Ekonomika
Bizness

“Liepsalās” atklās dievturu svētnīcu 43


Uz interviju Dagnis Čākurs ierodas ar mākslinieces Anitas Celmas austo gobelēnu “Ugunskrusts”. “Te viss ir pateikts, nekas vairāk nav vajadzīgs,” teic Dagnis Čākurs.
Uz interviju Dagnis Čākurs ierodas ar mākslinieces Anitas Celmas austo gobelēnu “Ugunskrusts”. “Te viss ir pateikts, nekas vairāk nav vajadzīgs,” teic Dagnis Čākurs.
Foto – Timurs Subhankulovs

Maiznīcas “Liepkalni” saimniekam Dagnim Čākuram latviešu dievturība pēdējo trīs gadu laikā kļuvusi par sirdslietu un tā īstenojusies gan svētnīcas izveidē, gan jaunā grāmatā, kas iznākusi ar viņa atbalstu – izdevniecības “Lauku Avīze” klajā laisto Latvijas Dievturu sadraudzes vadītāja Valda Celma sarakstīto “Baltu dievestības pamati”.

Uz interviju Dagnis Čākurs ierodas ar mākslinieces Anitas Celmas austo gobelēnu “Ugunskrusts”. “Te viss ir pateikts, nekas vairāk nav vajadzīgs,” teic Dagnis Čākurs, norādīdams uz latviešu tautas dainu: “Līgo, Dievs, ar pērkonu, es ar savu bāleliņu,/ Pērkonam visa zeme, man deviņi bāleliņi./ Sper, pērkons, sausu koku, liec zaļam salapot,/ Sodi, dievs, ļaunus ļaudis, dod labiem padzīvot!” Šis ir viens no gobelēniem, kas darināts jaunajai svētnīcai. Tā atrodas uz salas Daugavā pazīstamās “Liepkalnu” kafejnīcas un veikala tuvumā Pļaviņu novada “Liepsalās”. Svētnīca ekspluatācijā nodota jau rudenī, bet pašlaik notiek tās labiekārtošana.

Jautāju Dagnim, kāds bijis viņa ceļš līdz baltu dievestībai. “Dieviņš laikam tos kauliņus salika tajā vietā, kur bija jāsaliek. Strādājot uzņēmējdarbībā 25 – 27 gadus, kas paņem visu spēku un enerģiju, pienāk laiks, kad jūti – vajadzīgs kaut kas dvēselei. Tautiski noskaņots esmu bijis vienmēr. Jūtu, ka, gadiem ejot, mainās arī dzīves vērtības,” atklāj Čākurs. Pamazām sācis izzināt dievestības pamatus un sapratis, ka latviskās vērtības viņu ļoti aizrauj. Jau pēc iepazīšanās ar Valdi Celmu un dievturiem sapratis, ka vajadzīga svētnīca, kur var sapulcēties un veikt latviskos rituālus. Katrs no pircējiem, kas iegādājies “Liepkalnu” produkciju, atstājis arī savus līdzekļus uzņēmumā un Čākurs sapratis, ka tagad pienācis laiks dot sabiedrībai.

Svētnīcas projektu veidojis arhitekts Ainārs Markvarts un svētnīca izveidota senlatviešu rijas veidolā. Tajā jau notikušas vairākas kāzas un krustabas, bet vēl esot pilnībā jāpabeidz labiekārtošana. Sala esot zīmīga vieta – īpaša tāpēc, ka tur var nokļūt tikai ar peldlīdzekli vai ziemā – pa ledu. “Tur ir sajūta, ka esi nonācis kādā citā vietā, lai arī netālu viss notiek,” stāsta Čākurs.

Aug pamazām

Vai dievturība veicina biznesu? “Liepkalnu” saimnieks gan nevar īsti atbildēt uz šo jautājumu, jo biznesā darbojas tāpat kā līdz šim un pamatprincipi nav mainījušies. Sākuši saimniekot ar brāli Didzi Čākuru, deviņdesmito gadu sākumā Naukšēnu novadā atgūstot vectēva zemi ap 40 ha platībā un izvēloties audzēt graudus. Likumsakarīga bija pievēršanās miltu malšanai un maizes cepšanai.

