Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. jūnijs, 2015
Drukāt

Pēc vizītes pie psihiatra uzskaitē neliek (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

 Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2013. gadā uzskaitē tika uzņemti 6793 pacienti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, no tiem Rīgā – 2426, Pierīgā – 1125.

 Pavisam uzskaitē atrodas 82 993 cilvēki, no tiem 23 553 – Rīgā, 16 693 – Latgalē, Kurzemē – 12 531, Pierīgā – 11 914, Zemgalē – 10 994 un Vidzemē – 7308.

“Pirms dažiem gadiem, kad šķīros no vīra, dažas reizes apmeklēju psihiatru, jo nāca virsū panikas lēkmes, mocīja bezmiegs. Tagad vēlos nokārtot braukšanas eksāmenu un iegūt autovadītāja apliecību, bet nezinu, vai šo dažu vizīšu dēļ neesmu nonākusi psihiatriskajā uzskaitē. Ja tā, tad varbūt nemaz nevarēšu iziet ārstu komisiju,” raksta madoniete Aija. Viņu satrauc tas, ka iekļaušana ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā varētu radīt arī citus ierobežojumus, piemēram, informāciju par to varētu pieprasīt darba devējs.

Atteikumam vajag nopietnu iemeslu

Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds skaidro, ka saskaņā ar noteikumiem pacienta dati nokļūst reģistrā tad, ja viņš psihiatra uzraudzībā ambulatori ārstējas vai plāno ārstēties ilgāk par trim mēnešiem. Tas nozīmē, ka vizīte pie psihiatra nav iemesls iekļaušanai pacientu reģistrā. Cita lieta ir medicīniskā dokumentācija, piemēram, pacienta ambulatorā karte – tā tiek aizpildīta jau pirmajā reizē, tāpat kā apmeklējot neirologu vai ķirurgu. Latvijā psihiatri ir tiešās pieejamības ārsti, tas nozīmē, ka valsts apmaksātas konsultācijas saņemšanai nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

“Ja cilvēks kādreiz vērsies pie psihiatra ar sūdzībām par trauksmi, panikas lēkmēm, miega vai ēšanas traucējumiem, tas nenozīmē, ka viņš nevarēs vadīt automašīnu. Arī tas, ka viņš iekļauts pacientu reģistrā, vēl nav iemesls satraukumam,” mierina psihiatrs. Gadījumos, kad darba vai kādas citas atļaujas, piemēram, nēsāt ieroci, iegūšanai jāiziet ārstu komisija un nepieciešama izziņa arī no psihiatra, atteikuma iemesls visbiežāk ir smagi psihiski traucējumi, kuru dēļ nepieciešama ilgstoša ambulatora vai stacionāra ārstēšanās vai ir piešķirta invaliditāte.

“Nereti gadās konfliktsituācijas, jo cilvēki uzskata, ka viņu tiesības tiek pārkāptas, neļaujot nēsāt ieroci vai vadīt automašīnu, taču, no otras puses, neviens no mums nevēlas, lai kāds satiksmes dalībnieks savu spēkratu stūrētu, ieklausoties tikai viņam vien dzirdamās balsīs,” uzsver E. Tērauds, atgādinot gadījumu ar lidmašīnas pilotu, kura garīgās veselības problēmas beidzās traģiski ne tikai viņam pašam, bet arī pasažieriem. Tādēļ cilvēkiem, kas vēlas strādāt profesijās, kas saistītas ar ieroču nēsāšanu, ļoti lielu koncentrēšanos un uzmanību, kā arī transporta vadīšanu, tiek izvirzītas paaugstinātas prasības arī garīgās veselības jomā.

