Putins zaudē savaldīšanos un paliek muļķa lomā: krievi viņam gadiem ir bezkaunīgi melojuši! 0
Putina svīta ir pārvērtusies par sikofantu armiju, kas baidās pateikt viņam patiesību un uzturēt ilūziju par panākumiem Ukrainā un ekonomikas spēku, raksta dialog.ua.
Krievijas prezidents Putins ir nonācis apburtajā informācijas lokā, kur gadiem ilgi viņam ir teikts tikai tas, ko viņš vēlas dzirdēt: ģenerāļi ziņo par visu kara mērķu sasniegšanu, ekonomisti apliecina, ka Krievijas ekonomika pārdzīvos Ukrainas.
Tā rezultātā Kremlis pārliecinājās, ka Krievija uzvar, kas nozīmēja, ka nebija iemesla piekāpties. Tieši šī izkropļotā realitātes aina izskaidro Kremļa stingro un spītīgo nostāju jebkurās miera sarunās. Tomēr Krievijas reālā aina ir pilnīgi atšķirīga, bet Putins to nezina.
Tas ir teikts plašā “The Washington Post” analītiskajā materiālā, kas veltīts tam, kā Putina pavadoņi pārvērtās par sikofantu armiju.
Publikācijā uzsvērts, ka ceturtdaļgadsimtu pie varas Putinu sasniegušo viedokļu loks pastāvīgi sašaurinās. Bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, kurš atkāpās no amata pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma, to raksturo kā lēnu valsts piesārņošanu ar savu propagandu. Pēc viņa teiktā, šādos informācijas burbuļos pieņemtie lēmumi neizbēgami noved pie katastrofālām sekām, un karš pret Ukrainu ir kļuvis par acīmredzamāko piemēru.
“The Washington Post” atgādina, ka 2000. gadu sākumā Krievijā joprojām pastāvēja sabiedriskais plurālisms.
Arhīva videoklipos redzams, ka Medinskis iebilst pret Staļina pieminekļu atjaunošanu 2005. gadā un pats Putins 2000. gadā runā par neatkarīgu mediju un pilsonisko brīvību nozīmi, ja valsts neieslīdēs totalitārismā. Šodien šie paši cilvēki ir kļuvuši par aktīviem Kremļa impērijas politikas vadītājiem. Medinskis ir Krievijas galvenais sarunu vedējs, un Maskavas metro jau ir uzstādīts jauns Staļina krūšutēls.
Publikācija Dmitrijs Medvedevs tiek saukts par vienu no indikatīvākajām pārmaiņām. Viņa prezidentūras laikā Krievija demonstrēja piesardzīgu tuvināšanos Rietumiem. Tagad Medvedevs ir kļuvis par radikālu propagandistu, regulāri draudot pasaulei ar kodoliznīcināšanu. Analītiķi to attiecina uz bailēm tikt izmestiem no sistēmas un vēlmi par katru cenu pierādīt lojalitāti Putinam.
Līdz iebrukumam Ukrainā Krievijā bija kļuvis neiedomājams, ka kāda augsta ranga amatpersona publiski iebilst pret Putinu. Vienīgais cilvēks, kurš izteicās pret karu aiz slēgtām durvīm, bija Dmitrijs Kozaks. Viņa amats nenonāca televīzijā, un viņš pats drīz pazuda no publiskās telpas un vēlāk atkāpās.
Pēc Borisa Bondareva teiktā, Krievijas diplomātiem gadiem ilgi ir uzdots nevis analizēt realitāti, bet gan apstiprināt Kremļa notikumu versiju.
Laika gaitā propagandu sāka adresēt nevis Rietumiem, bet pašai Krievijas vadībai. “Putinam ir ērti strādāt ar cilvēkiem, kuri vienmēr viņam saka jā,” sacīja Bondarevs. Tāpēc Kremlis bija pārliecināts, ka ar uzvaru pār Kijevu nebūs problēmu. Tā rezultātā Krievija turpina iznīcināt sevi, vadoties nevis pēc faktiem, bet gan pēc autosuggestion un elites bailēm pateikt patiesību.
