Pirms 110 gadiem, 1905. gada 27. maijā, Japāņu jūrā sākās Cusimas kauja starp admirāļa Roždestvenska Krievijas Klusā okeāna II eskadru un admirāļa Togo komandēto Japānas karafloti.

Lasītākie

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

Lasīt citas ziņas

Krievijas eskadra, astoņus mēnešus mērojusi ceļu uz kaujas vietu no Baltijas jūras, cieta iznīcinošu sakāvi. 21 krievu kuģis tika nogremdēts, septiņi krita gūstā. Gāja bojā 5045 jūrnieki, bet 6016 padevās. Japāņu zaudējumi – trīs kuģi, 116 mirušie un 583 ievainotie. Tā bija katastrofa, kas reizē ar 1905. gada revolūcijas notikumiem izšķīra Krievu – japāņu kara iznākumu. Cars Nikolajs II bija spiests meklēt mieru un Portsmutas miera līgumu ar ASV starpniecību Krievija un Japāna parakstīja 5. septembrī. Krievu sakāvei bija vairāki iemesli, taču galvenokārt tā bija nemākulīgā vadība, nepietiekamais apmācību līmenis un atpalicība tehnikas ziņā. Cusimas kaujā Krievijas flotē karoja arī latviešu jūrnieki un vācbaltu virsnieki. Arī nākamais admirālis un Latvijas karaflotes izveidotājs Arhibalds Keizerlings, kurš tobrīd dienēja uz mīnu kuģa “Bistrij”. Keizerlings nonāca gūstā, taču pēc atbrīvošanas saņēma leitnanta pakāpi.