1915. gada 22. aprīlī 0
Pirms 90 gadiem, 1915. gada 22. aprīlī, Pirmā pasaules kara gaitā kaujā pie Ipras ķeizariskās Vācijas armija pirmo reizi vēsturē izmantoja ķīmiskos ieročus – smacējošo un kairinošo hlora gāzi.
5730 gāzes baloni tika izkārtoti 6 km garā frontē un plkst. 18 pēc labvēlīga vēja sagaidīšanas īpašas komandas tos atvēra. Nepilnu kilometru biezais gāzu mākonis franču ierakumos nogalināja ap 5000 karavīru, vēl divtik guva smagus veselības bojājumus. Izcēlās panika, un vācu vienībām izdevās pārraut fronti 5 km dziļumā. Gāzu uzbrukumam bija liels psiholoģisks efekts, taču militāro stāvokli frontē tas būtiski mainīt nespēja. Uzbrukuma gatavošana un īstenošana, protams, notika ar vācu ķīmiķu un fiziķu līdzdalību, bet Ipras notikumi tomēr sašķēla vācu zinātnieku sabiedrību – vieni uzskatīja, ka tas ir “liels panākums” un pierādījums teorijas izmantošanai praksē, citi to atzina par apkaunojumu zinātnei. Tomēr gāzu uzbrukumi kara gaitā turpinājās un tos piekopa abas puses.
