Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vai stāsies spēkā jauns skolu finansēšanas modelis? Kā tiks kārtots skolu tīkls? Prognoze par to, kas šogad gaidāms izglītības jomā 8

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Iepriekš, ik gadu pro­gnozējot nākamo gadu izglītībā un zinātnē, gada beigās varēju secināt, ka manas prognozes piepildījušās par 90%. Taču 2021. gads izrādījās pārāk ciets rieksts – prognozēs bijušas kļūdas.

Viens no jautājumiem bija: vai izglītības un zinātnes ministre demisionēs? Tobrīd šajā amatā vēl bija Ilga Šuplinska. Kaut viņas attiecības ar nozari bija saspīlētas, rakstīju, ka Šuplinska paliks amatā, jo kāda ministra gāšana nozīmētu visas valdības šūpošanu. Nenāca ne prātā, ka pati Jaunā konservatīvā partija varētu gāzt savu ministri.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otra prognoze bija, ka attālinātās mācības gan ietekmēs skolēnu zināšanas, taču eksāmenu rezultāti to vēl skaidri neparādīs, jo pārbaudījumu saturs būs atvieglināts. Te gan lielā mērā man bijusi taisnība. Kaut skolu direktori aptaujā atzina, ka skolēni vidēji nav apguvuši līdz pat 30% mācību satura, centralizēto eksāmenu rezultāti šur tur gan kritās, taču obligātajos mācību priekšmetos pat pieauga. Valsts izglītības satura centrs neslēpj, ka uzdevumu apjoms samazināts.

Trešā prognoze bija, ka, neraugoties uz to, ka izveidota jauna Latvijas Zinātnes padome, lielu pārmaiņu šajā jomā nebūs. Tā arī bija: padome nepaguva iestrādāties, turklāt gada laikā tai jau ir otrais vadītājs. Tiesa, iespējams, lielākas aktivitātes bijušas aizkulisēs, jo 2022. gadam būtiski pieaudzis zinātnes finansējums.

? Vai stāsies spēkā jauns skolu finansēšanas modelis?

Izglītības un zinātnes ministre šķiet apņēmības pilna mainīt to jau no šā gada 1. septembra. Nauda skolēnam vairs nesekos uz skolu, bet uz pašvaldību. Domāju, ka jaunais skolu finansēšanas modelis stāsies spēkā līdz ar jauno mācību gadu, jo šīs pārmaiņas izglītības jomā atšķirībā no daudzām citām nekavēs pašvaldības: tām izdevīgas šīs pārmaiņas, jo brīvāk varēs rīkoties ar skolotāju algām atvēlēto naudu.

Jaunais modelis, visticamāk, tiks ieviests steigā, nepilnīgi sagatavots. Pedagogiem atkal būs pamats sašutumam, jo būs kļūdas un neizdarības. Turklāt visu šo gadu paredzamas asas debates par modeļa detaļām, piemēram, par to, vai tiešām Rīgai par katru skolēnu jāsaņem mazāk naudas nekā Pierīgas pašvaldībām. Vēl asāki strīdi noteikti būs par skolotāju slodzes aprēķināšanu. Iespējams, pat jauni noteikumi skolotāju slodzes aprēķināšanai septembrī vēl tomēr spēkā nestāsies.

? Kā tiks kārtots skolu tīkls?

Skolu skaits 2022. gadā būtiski nesamazināsies. Jaunizveidotajām pašvaldībām vispirms jāsaprot, kuras no skolām ir tās dzīvotspējīgākās un bez kurām varētu iztikt. Lēmumu pieņemšana nebūs viegla. Turklāt pirmkārt pašvaldības būs gatavas reorganizēt vidusskolas, nevis slēgt skolas. Skolas, kurās ir maz skolēnu 10. līdz 12. klasē, varētu tikt pārveidotas par pamatskolām vai sākumskolām.

Reklāma
Reklāma

Tomēr arī tas nākamajā gadā vēl nebūs masveidīgs process. Skolu tīkla kārtošanu var veicināt iespēja tikt pie Eiropas struktūrfondu naudas skolu infrastruktūras uzlabošanai. Taču attiecīgais ES finansētais projekts tiks sākts tikai šogad, un vēl paies laiks, līdz tiks pieņemti noteikumi naudas piešķiršanai un pašvaldības izlems, ko varētu darīt, lai tiem atbilstu.

? Vai pēc Saeimas vēlēšanām mainīsies izglītības un zinātnes ministrs?

Nekad nav bijis tā, ka, mainoties valdībām, izglītības un zinātnes ministrs saglabā savu krēslu. Šogad tomēr var notikt tā, ka pēc jaunās valdības izveidošanas Anita Muižniece paliek amatā. Tam ir vairāki iemesli: amatā uz vēlēšanu brīdi viņa būs bijusi tikai gadu un dažus mēnešus; līdz ar to būs iestrādājusies, bet nebūs izsīkusi.

Pat pieņemt nepatīkamus lēmumus un tos izskaidrot vai atzīt kļūdas ministrei izdodas gana šarmanti, līdz ar to nozare viņu, neteiksim, ka mīl, bet piecieš vairāk nekā priekšgājējus. Vienīgais iemesls, kas var kavēt Muižnieces palikšanu amatā pēc vēlēšanām, ir JKP zemie reitingi, kas liek šaubīties, vai šī partija nākamajā Saeimā un līdz ar to arī valdībā vispār iekļūs. Taču, ja tā būs valdošajā koalīcijā un iegūs IZM, ministre, visticamāk, nemainīsies.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.