1928. gada 26. oktobrī. Prāgas iela Rīgā 0
Pirms 90 gadiem notika Rīgas pilsētas valdes sēde, kurā pēc Latvijas ģenerālkonsula Prāgā Eduarda Krasta ierosinājuma par godu Čehoslovākijas valsts dibināšanas desmitgadei, ko atzīmēja 28. oktobrī, tika nolemts: “Čehoslovākijas valsts jubilejas atzīmēšanai pārdēvēt par Prāgas ielu Elijas ielas jaunpagarinājumu gar Centrāltirgu.” Ģenerālkonsuls Krasts apgalvoja, ka līdzīgu soli speršot arī Prāgas pašvaldība. Patiesi, 1928. gada 21. decembrī Prāgas pilsētas dome pieņēma lēmumu vienu no ielām Dejvices rajonā nosaukt par Latviešu (ul. Lotyšská). Mūsdienās Prāgā ir arī Latviešu laukums (Lotyšské náměstí) un Rīgas iela (ul. Rižská). 1931. gadā Latviešu iela parādījās Brno pilsētā. Jāatzīmē, ka minētajā Rīgas pilsētas valdes sēdē tāpat nolēma Pils laukumu nosaukt Jāņa Čakstes vārdā. Tā to sauca līdz 1941. gadam, pēc tam tas bija Pionieru laukums, bet kopš 1987. gada atkal Pils laukums. Prāgas ielas iekārtošana Rīgā reāli sākās 1929. gada vasarā un darbi noritēja paralēli Centrāltirgus izbūvei. Ielas asfaltēšana un bruģēšana notika 1929./1930. gadā. Interesanti, ka jaunuzbūvēto tiltu, kas ir daļa ielas un stiepjas pāri kanālam, sākotnēji bija plānots “izgreznot vairākām skulptūrām un izgreznojumiem”. Tam pat atvēlēja 20 tūkstošus latu, taču 1930. gadā no ieceres atteicās, jo “izgreznotais” tilts disonētu ar paviljonu stingrajām līnijām. 1934. gadā Prāgas ielā iepretim toreizējai Prokuratūras ēkai sāka iekārtot Rīgas Autoostu.