Sākumā maizi vadājuši pa mazajiem lauku veikaliņiem, vēlāk pamazām iekarojuši lielveikalus, kad tie sāka savu uzvaras gājienu Latvijā. Pašlaik “Liepkalni” izauguši līdz sešām struktūrvienībām un vairāk nekā 300 darbiniekiem. Pļaviņu novada “Liepsalās” ir kafejnīca, veikals un maiznīca, Valmierā vairāk ražo preci veikaliem un vairumtirdzniecībai, bet Valmieras autoostas tuvumā vēsturiskā celtnē iekārtota konditoreja un var iegādāties svaigi ceptu maizi, Rūjienas ceptuvē top cepumi un konditorejas izstrādājumi, bet Rīgas tuvumā netālu no Ķekavas arī ir ceptuve. Šovasar beidzot plānots atklāt ražotni un kafejnīcu Igaunijā. No 2009. gada, kad tika iegādāta konkrēta vieta ceļa malā kafejnīcas un ceptuves atvēršanai, tikai šogad, visticamāk, izdosies šo vietu vērt apmeklētājiem. Piebraucamā ceļa pārbūve Pērnavas tuvumā bija tas, kas aizkavējis šā projekta īstenošanu. Taču “Liepkalnu” saimnieks teic, ka iemesla steigai nav – viss tiek darīts pakāpeniski. Vēlāk sarunā atklājas, ka viss bizness veidots soli pa solim, nesteidzoties un arī paturot prātā, ka reizēm var kaut kas nesanākt, kā iecerēts. Cik daudz ieguldījis biznesā? “Visu dzīvi,” atbild Čākurs. Konkrēts ieguldījumu cipars vien zināms par Igauniju, kur viss komplekss izmaksās ap pusotru miljonu eiro.

Sava niša

Pēdējos gados maizes patēriņš samazinās, to izjūt arī “Liepkalnos”. Iespējams, ka vainīgs iedzīvotāju skaita samazinājums un lauku iztukšošanās. Arī konkurence nozarē vienmēr bijusi sīva. “Liepkalni” savu nišu ir atraduši, orientējoties galvenokārt uz tradicionālās rudzu un saldskābmaizes cepšanu, tomēr arvien nākas dažādot sortimentu, lai pircēju noturētu. Tā laika gaitā klāt nākusi gan konditorejas izstrādājumu gatavošana, gan kvasa ražošana.

Lielražotāji konkurē savā starpā un tas nenoliedzami atstāj ietekmi uz tirgu un mazajiem spēlētājiem. Tomēr Čākurs domā, ka nevajag mesties cīņā ar lielajiem spēlētājiem, bet jāorientējas uz ražošanu tuvāk cilvēkam – ceļa malā, novados. Rudzu maize un latviskā saldskābmaize ar sēklām joprojām ir pieprasītākā “Liepkalnu” maize. Sākumā ražošanā izmantojuši tikai pašu audzētos graudus, bet tagad ar to apjomiem vairs nepietiek un nākas iepirkt miltus. Čākurs apstiprina jau iepriekš plašāk izskanējušo informāciju, ka jaunākās rudzu šķirnes vairs neatbilst maiznieku vajadzībām, līdz ar to rudzus nāksies iepirkt no mazajām saimniecībām, kam ir savas kaltes. Nākotnē šī problēma varot kļūt aizvien aktuālāka.

Pirms vairākiem gadiem, veidojot jaunu iepakojumu, izveidojuši “Zelta grupu”, kur uz rudzu maizes iepakojuma attēlots rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, bet saldskābmaizes – rakstniece Anna Brigadere ar īpašiem aicinājumiem. Tomēr Krišjāņa Valdemāra “Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā” īsti labi nav aizgājis un, iespējams, tieši materiālo vērtību pieminēšanas dēļ.

