Latvijā
Kriminālziņas

Pērlīšu spēles: Dāvana sievai izrādījās pārāk prasta 5

Augstākā tiesa (AT) pagājšmēnes atstāja spēkā divu iepriekšējo tiesu instanču spriedumu, ar kuru tika noraidīts juvelierizstrādājumu un rotaslietu uzņēmuma SIA “Jahonts” pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurš noteica, ka “Jahontam” jāatmaksā pircējam 145 lati par pērļu izstrādājumu – sudraba kaklarotu un sudraba aproci. Pārdevējs pircēju esot maldinājis, pārdodot pērļu imitācijas kā organiskas pērles. Tāpat uzņēmumam jāatmaksā ekspertīzes izdevumi Ls 24,20.

Dārglietu pārdevējs PTAC lēmumu negribēja pildīt, pārsūdzot to tiesā. Savdabīgi, ka šā 145 latu vērtā pirkuma dēļ tiesāšanās notikusi līdz pēdējai iespējai – visās trijās instancēs, līdz 24. februārī trīs AT tiesneši, rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu, pieņēma nepārsūdzamu lēmumu.

 

Dāvana sievai izrādījās pārāk prasta

Sākums strīdam ir šāds. 2012. gada 11. jūnijā kāds vīrs pateicībā sievai par kopīgi pavadīto dzīves posmu nopircis minētās dārglietas. Taču sieva pamanījusi, ka pērles nav īstas, turklāt jau pirmajā lietošanas reizē saplīsusi gan kaklarota, gan aproce, tāpēc kundze aiznesa tās atpakaļ uz veikalu, pieprasot atdot naudu. Veikalā viņai atbildēts, ka dārglietas ir kvalitatīvas, izgatavotas atbilstoši visiem ražošanas noteikumiem un tās veidotas no Spānijas firmas “Majorica” organiskajām pērlēm, savukārt rotas saplīsušas (pārrauti saturošie diegi), jo neatbilstoši lietotas. Sieviete nolēma veikt dārglietu ekspertīzi.

 

Dažādās pērles un to imitācijas

VSIA “Latvijas proves birojs” ekspertīzes atzinumā norādīts, ka pērles iedala dabiskajās pērlēs, kultivētajās pērlēs un pērļu imitācijās, un ekspertīzei iesniegtā prece ir izgatavota no pērļu imitācijām. Tāpat teikts, ka šādai precei tirdzniecībā jāizmanto termins “Majorica pērļu imitācija”. Šo pērļu izgatavošanā ir izmantots svinu saturošs amorfas vielas stikla kodols, perlamutra krāsas un lakas pārklājuma slāņi. Tādējādi eksperts secinājis, ka informācija bijusi maldinoša un ka komercpraksē nepamatoti lietots jēdziens “pērles”, jo prece ir izgatavota no pērļu imitācijām. Arī tiesas ieskatā terminu “pērles” vidusmēra patērētājs uztverot kā identisku apzīmējumu terminam “dabiskās pērles”. Jāņemot arī vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētājam nav speciālu zināšanu par pērļu iedalījumu un pērļu imitācijām.

Tiesa secināja, ka PTAC pamatoti konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto gadījumu – par preci sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc preci nav iespējams lietot paredzētajam nolūkam (šajā gadījumā – dāvināt un nēsāt kā prestižu juvelierizstrādājumu) vai arī tā rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi.

PTAC papildus noskaidrojis, ka “Majorica” pērles veidotas no necaurredzama opalīna kodola, uz kura vairākos slāņos tiek uzklāta pērļu esence, kas satur dabiskus organiskos pigmentus – tie iegūti no jūras elementiem, tādējādi piešķirot pērlēm to dabisko mirdzumu, augstāko kvalitāti un piesātinātību.

 

“Kaut viltots, bet valkāt var!”

Apgabaltiesa vēl papildus secināja, ka nevarot būt diskusiju par to, ka preci vienalga varēja lietot paredzētam nolūkam (kā uzskata pārdevējs). Sekojot šādai nostājai, tiesai nāktos secināt, ka vispārīgi preci, par kuras sastāvu sniegta maldinoša informācija, vai pat viltotu preci var izmantot nolūkam, kādam tā iegādāta, piemēram, sintētiska materiāla jaku, kas pārdota kā kašmira jaka, neapšaubāmi, var valkāt. Tomēr patērētājam ir tiesības iegādāties un lietot preci atbilstoši sniegtajai informācijai par tās īpašībām un sastāvu.

Attiecībā uz rotaslietām, tiesasprāt, norādāms, ka parasti patērētāji tās atkarībā no rotaslietas veida – dārgmetāls, dabiskie dārgakmeņi, pusdārgakmeņi, mākslīgie akmeņi, sintētisko materiālu bižutērija u. c. – lieto atšķirīgās vietās. Neapšaubāmi, patērētājam ir tiesības zināt, kāda veida rotu viņš ir iegādājies un kā to valkāt paredzētajam nolūkam, piemēram, ikdienā, mazāk svinīgos pasākumos vai nozīmīgos pasākumos.

