Ralfs Nemiro: Šobrīd esam nonākuši pie tā, ka uzmetējs ir valsts 0
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa būvniecība ir spilgts piemērs kā valsts kapitālsabiedrības valdes nekompetences vai kādu citu iemeslu dēļ mēslainē tiek aizslaucīti desmitiem miljoni eiro. Kā atzīst bijušais ekonomikas ministrs, jurists Ralfs Nemiro, kurš pārstāv šajā būvniecībā iesaistīto apakšuzņēmēju intereses, riski vadīti neprofesionāli, un tā ir tieša valdes kompetence. Tomēr diezin vai tas kalpos par mierinājumu tiem apakšuzņēmējiem, kuri tā arī nav saņēmuši samaksu par padarīto darbu.
Būtībā stāsts ir par haosu, kuram tik liela mēroga valsts kapitālsabiedrības būvniecības projektā nevajadzētu būt, bet kurš bija un joprojām ir. Nekompetenta risku vadība, nepietiekama finanšu kompetence, nepareizi lēmumi – tā ir tikai daļa no greizi aizgājušās projekta vadības ķēdes. “Faktiski no tā visvairāk cietušas trīs grupas – apakšuzņēmēji, kuri nav saņēmuši godīgi nopelnīto naudu, ārsti, kuri cerēja, ka varēs strādāt jaunā korpusā, un pacienti. Vēl viens cietējs ir valsts budžets, kurā robs tikai palielināsies,” saka Ralfs Nemiro.
Valsts nonākusi “uzmetēja” lomā
PSKUS A2 ēkas būvniecību ir pārņēmusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), taču haoss tādēļ nav kļuvis mazāks. Galvenokārt par to “parūpējies” neskaidrais iepirkuma starta punkts.
“Kaut kas ir uzbūvēts, kaut kas nav nodots ekspluatācijā, kaut kas ir uzbūvēts, bet nodošanas dokumentācija nav parakstīta,” saka Ralfs Nemiro.
“Piemēram, ir fasāde, kura dabā faktiski eksistē, bet pēc dokumentiem daļa no fasādes nav pabeigta.” Tātad pasūtītājs līdztekus citiem darbiem maksā arī par šo it kā neesošo fasādes daļu. Un kas par to, ka tā par valsts līdzekļiem jau ir uzbūvēta? Otrkārt, PSKUS un arī VNI, kam šis objekts nodots pārvaldībā, norādījuši, ka tuvākais laiks, kad iespējams, tas viss tiks uzbūvēts, ir 2029.-2030.gads.
Tikpat labi iespējams, ka būvniecība ievilksies vēl par dažiem gadiem. Jautājums, cik lielā mērā tā būs sadārdzinājusies un kas par to maksās? “Tas sadārdzinājums, kas šobrīd figurē, pēc provizoriskiem aprēķiniem ir aptuveni 60 miljoni eiro. Šeit varētu būt runa arī par finansiāli ļoti ietilpīgu jautājumu, kas, iespējams, ir nepareizi risināts,” tā Ralfs Nemiro.
Bet kamēr desmitiem miljoni tiek, prasti sakot, “nolaisti podā”, PSKUS A2 korpusa būvniecībā iesaistītie apakšuzņēmēji turpina klauvēt pie visām durvīm, prasot savu naudu. Un, jā, arī te valda haoss.
“Ir informācija, ka vairāki no apakšuzņēmējiem par vienām un tām pašām lietām saņēmuši samaksu no “Velves” un no Stradiņiem, tādā veidā saņemot naudu dubultā, bet ir arī apakšuzņēmējs, kurš samaksājis visus nodokļus no tās summas, kas viņam pienāktos, bet kuru viņš tā arī nav saņēmis. Tā naudas masa izcirkulē visur, tikai ne pie tiem cilvēkiem, kas ir godīgi izpildījuši savus darbus,” norāda apakšuzņēmēju pārstāvis. “Šobrīd esam nonākuši pie tā, ka uzmetējs ir valsts.”
PSKUS valdei tomēr var nākties atbildēt
Ralfs Nemiro uzsver, ka agri vai vēlu, bet PSKUS valdes locekļiem par šo situāciju tomēr būs jāatbild, jo “nevar būt bezatbildības un nesodāmības sajūta, ka par pieņemtajiem lēmumiem nekad nekas nebūs.”
“Šobrīd šķetināt, kura valde ir pieņēmusi kuru lēmumu ir diezgan vienkārši, jo hronoloģija ir skaidra un valdes locekļu atrašanās amatā arī ir skaidri redzama,” saka Ralfs Nemiro un min unikālo situāciju, kad PSKUS Padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs finansējuma piesaistē konkurēja ar RAKUS valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču.
Nesaredzēt šajā situācijā interešu konfliktu var tikai tad, ja to ļoti negribas redzēt. Staņēvičs no abiem šiem amatiem atkāpās, bet PSKUS valdei atņemta būvniecības projektu vadīšana. Tikai šie lēmumi nākuši krietni par vēlu. Tanī pat laikā Ralfs Nemiro atzīst, ka nav tāda lielā būvniecības objekta, kurā viss ritētu gludi un gan jau arī “Velves” pusē kādas problēmas ir bijušas. “Tomēr lielā mērā atbildība jāuzņemas arī PSKUS, jo tās štatā bija arī būvdarbu vadītājs, kurš varēja šos jautājumus risināt un nonākt pie kādiem veiksmīgiem risinājumiem.
Ja politiskajai vadībai nebūs intereses uzdot savai kapitālsabiedrībai šo jautājumu risināt, tad diezin vai te kaut kas kustēsies. Mana iepriekšējā pieredze neļauj būt naivam un domāt, ka šis te slimnīcas vadība pati par sevi būs gatava atrisināt šo jautājumu.”
Taujāts, kāda varētu būt to PSKUS valdes locekļu atbildība, kuri šādu situāciju pieļāva un vai tostarp iespējamas arī finansiālas sekas, Ralfs Nemiro atbild, ka pašu pieļauto zaudējumu segšanai laikam jau ar valdes locekļu maciņiem nepietiks. “Mēs nevaram iedomāties, ka valdē atrodas cilvēks, kura kapitāls ir 40 miljoni eiro.” Ir skaidrs, ka maciņus vērt vaļā nāksies sabiedrībai.
Kāda ir pašreizējā bilance?
Ir apakšuzņēmēji, kuriem nav samaksāts, ir desmitiem miljonu zaudējumi, kuri būtībā radušies dēļ PSKUS valdes nespējas vai nekompetences laicīgi pieņemt ar būvniecības procesu saistītus organizatoriskos lēmumus, ir arī Veselības ministrijas nespēja vai nevēlēšanās laikus identificēt problēmu.
Vēl ir ilgstoša un nejēdzīga tiesvedība, kura PSKUS palīdz vien ar ķeksīti, ka slimnīca vērsusies tiesā.
“Kāds tad ir rezultatīvais rādītājs, ko PSKUS cer saņemt? Nebūsim naivi, ja “Velve” bankrotēs, tur jau nebūs ko paņemt, tukši naudas tēriņi,” tā Ralfs Nemiro.
Viņaprāt valdes locekļiem jāsēžas pie galda un jāmeklē risinājumu, kas varētu apmierināt visus. “Vienīgais scenārijs, kā to varētu atrisināt, būtu izlīgums. Apakšuzņēmumi tad varētu saņemt atlīdzību par saviem paveiktajiem darbiem, pārējie arī varētu vienoties par viņus interesējošiem aspektiem.”
