Kopenhāgenas samita kopbilde.
Kopenhāgenas samita kopbilde.
Arhīva foto

2002. gada 13. decembrī. Sarunu maratona noslēgums 1

Pievieno LA.LV

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kokteilis
Viņu ceļš ir bruģēts uz panākumiem: 6 vārdi, kuru īpašniekiem liktenis lēmis valdīt
RAKSTA REDAKTORS
“Viņš mani pagrūda malā…” Priekules nelaimīgajā naktī dežūrējošais apsargs atklāj iepriekš nezināmas detaļas par notikušo
VIDEO. Tās ir briesmas, kāds sastāvs saldumiem! Sieviete visu dienu atstāj uz galda “Karlsons” saldējumu un ir sašutusi 7
Lasīt citas ziņas

Pirms 20 gadiem Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju tikšanās laikā Kopenhāgenā ES kandidātvalstis Latvija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Malta un Kipra oficiāli pabeidza iestāšanās sarunas un saņēma uzaicinājumu kļūt par ES dalībniecēm.

Tas nozīmēja, ka smagais un rutinētais sarunu process, tūkstošiem likumdošanas un ekonomisko normu piemērošana Briseles prasībām – darbs, kas tika uzsākts līdz ar oficiālā pieteikuma iesniegšanu 1995. gada 27. oktobrī, – ir aiz muguras. Tiesa, Kopenhāgenā viss neritēja gludi. Polija, Čehija un Ungārija vēl izvirzīja pēdējā brīža prasības, un rietumnieki aizkaitinājumā bija gatavi pārlikt sarunu noslēgumu pat uz citu gadu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Kopenhāgenas samitā valdīja liels sasprindzinājums un nervozitāte. Pietrūka arī svinīga pacilājoša noslēguma,” atmiņās raksta tā laika ārlietu ministre Sandra Kalniete. Tomēr sarunas izdevās noslēgt laikā. Līdz ar to grūtākais bija paveikts. Vēl vajadzēja parakstīt līgumu par pievienošanos ES, kas notika 2003. gada 16. aprīlī, sarīkot referendumu 2003. gada 20. septembrī (par iestāšanos 66,97%), ratificēt pievienošanās līgumu Saeimā, un tad beidzot 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Process bija ritējis ar kāpumiem un kritumiem, vienlaikus izcīnot diplomātijas aizkulišu cīņas, pārvarot veco ES valstu aizspriedumus par postpadomju zonas valstu piemērotību “klubiņam”, kā arī pašmāju pilsoņu šaubas. 90. gadu vidū Latvijas iedzīvotāji uzzināja, ka ir tāds jēdziens “eiroskeptiķi”.

Sabiedriskās domas aptaujas vēl 1999. gadā liecināja, ka iestāšanos ES atbalsta tikai aptuveni trešdaļa, kamēr trešdaļa ir pret un tikpat daudz vēl nav izlēmuši. Laukos eiroskeptiķu bija pat vairāk nekā puse. Baumoja, ka Latvija zaudēšot suverenitāti un latvieši nacionālo identitāti, ka “ES tā pati PSRS vien ir”, ka lauksaimniecība un ražošana iznīks, jo pašmāju ražojumus pilnībā izkonkurēs ievestie, ka mums piespiedu kārtā būs jāuzņem tūkstošiem migrantu, ka nevarēs vairs ēst ierastos produktus, ka līki gurķi būs jāiznīcina, jo tādus nedrīkstēs pārdot, un tā tālāk.

LA.LV Google ziņās Pievienot
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.