Pacientu reģistrs nav melnais saraksts

Tā kā psihiatrija un narkoloģija ir medicīnas nozares, kas saistītas ne tikai ar sabiedriski bīstamas uzvedības riskiem, bet arī ar sociālās palīdzības jautājumiem, Latvijā tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs tiek veidots ar noteiktām slimībām, tajā skaitā ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, slimojošo pacientu reģistrs, kura uzturētājs ir Slimību profilakses un kontroles centrs. Reģistra izveidei, papildināšanai un uzturēšanai nepieciešamā informācija jāsniedz gan stacionārās un ambulatorās ārstniecības iestādēm, gan privāti praktizējošiem psihiatriem, kas neatrodas līgumattiecībās ar valsti. Visa informācija, kas ļautu identificēt pacientu (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta), datu apstrādes sistēmā glabājas šifrētā veidā, turklāt atsevišķi no pārējās reģistrā iekļautās informācijas. “Reģistra dati galvenokārt tiek izmantoti statistikai, lai zinātu, cik Latvijā ir šādu pacientu, vai saslimstība samazinās vai palielinās, kā arī lai varētu plānot veselības aprūpes resursus,” skaidro centra Veselības veicināšanas departamenta slimību profilakses nodaļas vadītāja vietnieks Toms Pulmanis. Ja vajadzīgs psihiatra atzinums, piemēram, autovadītāja apliecības iegūšanai, reģistrā atrodamie dati palīdz pilnvērtīgi izvērtēt pacienta veselības stāvokli. Tas, ka personas dati atrodas šajā reģistrā, atvieglo arī sociālās palīdzības saņemšanu, kad tā nepieciešama.

Viņš norāda, ka pieeja reģistra datiem ir stingri ierobežota, tādēļ nav pamata bažām, ka tās var nonākt darba devēja vai ziņkārīgas kaimiņienes rīcībā. Pacientu tiesību likumā minēta virkne valsts iestāžu, kurām ir tiesības pieprasīt informāciju par pacienta veselības stāvokli gan no šā reģistra, gan psihiatra un psihoterapeita. Pārsvarā tās ir tiesībsargājošās iestādes, piemēram, tiesa, prokuratūra. “Tiesības pieprasīt pacienta datus no reģistra ir tikai tiesībsargājošām iestādēm kriminālprocesa ietvaros. Citām personām, piemēram, advokātam, šķirot laulību vai cīnoties par bērna aprūpes tiesībām, šī informācija nekādā gadījumā netiek sniegta,” uzsver T. Pulmanis

Elmārs Tērauds uzskata, ka pirms tam, kad pacienta dati tiek iekļauti reģistrā, psihiatram tas būtu ar viņu jāpārrunā. Turklāt nav tā, ka personas dati šajā reģistrā paliks uz visiem laikiem. Piemēram, ja pacients ambulatori konsultējies pie psihiatra sakarā ar vieglu vai vidēji smagu depresiju, dažus mēnešus ārstējies un turpmāk pie ārsta nevēršas, viņa ambulatorā karte nonāk arhīvā, bet dati tiek izņemti no reģistra. Pacients var arī doties uz ārstu konsiliju, lai gūtu atzinumu, ka ir izveseļojies un viņam tiktu noņemta psihisko traucējumu diagnoze.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. jautājums psihiatriem Atbildēt

    Jā, vai nav savādi, ka psihiski slimais nedrīkst vadīt transporta līdzekļus, nēsāt ieroci, bet DRĪKST VADĪT VALSI ? Patiešām, vai deputātu kandidātiem nav jāprasa psihiatra izziņa un vai pārāk daudzi saeimas deputāti nedzird svešas balsis, kuras liek tiem attiecīgi rīkoties?

  2. Ja jau pārbaidītos uzreiz vēl uzskaitē neliek, tad sen jau vajadzēja kvalitatīvāk pārbaudīt kārtējai Saeimai pieteikto deputātu kandidātus, arī – kurš psihs, kurš akoholiķis, kurš āksts, un tomēr pat saglabājot anonimitāti. Īpaši izcēlušies šoreiz no reģionu partijas iekļuvušie, visspilgtākais no citiem – Kaimiņš, un daži iedzērāji un muldoņas, tāpat nepaliek skaidrs, kā var būt Saeimā no “sirds par Latviju”, ja acīmredzot arī tur kāda nenosvērta dāmīte pat Valsts Prezidenta vēlēšanas boikotē.

Draugiem Facebook Twitter Google+