1802. gada 11. martā. Latgale Vitebskas guberņā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 220 gadiem, 27. februārī pēc vecā stila, ar Krievijas cara Aleksandra I pavēli tika izveidota Vitebskas guberņa, kuras sastāvā ietilpa arī Latgales teritorija – Daugavpils (Dinaburgas), Ludzas (Lucinas) un Rēzeknes apriņķi. Tajos dzīvojošos latgaliešus vairāk nekā gadsimta garumā pēc tam pusoficiālā saziņā tā arī sauca – par “Vitebskas latviešiem”.
Latgales, poļu variantā Inflantijas, nonākšana Krievijas impērijas sastāvā bija notikusi 1772. gadā pēc Polijas – Lietuvas karalistes pirmās dalīšanas. Turpmākajos gados sekoja vairākas administratīvā dalījuma reformas, kurās latgaliešus dalīja un pārdalīja, iemetot te vienā, te otrā administratīvā veidojumā.
Pirms Vitebskas guberņas izveidošanas Latgale skaitījās 1796. gadā iedibinātās Baltkrievijas guberņas sastāvdaļa, tomēr cara ierēdņi bija konstatējuši, ka tik lielu administratīvu vienību grūti pārvaldīt un tā jāsadala, kas 1802. gadā arī notika. Jāpiebilst, ka Baltkrievijas guberņas sastāvā Rēzeknei nebija apriņķa centra statusa. Teritorijas, kuras vēlāk Vitebskas guberņā pasludināja par Rēzeknes apriņķi, bija sadalītas starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem.
Kā zināms, Latgale skaitījās no pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām atšķelta Vitebskas guberņas sastāvdaļa līdz pat Krievijas impērijas sairumam, kad 1917. gada 9.–10. maijā Pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē pasludināja Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