Jābūt dvēseliskai

SIA “Liepkalni”, SIA “Liepspēks”, SIA “Liepzeme” – visi Čākura uzņēmumu nosaukumi saistīti ar liepām. Čākurs pasmaida – šajos vārdos ir spēks. Viens no plāniem ir izveidot vēl kādu tirdzniecības vietu Rīgā, taču “tai jābūt dvēseliskai – ar sajūtu”. Tāpat, kā tiek veidots viss pārējais bizness, tas ir dzīvesveids. Un latviešu dievestība jeb dievturība ir viena no šīm sajūtām. “Tas ir svarīgi man kā latvietim, kā Latvijā dzimušam, dzīvojošam un piederīgam šai tautai. Tās ir vērtības – šī zeme, tauta, valsts, daba. Jau iepriekš domāju, ka tas ir daudz vairāk nekā tikai folklora un tautasdziesmas. To pierāda latviskās rak­stu zīmes,” teic “Liepkalnu” saimnieks.

Celma grāmatā vienkāršā valodā izskaidroti dievturības pamati, lai “es kā vienkāršais laucinieks” un arī citi tos saprastu. Tas jo īpaši svarīgi esot šajā globalizācijas un kosmopolītisma laikmetā – apzināties savu piederību. Arī tiem, kas aizbrukuši tālumā. “Liepkalnu” saimnieks ir lepns, ka izdevies vismaz trīs tautiešus atgriezt dzimtenē. Pie šī procesa gan būtu vairāk jāpiestrādā valstiskā līmenī, domājot par darbavietām, algām. “Taču cilvēkam jāsaprot sava piederība, no kurienes esi nācis. Un dažreiz tie daži eiro vairāk pat nav galvenais,” sacīja Čākurs.

Galerijas nosaukums

 

Veiksmes formula

Starts

* 1992. gads – sāk saimniekot kopā ar brāli Didzi Čākuru, atgūstot vectēva zemi 40 ha platībā Naukšēnu novadā.

* Sāk nodarboties ar graudkopību, pievēršas miltu malšanai un maizes cepšanai.

 

Izaugsme

* Izveido savu maizes ceptuvi Naukšēnu novadā, Valmierā, konditoreju – Rūjienā. “Liepsalās” izveido kafejnīcu, veikalu un maiznīcu, pie Ķekavas – ceptuvi.

* Apgrozījums 2015. gadā – 7,16 miljoni eiro, peļņa – 416 tūkstoši eiro.

* “Liepkalni” izauguši līdz sešām struktūrvienībām ar vairāk nekā 300 darbiniekiem.

Vīzija

* Šogad paredzēts atklāt ražotni un kafejnīcu Igaunijā Pērnavas tuvumā apvedceļa malā.

* Plānots izveidot vēl kādu tirdzniecības vietu Rīgā.

* Turpināt attīstīt savu uzņēmumu, “lai būtu laba aura un dvēsele klāt”.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Veikalu “top!” īpašnieks par 2,4 miljoniem eiro nopērk tirdzniecības centru “baata” Liepājā
1 diena
LA
LA.lv
Ekonomika
Latvijai ir jābūt progresīvākai atkritumu apsaimniekošanas jautājumos, pauž speciālists
1 diena
LA
LA.lv
Ekonomika
“Alfa” paziņo par darba laika izmaiņām svētkos
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.lv
Latvijā
VIDEO: Latvijā pazīstami cilvēki pauž sirsnīgus vēlējumus savai valstij
40 minūtes
LA
LA.lv
Kultūra
FOTO: Latvijas simtgades stāsts izskan fantastiskā deju lielizrādē “Abas Malas”
6 stundas
LE
LETA/LA.lv
Sports
“Dinamo” neiemet “bullīšus” un zaudē Gagarina kausa īpašniecei “Ak Bars”
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Laika prognoze: kādi laikapstākļi sagaida valsts svētkos, un vai būs labi redzams salūts?
7 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
VIDEO. Roze Stiebra: Nevajag Latviju saķemmēt, vienkārši jādzīvo
6 stundas