Ekonomika
Bizness

Kundziņsalā būs Latvijā pirmais sašķidrinātās gāzes terminālis 0


Rīgas brīvostas teritorijā paredzēts uzbūvēt Latvijā pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli ar divām 20 000 kubikmetru lielām tvertnēm. Kopumā terminālī vienlaikus var atrasties aptuveni 3% no visas Latvijā patērētās dabasgāzes.
Rīgas brīvostas teritorijā paredzēts uzbūvēt Latvijā pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli ar divām 20 000 kubikmetru lielām tvertnēm. Kopumā terminālī vienlaikus var atrasties aptuveni 3% no visas Latvijā patērētās dabasgāzes.
Publicitātes foto

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau nākamvasar Rīgas brīvostas teritorijā Kundziņsalā SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” sāks būvēt Latvijā pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli ar divām 20 000 kubikmetru lielām tvertnēm. To varētu uzbūvēt apmēram divu gadu laikā, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Kā “LB” norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Artjušins, galvenais termināļa būvniecības mērķis ir ar sašķidrināto gāzi nodrošināt satelītstacijas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Šādas satelītstacijas var izbūvēt vietās, uz kurām nav aizvilkts gāzesvads, līdz ar to uzņēmums atradis biznesa nišu, kurā attīstīties un palīdzēt saistītajām nozarēm kļūt efektīvākām.

Kur tieši Latvijā šādas stacijas būs, D. Artjušins neatklāja, taču viena tāda jau drīzumā būšot gatava, un tās gada patēriņš būs ap 10 000 kubikmetriem.

Kopumā terminālī vienlaikus var atrasties aptuveni 3% no visas Latvijā patērētās dabas­gāzes, līdz ar to tas uzskatāms par neliela izmēra projektu.

Satelītstacijā atrodas kriogēnas uzglabāšanās cisternas ar iztvaicētājiem un dabasgāzes parametru regulēšanas staciju.

Citi potenciālie LNG pielietojumi tiks nodrošināta bunkurēšana ostas teritorijā un būs iespēja sašķidrināto gāzi izmantot arī kā degvielu.

“Kuģus uzpilda ar dīzeli, mazutu un varēs arī LNG, jo Eiropas regula nosaka, ka līdz 2025. gadam tādai iespējai jābūt katrā nozīmīgā ostā,” stāsta Dmitrijs.

“Gāze var nākt no jebkurienes, ja cena ar piegādi un pārējiem nosacījumiem būs izdevīgāka. Pašlaik mūsu satelītstacijai gāzes piegādes nodrošina kompānija no Polijas.”

Kas projektu finansēs?

Kā norādīja D. Artjušins, projektu plānots realizēt pa kārtām, un sākotnējās investīcijas būšot ne mazākas par 50 miljoniem, bet projekta noslēgumā tās sasniegs līdz 100 miljoniem eiro.

Tā kā Latvijā šāda apjoma investīcijas privātās struktūras nespēj nodrošināt, projektam būs viena vai divas pasaules mēroga gāzes sadarbības kompānijas no Rietumiem, ar kurām pārrunas jau notiekot.

“Jāsaprot, ka no katra projekta dalībnieka jābūt pievienotajai vērtībai. Arī mēs vēl mācāmies, jo tādas pieredzes Latvijā nav nevienam. Tāpēc esam projektu pasūtījuši pie franču projektētājiem “Sofregaz” (bijušais “Gaz de France”), kas ir ar 60 gadu pieredzi gāzes industrijā, sākot ar satelītstacijām un termināļiem un beidzot ar pazemes gāzes krātuvēm. Esam piesaistījuši Latvijas lielāko gāzes projektu izstrādātāju SIA “Olimps”, kas pieredzi guva Klaipēdas termināļa projekta realizācijas laikā un tagad gūst papildu pieredzi arī no mūsu konsultantiem,” teica uzņēmuma vadītājs.

D. Artjušins nešaubās par projekta drošību, uzsverot, ka sašķidrinātā gāze sāk tvaikot pie -100 grādiem, tas nozīmē, ka, saskaroties ar gaisu, viss iztvaiko.

“Viss terminālis ir tvertne tvertnē. No iekšpuses būs tāda kā metāla glāze, kurai apkārt izolācijas slānis – perlīts, un visbeidzot būs betona siena, kas nepieciešamības gadījumā noturēs visu sašķidrināto gāzi iekšā. Jumts arī ir no betona, kuru ar ceļamkrānu liks virsū jau gatavu. Tvertnei varēs uzgāzties lidmašīna un nekas nenotiks.”

Par projektu informēta arī Ekonomikas ministrija, kuras darbinieki palīdz ar likumdošanas skaidrojumiem. Svarīgi, ka nekāds valsts finansējums projektā netiks iesaistīts, ko visiem LNG projektiem stingri noteikusi arī ministrija.

VĒRTĒJUMS: Laba ziņa patērētājiem

Ekonomikas ministrija: “Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstība Latvijā ir laba ziņa Latvijas energoapgādes tirgum un patērētājiem, īpaši ņemot vērā apstākli, ka projekts attīstās pēc pašu investoru iniciatīvas un ar privātu finansējumu.

Tas palielinās Latvijai pieejamo dabasgāzes piegādes avotu loku un veicinās dabasgāzes lietošanu, piemēram, jūras un autoceļu transporta nozarē, kur tās lietošana arī Eiropas Savienības līmenī ir atzīta par perspektīvu.

Vienlaikus, attīstoties sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrai Latvijā, palielināsies gāzes pieejamība tiem reģioniem, kuriem vēsturiski nav izveidojusies dabasgāzes cauruļvadu infrastruktūra.”

LA.lv