 

Firma neuzskata, ka maldinājusi

Kā liecina tiesu materiāli, sākotnēji pārdevējs bijis gatavs atmaksāt 70% no preces cenas “sakarā ar to nolietojumu”, bet maksu par ekspertīzi izvēlējies pats pircējs, tāpēc neesot nekāda pamata to atlīdzināt. Turklāt dārglietas esot saplīsušas, lietojot pārmērīgu fizisku spēku. Taču attiecībā uz pērļu īstumu SIA “Jahonts” uzskata, ka nav maldinājusi pircēju, jo pircējam esot sniegta informācija, ko norādījis ražotājs – līdz ar preci esot izsniegta instrukcija “Organiskās pērles – tikai “Majorica””.

Kāpēc tad PTAC un trīs tiesu instances nostājās pircēja pusē?

“Neiedziļinājās lietas būtībā un nesaprata atšķirību starp vārdu “naturāls” un “organisks”. Spēle ar vārdiem. Pirmajā gadījumā tās ir pērles, kas dabiskā veidā ir augušas gliemežnīcās, bet otrā – kultivētas no organiskām vielām pēc tehnoloģijas, kuru firma tur lielā noslēpumā un kuru pat es nezinu,” tā man savu nostāju skaidro SIA “Jahonts” īpašnieks Vjačeslavs Karjukovs.

Tiesāšanās esot principa jautājums. Turklāt uzņēmums esot gatavs atdot naudu par preci, bet tikai par nebojātu, par tādu, kādu pārdevis. Arī ekspertīzes izmaksas esot pircēja darīšana.

“Kāpēc tad mums būtu jāmaksā par dārglietu remontu? Tagad tās ir pie mums, un šonedēļ tās nesīsim labot, bet rēķinu piesūtīsim pircējam. Ja nemaksās, tad lemsim, ko darīt,” saka V. Karjukovs. Tāpat viņš uzskata, ka pircējam bija jāsaprot, ka īstas pērles maksājot daudz, daudz dārgāk, pat tūkstošos mērāmā cenā.

 

Pircējs maldināts

Tomēr tiesa secināja, ka veikals komercpraksē nepamatoti lietojis jēdzienu “pērles”, jo prece ir izgatavota no pērļu imitācijām. “Tiesas ieskatā terminu “pērles” vidusmēra patērētājs uztver kā identisku apzīmējumu terminam “dabiskās pērles”. Vērtējot, vai patērētājiem tika sniegta patiesa un pilnīga informācija par preci, ir jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētājam nav speciālu zināšanu par pērļu iedalījumu un pērļu imitācijām. No iepriekš minētā tiesa secina, ka patērētājam pirkuma veikšanas brīdī sniegta maldinoša informācija par preci,” rakstīts spriedumā.

 

 

PTAC aicina strīdus risināt ārpus tiesas zāles

• Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā nav informācijas, cik patērētāju vēršas tiesā, lai meklētu taisnību gadījumos, kad radies strīds ar komersantu par preču kvalitāti vai atbilstību. Kopš 2016. gada 1. janvāra stājušās spēkā jaunas normatīvo aktu normas un PTAC individuālās lietās neizdod administratīvus lēmumus, tādēļ esot grūti aplēst, cik cilvēku pēc taisnības patērētāju strīdos vēršas tiesā.

• Taču PTAC pakalpojumi tiek izmantoti aizvien aktīvāk, lai risinātu strīdus. 2016. gadā PTAC saņemti 1232 patērētāju iesniegumi, no kuriem 447 gadījumos (36,3%) strīdi tika atrisināti, 281 gadījumā (22,8%) patērētāji informēti par tiesībām turpināt strīdu risināt Patērētāju strīdu komisijā vai vērsties tiesā, 363 gadījumos (29,5%) patērētājiem sniegts skaidrojums par turpmāko iespējamo rīcību (nav pareizi uzsākta lietas risināšana, komersanta maksātnespēja, cits ārpustiesas risinātājs).

• PTAC aicina patērētājus, risinot strīdus, izmantot tā piedāvātos beztiesas strīdu risināšanas mehānismus, kam gan parasti ir rekomendējoši lēmumi, tomēr tiem ir citas priekšrocības: bezmaksas process (izņemot pierādījumu iegūšanu); ātrāks un efektīvāks process salīdzinājumā ar tiesvedību; rekomendējošs raksturs (nav piespiedu izpildes process); uzticamība (komisijas sastāvā ir pensionēts tiesnesis un patērētāju un komersantu biedrības pārstāvis); komersantu “Melnais saraksts” – ja nepilda lēmumu, informāciju ievieto šajā sarakstā.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv