kā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, tā arī ir palicis un tālāk par ziņojumiem un runāšanu politiķi nav tikuši. Visticamāk, arī šī Saeima un valdība aprobežosies ar koncepciju, nevis reālu rīcību, jo nepietiks laika, lai koncepciju varētu “ietērpt” konkrētos tiesību aktos, kas būtu pamats PVN samazinājumam, kā arī citām darbībām.

 

Process būs ilgs


Par to, ka šis process būs jau ierasti lēnais arī turpmāk, liecina VM Farmācijas departamenta vadītājas Ineses Kauperes sacītais “Latvijas Avīzei”: “Koncepcija tiks apspriesta, uzklausīti argumenti par un pret tiem priekšlikumiem vai risināmajiem variantiem, ko koncepcija piedāvā. Kas tiks vai netiks ņemts vērā, būs atkarīgs no tām diskusijām un pierādījumu līmeņa, kas ministrijai tiks sniegti. Kad koncepcija tiks precizēta un saskaņota ar ministrijām, to iesniegs Ministru kabinetam.”

Ņemot vērā šo garo procesu un vasaras atvaļinājumu laiku gan parlamentam, gan valdībai, visticamāk, ka sarunas no jauna par PVN samazinājumu un citiem risinājumiem zāļu lielākas pieejamības nodrošināšanai atsāksies pēc 14. Saeimas vēlēšanām izveidotajā jaunajā valdībā.

 

Ko liks galdā valdībai

Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm medikamentiem.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ko tad paredz VM izstrādātā koncepcija? Vispirms – samazināt PVN likmi no līdzšinējiem 12% līdz 5%. Ministrija uzskata, ka tas ļaušot samazināt ne tikai zāļu cenas, bet arī pacientu līdzmaksājumus par zāļu iegādi.

Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka ne vienmēr, samazinot nodokļa likmi, par šo likmju starpību samazinās preču gala cena, jo to ietekmē dažādi cenu veidojošie faktori.

Līdz ar to jāatzīst, ka PVN likmes samazinājums negarantēs identisku zāļu cenu samazinājumu. Tāpēc ministrija uzskata, ka jānosaka lieltirgotavām fiksēts sešus eiro liels piecenojums tāpat kā Lietuvā un Igaunijā tām zālēm, kurām ražotāju cena ir 200 eiro un vairāk. Tādējādi būtu iespējams samazināt lieltirgotavas cenu 668 medikamentiem.

Koncepcijā izvirzīts uzdevums noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacientu veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm gadā, nosakot pacienta līdzmaksājuma griestus 250 eiro.

VM izvirzījusi mērķi pārskatīt zāļu cenu veidošanās principus, samazinot pacientiem zāļu gala cenas. To būtu iespējams panākt, nosakot, ka medikamenta cena kompensējamo zāļu sistēmā un ārpus tās ir vienāda un tiek veikts šīs cenas salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Lai mazinātu pacientu izdevumus par zālēm, plānots ieviest zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanas principu receptēs arī valsts nekompensētajām zālēm.

 

Nauda ietaupījusies

Daniela Pavļuta amata priekšgājēja – veselības ministre Ilze Viņķele – panāca, ka no 2021. gada ārsta pienākums, izrakstot kompensējamo zāļu recepti, ir lietot zāļu aktīvās vielas nosaukumu ne mazāk kā 70% gadījumu.

Nosūtījumu valsts apmaksāta Covid testa veikšanai izraksta ģimenes ārsts.
Foto: Fizkes/SHUTTERSTOCK

Savukārt farmaceita pienākums ir izsniegt pacientam līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles par zemāko cenu. VM ir konstatējusi, ka jaunā kārtība 2021. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ietaupījusi pacientu izdevumus uz līdzmaksājuma rēķina – par vienu recepti tie samazinājušies par 23% – no sešiem eiro uz 4,62 eiro.

Savukārt pacientu kopumā veiktie maksājumi, pērkot dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles jeb pacientu veiktie papildu līdzmaksājumi samazinājušies par 12 miljoniem eiro jeb 48%.

Samazinoties kompensējamo zāļu cenai, valsts izdevumi šo medikamentu kompensācijai 2020. un 2021. gadā ir sarukuši par 4,3 miljoniem eiro. Aizvadītajā gadā vairāk nekā puse no šīs naudas summas tika izmantota, lai nodrošinātu terapiju 9551 pacientam, kurš slimo ar ādas un zem­ādas audu slimībām, endokrīnās sistēmas un vielmaiņas slimībām, psihiskiem un uzvedības traucējumiem, arī sniedzot ārstēšanu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā.

Tikusi uzlabota medicīnisko ierīču pieejamība 198 pacientiem, daļa naudas izmantota, lai segtu pieaugošos izdevumus par zāļu kompensāciju un citiem mērķiem.

 

Nezina, kādas zāles dzer

Skaitļi izskatās skaisti, bet ārsti stāsta, ka realitāte nebūt neesot tik iepriecinoša, jo daudzi slimnieki jo­projām ir haotiskā nesaprašanā par zālēm, kuras viņi lieto.

