Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Ko darīt, ja sāp muskuļi

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kartupeļu talka, sporta nodarbības vai citas fiziskas aktivitātes nereti liek par sevi manīt ar smeldzi muskuļos, jo tie nav bijuši gatavi tik lielai slodzei. Kā nepieļaut un mazināt sāpes? Ko darīt, ja tās nepāriet?

Pēc pamatīgas piepūles sāpes sākas nākamajā dienā, tās progresē pēcpusdienā un pēc dienas vai divām pāriet. Smagākos gadījumos muskuļi mēdz sāpēt pat nedēļu.

– Vislabāk sev var palīdzēt, kārtīgi izstaipoties kā kaķim. Atbrīvojoties muskuļiem, uzlabosies asinsrite un pienskābe no tiem tiks izvadīta ātrāk, – iesaka osteopāte, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Baiba Smilškalne. – Muskuļi būs pateicīgi arī par aukstu kompresi vai vismaz vēsu priekšmetu, vai pretsāpju ziedi ar atvēsinošu iedarbību. Pieredze liecina, ka daudziem šādos gadījumos labi palīdz veterinārajās aptiekās nopērkamā zirgu ziede. Savukārt, lietojot pretsāpju tabletes, jāraugās, lai tās nekaitētu kuņģa gļotādai.

 

Kad smeldz pastāvīgi

Par muskuļu sāpēm bieži sūdzas tie, kuri ilgas stundas pavada nepareizā pozā pie datora, jo šādi tiek nodarbināti vienas grupas muskuļi, kamēr citi ir atslābuši. Visbiežāk smeldze rodas plecu, spranda, jostas un krustu muskuļos, jo uz tiem gulst liela slodze, pasliktinās asinsrite un audos rodas skābekļa trūkums. Vēl vairāk asiņu plūsma pasliktinās, ja ir bojātas asinsvadu sieniņas. Nemēģinot problēmu novērst, ar laiku rodas sāpes. Uzspiežot sāpīgajam muskulim, jūtams saspringums un pastiprināts jutīgums, var rasties izstarojošas sāpes.

– Ja smeldz ilgstoši, svarīgi saprast, vai vaina ir pašos muskuļos, locītavās, saitēs, iekšējos orgānos vai sāpes izstaro no citurienes, – uzsver Baiba Smilškalne. Nereti ar ārsta apskati vien nepietiks, jo atkarībā no pro­blēmas būs nepieciešami izmeklējumi – datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse mugurkaulam, ultrasonogrāfija vēdera dobumam un asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai organismā nav radies iekaisums.

Jāatceras, ka sāpes plecu muskuļos var izraisīt dažādas iekšējo orgānu vainas, piemēram, sirds išēmiskā slimība, miokarda infarkts, žultspūšļa saslimšana vai plaušu karsonis.

Osteopāte novērojusi, ka muskuļu sāpes nereti izpaužas ilgstoša stresa laikā, jo tie, gatavojoties kaujai, saspringst, taču ilgstoši dzīvot starta pozīcijā nav iespējams.

Muskuļu sāpes var izraisīt mugurkaula un locītavu deformācija, piemēram, ja osteoartrīta vai citas kaites dēļ mēdzam klibot, mainās ķermeņa poza un viena muskuļu grupa ir saspringusi, bet cita atslābusi. Potītes sastiepuma gadījumā pastiprinās slodze uz vienu kāju un, neizlīdzinot to ar ārstniecisko vingrošanu, var sāpēt mugura, sprands un galva, jo ķermenī ir nepareizs slodzes sadalījums.

Ilgstošas sāpes muskuļos, parasti vietās, kur tie piestiprināti pie kauliem, dēvē par fibromialģiju. Šajā gadījumā smeldzes lokalizācija mēdz mainīties, piemēram, vienu dienu sāp plecs, otru dienu – gūža.

Diagnozi nosaka pēc vairākiem kritērijiem un izmeklējumiem. Visbiežāk slimības iemesls ir gadiem ilgs stress, muskuļu šķiedru pārmaiņas un audu bojāeja. Cilvēkiem, kuri ilgstoši sadzīvo ar sāpēm, izveidojas ne tikai atbilstīgas ķermeni saudzējošas kustības, bet arī domāšana, ko grūti mainīt, tāpēc fibromialģijas slimniekiem ne vienmēr izdodas pietiekami labi palīdzēt.

 

Palīgā muskuļiem

Fiziski aktīviem cilvēkiem muskuļi ir trenēti, tāpēc sāpju risks – mazāks. Lai nerastos problēmas, 2–3 reizes nedēļā vajadzētu atvēlēt laiku fiziskai slodzei, pirms tam iesildoties.

Kaut gan ir daudz runāts un rakstīts par pareizu pozu pie datora, ne visi sēž ar taisnu muguru un aizmirst reizi stundā 10–15 minūtes izkustēties.

Muskuļus iespējams atslābināt vai aktivizēt ar speciāliem teipiem, ko visbiežāk izmanto sportisti, taču fizioterapeita vadībā tos lietot var iemācīties katrs, kuram par to ir interese.

Ja sāpes nepāriet, vajadzētu vērsties pie ārsta un noskaidrot to iemeslu. Mazkustīgajiem vislabākās zāles būs fiziskas aktivitātes fizioterapeita vadībā.

Muskuļi lieliski atslābst arī karstā vannā, taču siltums veicina tūsku, uzlabo asinsriti, aktivizē iekaisuma mediatorus, simpātiskās nervu sistēmas darbību un bioloģiski aktīvu vielu izdalīšanos, tāpēc, nezinot sāpju iemeslu, to nevajadzētu izmantot, jo vaina var saasināties vēl vairāk. Reizēm ieteicamas sildošas procedūras, taču to lietderību var izvērtēt tikai ārsts.

Pašsajūtu uzlabo masāžas un osteopātijas seansi, dažādas fizikālās procedūras. Pēc Baibas Smilškalnes vērojumiem, aptuveni 30% cilvēku šajos gadījumos palīdz muskuļu relaksanti, bet dažkārt šo medikamentu blaknes var būt izteiktākas par ārstniecisko iedarbību. Turklāt, lietojot zāles, nedrīkst vadīt automašīnu, jo tās atslābina ne tikai muskuļus, bet arī uzmanību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+