Latvijā
Sabiedrība

Futbola fani vēršas pret Putinu
12


Spēles moments pārbaudes spēlē futbolā, kurā tiekas Latvijas un Armēnijas izlases “Skonto” stadionā.
Spēles moments pārbaudes spēlē futbolā, kurā tiekas Latvijas un Armēnijas izlases “Skonto” stadionā.
Foto – LETA

Latvijas un Armēnijas futbola izlašu spēlē “Skonto” stadionā Rīgā mūsu komandas fani aktīvi dziedāja dziesmu pret Putinu, vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā. Taču no sportistu pārstāvjiem šī fanu rīcība saņēmusi nosodījumu.

Uz viena viļņa


“Mēs vēlējāmies paust atbalstu Ukrainai un arī paskatīties, kāda reakcija būs mūsu sektorā – cik daudz ir patriotiski noskaņotu cilvēku un cik daudz tā saucamie vatņiki jeb daļa, kas atbalsta Vladimiru Putinu,” “LA” skaidroja fanu kustības “Ultras Latvija” pārstāvis Edvards Bērziņš-Lācis.

Meldiņš “Putin huilo” radās Ukrainas futbola ultru vidū šopavasar pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ideja to izmantot Latvijas un Armēnijas spēlē radusies spontāni, un tā ik pēc brītiņa skandēta visu 90 minūšu garumā, jo “cilvēkiem patika un viņi bija uz viena viļņa”. “Skonto” stadiona H sektorā tradicionāli Latvijas izlases spēlēm līdzi jūt visaktīvākie fani, kurus dēvē par ultrām. Šo spēli klātienē vēroja vairāk nekā simt ultru, un, Bērziņa-Lāča vērtējumā, tautību sadalījums ir aptuveni 80 procenti latvieši, bet 20 procenti krievvalodīgie. “Bijām pārsteigti, ka tik daudz cilvēku atbalstīja un dziedāja līdzi,” Edvards norāda, ka fanu sektors bijis vienots. “Ir tādi krievi, kas tiešām atbalsta ukraiņus, un ir arī neit­rālie – viņi idejiski varbūt neatbalsta dziesmas pausto ideju, taču tusē ar mums un padzied. Viņi katrā ziņā ir pret karu.”

Pēc spēles septiņi līdzjutēji esot gribējuši piekaut galveno fanu “diriģentu”, tomēr, tā kā viņi personiski zina Bērziņu-Lāci, jo agrāk kopā bijuši “Skonto” fanu klubā, tad incidents nav izcēlies: “Mēs viņiem skaidrojām, ka esam nevis pret krieviem, bet gan pret Putinu, taču tur neko nevar ieskaidrot – viņi palika pie saviem uzskatiem, mēs – pie savējiem.” Viņš piebilda, ka visi Ukrainas futbola ultras neatkarīgi no tautības ir patriotiski cilvēki, kuriem nepatīk Putina agresīvā politika.

Futbola sabiedrības 
nosodījums


Taču šķiet, ka fani ar savu ideju ir palikuši vieni un no pārējās futbola sabiedrības saņem tikai nosodījumu. Latvijas izlases vārtsargs Aleksandrs Koļinko pirmajā puslaikā darbojās tieši aiz mūsu fanu aktīvākā sektora un gribot negribot labi dzirdēja tribīnēs notiekošo. “Man nepatika atbalsts. Nesapratu fanus. Kāds sakars ar Putinu, ja tiekas Latvijas un Armēnijas izlase? Ja jums ir kaut kādi politiskie uzskati, ejiet uz Krievijas vēstniecību un tur varat izteikties. Kā tas attiecas uz futbolu, ja godīgi, nesapratu. Tas man nepatika,” sacīja 39 gadus vecais Koļinko, kurš vairākkārt glāba komandu no vārtu zaudējuma, kļūstot par vienu no spēles varoņiem, Latvijas izlase pārbaudes spēlē uzvarēja ar 2:0.

Arī Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis nosodīja Latvijas fanu rīcību: “Tā ir līdzjutēju neaudzinātība. Aiz mūsu vārtiem nevis atbalsta komandu, bet lieto šādus rupjus vārdus, kurus man nemaz negribas atkārtot. Man ir grūti viņus izprast. Ja šādi solidarizējas ar ukraiņiem, tad tas ir maldīgi.”

Mežeckis izteica cerību, ka izdosies atrast ar līdzjutējiem kopīgu valodu un Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā, kuru Latvija sāks otrdien izbraukumā pret Kazahstānas valstsvienību, atbalsts būs vērsts pozitīvā gultnē. Edvards Bērziņš-Lācis norādīja, ka “Ultras Latvija” izskaidros savu rīcību mūsu futbolistiem, bet nākamajās mājas spēlēs, visticamākais, vēršanās pret Putinu nenotiks vai arī nebūs tik aktīva.

LA.lv