Ekonomika
Nauda

Ieguvēji būs, vismaz Saeimā un valdībā. Amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt pat par 485 līdz 750 eiro 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Shutterstock

Kamēr iedzīvotājiem vēl nav īsti skaidri iespējamie ieguvumi no plānotās nodokļu reformas, ministri, deputāti un citas amatpersonas var būt droši par jūtamu savu ienākumu pieaugumu.

Lai arī pagaidām vēl apspriešanā esošās jaunās nodokļu politikas virzītāji sola ieguvumus mazo algu saņēmējiem, tā mazinot nevienlīdzību, prognozes par reālajiem ieguvumiem šai sabiedrības daļai ir gana vispārīgas un neskaidras. Tikmēr visai skaidri aprēķināms iespējamais Saeimas deputātu, ministru un premjera algas pieaugums, ko nesīs jaunā nodokļu politika un citi faktori. Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018. gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro (šī gada 1. ceturksnī faktiski bija 886 eiro, bet gada griezumā tiek prognozēta 915 eiro apmērā).

FM paredz, ka 2020. gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga jau sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, var secināt, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 – 750 eiro.

Labi kritēriji – labas algas

Saeimas deputātu, kā arī tās ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu (izņemot KNAB priekšnieku) mēnešalgu, kā arī pašvaldību amatpersonu maksimālo mēnešalgu apmēru nosaka, valstī vidējās darba samaksas apmēram piemērojot likumā noteiktus koeficientus. Lai gan Latvijā ir virkne dažādu vidējās algas rādītāju, ko pēc atšķirīgas metodoloģijas aprēķina dažādas iestādes, deputātu, ministru un citu sabiedriskā sektora darbinieku algu aprēķināšanai izmanto Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) noteikto.

Amatpersonu algas apmērs tiek aktualizēts reizi gadā, vadoties pēc aizpagājušā gada vidējās darba algas apmēra, kas noapaļots pilnos eiro. Piemēram, šogad amatpersonu alga tiek aprēķināta, ņemot vērā, kāda bija valstī strādājošo vidējā alga 2015. gadā, šim skaitlim piemērojot amatam noteikto koeficientu. Tātad, ja pirms diviem gadiem vidējā alga Latvijā bija 818 eiro, bet likumā noteiktais koeficients ministra algai ir 4,68, tad ministra alga šogad ir 3828 eiro.

Balstoties uz FM prognozi nākamajam gadam un likumā noteiktajiem mēnešalgu koeficientiem, 2020. gadā Saeimas deputātu alga varētu būt aptuveni 3104 eiro, ministru alga – aptuveni 4540 eiro, bet premjera alga – 4782 eiro. Taisnības labad jāpiebilst, ka precīzu vidējās algas apmēru, pēc kura aprēķinās valstsvīru algas 2020. gadā, noteiks CSP, apkopojot faktiskos datus par nākamo gadu.

Valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem, tostarp ierēdņiem, mēnešalgas apmērs nav tieši atkarīgs no vidējās algas valstī. To nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Piemēram, prokuroru algu nosaka, piemērojot noteiktu koeficientu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai, kas savukārt pakārtota valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram.

Aprēķins objektīvs

Saistītie raksti

CSP noteiktā vidējā alga valstī ir vidējais aritmētiskais rādītājs, kuru aprēķinot tiek ņemtas vērā visu profesiju un amatu darba ņēmēju mēneša algas neatkarīgi no kvalifikācijas un izglītības līmeņa, darba stāža u. c. kritērijiem. Kā skaidro CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste, algu statistikā ir divi datu avoti – CSP saņemtie uzņēmumu pārskati (uzņēmumi ar darbinieku skaitu 7+) un mazo uzņēmumu (ar darbinieku skaitu 1 – 6) atalgojuma dati, ko CSP iegūst personu līmenī no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzēm. Budžeta iestādes, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk un visas privātā sektora komercsabiedrības ar darbinieku skaitu 50 un vairāk, kā arī ar darbinieku skaitu 1 – 6, tiek apsekotas pilnībā. Savukārt privātie uzņēmumi, kuros ir 7 – 49 darbinieki, tiek apsekoti izlases veidā, izmantojot zinātniski pamatotu izlases metodi, lai katras nozares katra lieluma uzņēmumam būtu vienāda varbūtība iekļūt šajā izlasē un pārstāvēt savu nozari. Izlases daļā tiekot apsekoti 44% no visiem šajā sektorā esošajiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem, tāpēc šāds vidējās algas aprēķins esot objektīvs. Aprēķinu metodoloģija atbilstot arī visiem starptautiskajiem standartiem, tāpēc rādītājs raksturojot makroekonomisko situāciju valstī un ir valsts budžeta plānošanas instruments, ar ko, piemēram, prognozēt nodokļu ienākumus.

Vidējo algu valstī savām vajadzībām un administratīvajiem mērķiem aprēķina arī citas institūcijas, piemēram, no saviem pārskatiem to dara FM, sociāli apdrošinātu personu vidējo iemaksu algu aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, vidējos darba ienākumus mēnesī rēķina VID, ko izmanto Publisko iepirkumu likuma prasību izpildei, kontrolēm cīņā ar ēnu ekonomiku un nozaru rādītāju analīzei. Statistiku no saviem specifiskajiem nozaru pārskatiem apkopo arī Nacionālais veselības dienests. Tāpat vidējās algas var rēķināt jebkura privāta firma no pētījumu datiem.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv