1922. gada 2. septembrī. Pirmā komandiera piemiņai 8
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem viss bija gatavs, lai nākamajā dienā, 3. septembrī, kas bija svētdiena, ceļa malā pie Airītes stacijas Skrundas pagastā atklātu pieminekli vietā, kur 1919. gada 6. martā Neatkarības kara laikā krita pirmais neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka daļu komandieris Oskars Kalpaks, kā toreiz mēdza rakstīt – Kolpaks.
Pie priedes, kur, kā stāsta, O. Kalpaks esot kritis, bija likts melna marmora piemineklis uz pelēka granīta pamatnes. Prese uzsvēra, ka tas ir “pirmais piemineklis atsvabināšanas cīņās kritušajiem varoņiem Latvijā”. Interesanti, ka monuments nebija valsts būvēts vai rosināts, bet divu gadu laikā īstenota lielākoties apkaimes sabiedrības iniciatīva. Organizācijas komitejas priekšgalā atradās Latvijas Mežkopju savienība un tās pārstāvis virsmežzinis Jākobsons, kā arī Saldus kooperatīvs “Neatkarība”.
Par pieminekļa atklāšanu “Latvijas Vēstnesis” vēlāk rakstīja, ka tā pulcējusi tūkstošiem ļaužu: “Visi ceļi uz turieni bija pilni gājēju un braucēju, kuri devās godināt Kolpaka piemiņu, nesdami ziedus un vainagus, pušķot pieminekļa uzkalniņu un sirmo priedi, varoņa nāves kluso liecinieci.” Pieminekli atklāja Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste.
Tāpat bija ieradies O. Kalpaka karabiedrs ģenerālis Jānis Balodis, apsardzības (Aizsardzības) un zemkopības ministri, Finanšu ministrijas pārstāvji, angļu karaflotes virsnieku delegācija. Godasardzē stāvēja Liepājas garnizona armijas daļas. Monumentu, ap kuru 30. gados izveidojās plaša piemiņas vieta ar vēl citiem objektiem, 1950. gadā iznīcināja padomju okupācijas vara, taču 1988./1989. gadā tas tika atjaunots.
