Pirms 80 gadiem, 1935. gada 14. septembrī, Meža kapos Rīgā Valsts prezidents Alberts Kviesis atklāja monumentālu kapa pieminekli Latvijas valsts pirmajam vadītājam Jānim Čakstem.

Lasītākie

Kokteilis

Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!

Veselam

Izrādās, ka kanēlis patiesībā nemaz netop no kanēļkoka. 4 ēdienu viltojumi jeb produkti, kas nemaz nav tie, par ko tos uzskatām

Kokteilis

Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās

Lasīt citas ziņas

Bija klāt Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un daudz citu tā brīža Latvijas politiskās, militārās un kultūras dzīves prominenču, arī Čakstes ģimenes locekļi un Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti. Pieminekli cēla pēc tēlnieka Kārļa Jansona meta un viņa vadībā, sadarbojoties ar arhitektu Alfrēdu Birkhānu. 4,5 m augsto granīta pusloka sienu veidoja no bluķiem, kurus atveda no Daugavgrīvas Komētforta. Sienu galos abās pusēs obeliskam ar J. Čakstes profilu vidū novietoja alegoriskus ciļņus. Viens no tiem atveido senču cīnītāju ar izdzēstu lāpu, kas simbolizē robežu starp dzīvību un nāvi, otrs – sērojošu jaunavu, kas izsaka tautas sēras par aizgājēju. Pieminekli apstādīja sarkanām un baltām asterēm. Padomju gados šis monuments daudziem latviešiem bija kā klusējošas, spītīgas pretestības simbols.