Pirms 80 gadiem, 1935. gada 14. septembrī, Meža kapos Rīgā Valsts prezidents Alberts Kviesis atklāja monumentālu kapa pieminekli Latvijas valsts pirmajam vadītājam Jānim Čakstem.

Lasītākie

Kokteilis

Melnā svītra ir aiz muguras: šīs zodiaka zīmes septembra beigās beidzot spēs atvadīties no problēmām

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Lasīt citas ziņas

Bija klāt Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un daudz citu tā brīža Latvijas politiskās, militārās un kultūras dzīves prominenču, arī Čakstes ģimenes locekļi un Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti. Pieminekli cēla pēc tēlnieka Kārļa Jansona meta un viņa vadībā, sadarbojoties ar arhitektu Alfrēdu Birkhānu. 4,5 m augsto granīta pusloka sienu veidoja no bluķiem, kurus atveda no Daugavgrīvas Komētforta. Sienu galos abās pusēs obeliskam ar J. Čakstes profilu vidū novietoja alegoriskus ciļņus. Viens no tiem atveido senču cīnītāju ar izdzēstu lāpu, kas simbolizē robežu starp dzīvību un nāvi, otrs – sērojošu jaunavu, kas izsaka tautas sēras par aizgājēju. Pieminekli apstādīja sarkanām un baltām asterēm. Padomju gados šis monuments daudziem latviešiem bija kā klusējošas, spītīgas pretestības simbols.