Piemēram, kardiologs Roberts Feders pastāstīja, ka viņš 40 stundas nedēļā saskaroties ar pacientu neinformētību par saviem medikamentiem, ko viņi lieto, jo viņi nesaprotot atšķirību starp zāļu vielu un zāļu nosaukumiem. “Ministrijai publiski vajadzētu daudz vairāk skaidrot šīs atšķirības, bet ģimenes ārstiem sagatavot saviem pacientiem speciālas listes, kur katrā ailītē minēta zāļu viela, zāļu nosaukums, deva un kad to lieto. Mainoties medikamentu izrakstīšanas prasībām, nereti gadās situācijas, kad pacients nesaprot, ka jaunais medikaments ir tas pats viņa vecais ierastais medikaments, un lieto abus vienlaikus!” stāsta kardiologs.

 

Vai veselība uzlabojusies?

Tas, ka, samazinot kompensējamo zāļu cenas, ir ietaupījusies gan pacientu, gan valsts nauda, ir pozitīvi vērtējams. Bet vai šie finansiālie rādītāji ir palīdzējuši arī kaut nedaudz samazināt mirstību, ātrāk ārstēt savas slimības?

Kaupere uzskata, ka šobrīd neesot īpaši labi apstākļi, lai veiktu šādu mērījumu. “Kovida laiks ir ļoti negatīvi ietekmējis visus procesus. Daudzi pacienti drošības apsvēruma dēļ pandēmijas laikā neapmeklēja ārstus, tāpēc, lai kādus datus mēs vēlētos iegūt, tie neatspoguļos reālo situāciju, kas būtu normālos apstākļos. Bet jebkurā gadījumā aktīvās vielas izrakstīšana receptēs ir devusi rezultātu un arī starptautiskās organizācijas to ir atzinīgi novērtējušas.”

 

 

Latvijā mazs finansējums

OECD dati rāda, ka valsts izdevumi par zālēm un citām medicīnas precēm uz vienu iedzīvotāju vidēji Eiropas Savienības valstīs 2018. gadā ir 300 eiro, savukārt Latvijā – 95 eiro.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvā un Igaunijā piešķirto finansējumu kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm 2022. gadam, tas ir vismaz par 34% mazāks.

 

 

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) medikamentiem

Latvijā 12%

Igaunijā 9%

Lietuvā 5% kompensējamiem medikamentiem un 12% pārējiem medikamentiem

Somijā 10%

Ungārijā 5%

Polijā 8%

Rumānijā 9%

Slovākijā 10%

Slovēnijā 9,5%

Zviedrijā 0% recepšu medikamentiem

Lielbritānijā 0% recepšu medikamentiem

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Avots: “European Union VAT rates”

VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Lasīt citas ziņas
Par ūdeni rīdzinieki turpinās pārmaksāt
Rīgā aizvadīta pirmā tropiskā nakts šogad. Tveice turpinās
Piecus gadus vecās meitenes meklēšana Siguldā pagaidām nav nesusi rezultātus
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO – vai Turcija (ne)ļaus?
Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO – vai Turcija (ne)ļaus?
07:58
Militārais eksperts: Putins darīs visu, lai uzbrukumos Ukrainai iesaistītu Baltkrieviju
07:51
Par ūdeni rīdzinieki turpinās pārmaksāt
07:45
Profesors Ojārs Skudra: “Es nedomāju, ka Krievijas iebrukums Ukrainā aprobežosies ar pamieru. Domāju, ka Krievija gribēs rakstiskas saistības”
Krievija apšauda Kijivu – kādi postījumi nodarīti?
Sinoptiķi prognozē, ka pirmdien laika apstākļi sasniegs nepieredzētus rekordus
Boriss Džonsons: “Tieši skars Krievijas oligarhus un trāpīs Putina kara mašīnas centrā”. G7 valstis aizliegs Krievijai zelta eksportu
Dana Bjorka: “Manu 70 gadus veco mammu pierunāja nedoties pensijā, jo trūkst skolotāju!”
VIDEO. TV personība Baiba Sipeniece-Gavare: “Andrejs Ēķis ir mans liktenīgais vīrietis!”
VIDEO. Liepājas pusē nofilmēts reti sastopams plēsējs, kas uzglūnējis stirnai
FOTO. “Ko par to visu teiktu karaliene Elizabete II…”: Keita Midltone pēc kāda pasākuma izpelnās nežēlīgu britu kritiku
Siguldā, Gaujas pludmalē pazudusi piecus gadus veca meitenīte. Policija lūdz palīdzību!
Baisā miega slimība, kas “ieslodzīja paša ķermenī: kā epidēmija uzliesmoja 1915.gadā un tad pēkšņi izzuda. Vai tiešām vairs neapdraud?
“Itālijā vīns par diviem eiro, mēs varam tikai sapņot!”: Danusēvičs atklāj, kā veselības ministrija cenšas izskaust dzeršanu Latvijā
Balts kaķis – veiksme, melns kaķis – nelaime? Mīti un patiesība par kaķu kažoka krāsām un tā spējām
Džo Baidens: Putins cerēja, ka NATO un G7 kaut kādā veidā sadalīsies, bet tas nenotiks
Uzņēmuma “Sport Revolution” ražotos trenažierus izvēlas gan slaveni hokejisti, gan puikas, kuri sapņo par lielo sportu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs