Māksla neatmaksājas? Pērn jaunos kultūras objektos ieguldīti astoņi miljardi dolāru 0
2018. gadā pasaulē uzbūvētas 148 kultūras ēkas, šim mērķim iztērējot astoņus miljardus dolāru, liecina 3. Ikgadējais kultūras infrastruktūras indekss.
Tiesa, šī summa būtiski atpaliek no 2017. gada cipariem, kad kultūras infrastruktūrā globāli ieguldīti 9,9 miljardi dolāru, taču eksperti norāda – šo atšķirību faktiski radījies viens megaprojekts, Abū Dabī Luvra, jo kopumā uzcelts mazāk, tikai 107 muzeji un cita veida kultūras ēkas.
Iespējams, ka šie vēl nav griesti, jo AES Consulting, kas sastāda pārskatu, nemanot palēnināšanos.
Viena būvniecības projekta izmaksas mazliet palielinājušās – no 36,8 miljoniem dolāru 2017. gadā līdz 38 miljoniem dolāru pērn.
Vislielākie ieguldījumi kultūras infrastruktūrā bijuši Āzijā. Te arī īstenoti trīs dārgākie projekti – Tai Kwan Mantojuma un mākslas centrs Honkongā (482 miljoni dolāru), Fužou kultūras un mākslas centrs (463 miljoni dolāru) un Guandži Kultūras un mākslas centrs (427 miljoni dolāru).
Arī dārgākais šogad izsludinātais projekts – Valley XL Pekinā (2,8 miljardi dolāru) atrodas Āzijā.
Tomēr vislielākais pieaugums vērojams Austrālijā un Jaunzēlandē, kur salīdzinājumā ar 2017. gada 325 miljoniem, pērn kultūras ēku būvniecībā ieguldīti 1,3 miljardi dolāru.
Turpretī Eiropā sarukušas gan uzbūvēto, gan plānoto projektu izmaksas.
Ziemeļamerikā gaidāms vislielākais jaunu kultūras ēku skaits – 58 ir nesen pabeigtas, un 51 plānota. Eiropa ar 44 jauniem un 34 plānotiem kultūras objektiem ir otrajā, savukārt Āzija palikusi trešajā vietā.
Visizplatītākais jauno kultūras objektu veids ir muzeji.
AEA Consulting norāda, ka šie cipari nav izsmeļoši, bet iezīmē tikai globālās kultūras infrastruktūras tendences.
