Kāds ir labākais laiks, lai brokastotu? Eksperti brīdina – tas nav uzreiz pēc pamošanās 0
Cilvēkiem patīk diskutēt par vakariņu laiku, bet nevienas citas maltītes laiks neizraisa tik pretējus viedokļus kā brokastis. Populārais uzskats, ko gadu desmitiem popularizējuši brokastu pārslu ražotāji, sauc brokastis par svarīgāko dienas maltīti. Un tomēr – miljoni cilvēku tās izlaiž pavisam un līdz pusdienām dzīvo tikai no kafijas. Vai mums vispār vajadzētu ēst brokastis? Ja jā – tad ko tieši ēst? Un, skatoties no veselības viedokļa, kad ir vislabākais laiks brokastīm?
Uztura speciālisti vispārīgi piekrīt, ka ēst uzreiz pēc pamošanās nevajadzētu – jāgaida vismaz pāris stundas, līdz priekšpusdienai.
Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir tas, ka tas pagarina nakts badošanās laiku un dod kuņģim vairāk atpūtas, skaidro ārsts Rupijs Aujla, podkāstu un pavārgrāmatu autors.
Laika ierobežota ēšana – vismaz 12 stundu pārtraukums starp pēdējo maltīti vakarā un pirmo nākamajā dienā – liek organismam dedzināt taukus, nevis ogļhidrātus, un tiek saistīta ar svara zudumu un labu vielmaiņas veselību.
Kad tikko pamostamies, daudz svarīgāk ir padzerties ūdeni, jo naktī nieres strādājušas virsstundas. Ārsts pats ūdenim pievieno nedaudz sāls, bet ēdienu ietur tikai ap 9–10 no rīta. Turklāt daudzi cilvēki no rīta nemaz nejūt izsalkumu. Tas, kā stāsta Sārijas Universitātes uztura asociētais profesors Adams Kolinss, ir tāpēc, ka organisms jau pats sāk izdalīt glikozi asinīs, gatavojot ķermeni pamošanai. Enerģija jau ir sistēmā.
Problēma ar tradicionālajām, ogļhidrātiem bagātajām brokastīm – pārslām, maizi vai kruasāniem – ir tā, ka tās izraisa skaistu glikozes uzrāvienu, kas dod enerģiju šūnām, bet pēc tam seko straujš kritums, skaidro Aujla. “Līdz priekšpusdienai atkal esi izsalcis, un, lai noturētos pie spēka, vajadzīga kafija un citi stimulanti.”
Tāpēc viņš iesaka brokastis ar augstu olbaltumvielu un šķiedrvielu saturu – pirmkārt, tāpēc, ka mēs bieži ēdam par maz olbaltumvielu, kas nepieciešamas ilgmūžībai, un, otrkārt, tāpēc, ka šādas brokastis nodrošina sāta sajūtu un enerģiju ilgākam laikam.
Viņa ikdienas brokastis darba nedēļā ir “overnight oats” (naktī savilkušās pārslas), bet ar ļoti maz auzu pārslu: “Divas ēdamkarotes auzu, divas ēdamkarotes maltu linsēklu, ēdamkarote čia sēklu, ēdamkarote kaņepju sēklu. Pievienoju sarīvētu ābolu, ķirbju sēklas, nedaudz proteīna pulvera un ūdeni vai kokosriekstu pienu. Tā auzas, kas ir bagātas ar ogļhidrātiem, tiek sabalansētas ar šķiedrvielām un olbaltumvielām.”
Kad ir vairāk laika, Aujla gatavo olu kulteni vai tofu ar īsti graudainu maizi, vai arī šakšuku ar lēcām un avokado. Viņš arī iesaka pievērsties sāļiem ēdieniem vai vienkārši ēst vakariņu pārpalikumus.
“Es pavisam mierīgi no rīta apēdu vakardienas lasi ar saldo kartupeli, mazliet zaļumu un salātus. Lielākā daļa tradicionālo brokastu ēdienu ir pretēji tam, ko mēs kā mednieki–vācēji ēstu – toreiz no rīta bija tikai sāļi ēdieni.”
Nav vajadzības pieēsties ar lielām brokastīm. Tā ir pirmā maltīte, tāpēc ķermeni vajag pakāpeniski pieradināt pie ēšanas. Galvenais – brokastīm ir jādod organismam vajadzīgie uzturvielu pamati.
Bet atgriežoties pie fundamentālā jautājuma: vai brokastis vispār vajadzīgas? Daudziem šī maltīte jau sen ir tikai atmiņa, īpaši darbdienās. Ir saistība starp brokastu izlaišanu un aptaukošanos, saka Kolinss, taču visticamāk tas ir tāpēc, ka cilvēki ar lieko svaru mēģina ēst mazāk, izlaižot maltīti.
Vēla, ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāta brokastu maltīte parasti ir laba doma, bet tā var būt pārāk neērta ikdienas grafikā. Ja brokastis izlaid – nestreso, saka Kolinss, – galvenais ir sabalansēt uzturu ar pārējām maltītēm un nekompensēt to ar pārēšanos vēlāk dienā.
